Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 102

(prot. Nr. 21, 3. p.) Rīgā 2003. gada 16. maijā

Par “Banku un brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6. panta 1., 2. punktu, 7. panta 1., 3. punktu un 17. panta 2. punktu un Kredītiestāžu likuma 39., 40., 42. un 43. pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj:

Apstiprināt “Banku un brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumus” (pielikumā).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

Banku un brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumi

1. Pamatnostādnes

“Banku un brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) ir sagatavoti, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas “Brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežošanas noteikumiem”, un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām bankām un brokeru sabiedrībām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā — Komisija) ir izsniegusi licenci starpniekdarbības veikšanai, izņemot brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai izpildei.

2. Vispārīgie jautājumi

2.1. Terminu lietojums noteikumos atbilst “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” un “Brokeru sabiedrību riska darījumu ierobežošanas noteikumu” terminu lietojumam.

2.2. Bankas un brokeru sabiedrības (tālāk tekstā — sabiedrības) riska darījumu ierobežojumus nosaka, lai ierobežotu maksimālo zaudējumu lielumu, kas var rasties darījumos ar vienu klientu, savstarpēji saistītu klientu grupu vai personām, kas saistītas ar sabiedrību.

2.3. Sabiedrība izstrādā lielo riska darījumu kontroles politiku, nosakot tajā riska darījumu veidus un limitus atsevišķiem klientiem vai klientu kategorijām, t.sk. kredītiestādēm, valstīm (reģioniem) un tautsaimniecības sektoriem (nozarēm). Sabiedrība izstrādā atbilstošas uzskaites procedūras un iekšējās kontroles mehānismus, lai savlaicīgi identificētu un reģistrētu lielos riska darījumus un turpmākās izmaiņas to apmēros un lai kontrolētu riska darījumu ierobežojumu ievērošanu.

2.4. Banka, kuras uzraudzība saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām tiek veikta, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, šos noteikumus ievēro, pamatojoties uz individuālajiem finanšu pārskatiem.

3. Riska darījumu ierobežojumu izpildes aprēķināšana

3.1. Par sabiedrības riska darījumiem uzskatāmi bilances aktīva un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi, kas minēti “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.4., 4.11. un 4.12. punktā, neņemot vērā nosacīto riska vai korekcijas pakāpi, izņemot:

3.1.1. aktīvus, kas saskaņā ar “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 10.2.7. un 10.7.1. punktu veido pašu kapitāla samazinājumu;

3.1.2. prasības, kuras izveidojas ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas darījumu rezultātā parastas norēķināšanās gaitā, kad sabiedrība jau ir izpildījusi savas saistības, bet vēl nav saņēmusi darījuma partnera maksājumu, un pēc sabiedrības maksājuma veikšanas pagājušas ne vairāk kā divas darbdienas (sākot ar trešo darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par riska darījumu);

3.1.3. prasības, kuras izveidojas vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas rezultātā parastas norēķināšanās gaitā, kad sabiedrība veikusi maksājumu vai piegādājusi vērtspapīrus, bet vēl nav saņēmusi no darījuma partnera vērtspapīrus vai maksājumu, un pēc maksājuma veikšanas vai vērtspapīru piegādes pagājušas ne vairāk kā piecas darbdienas (sākot ar sesto darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par riska darījumu).

3.2. Riska darījumu apmēru novērtē šādi:

3.2.1. bilances aktīva posteņos uzrādītajiem darījumiem, kuri minēti “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.4. punktā, — atbilstoši darījuma atlikušajai vērtībai, t.i., aktīva posteņa bilances vērtībai, kas samazināta par izveidoto uzkrājumu summu;

3.2.2. ārpusbilances posteņos uzrādītajiem darījumiem, kuri minēti “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.11. punktā, — atbilstoši darījuma atlikušajai vērtībai, neņemot vērā nosacīto korekcijas pakāpi;

3.2.3. atvasinātajiem instrumentiem, kuri minēti “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.12. punktā, — atbilstoši atvasinātā instrumenta potenciālajam kredītekvivalentam vai aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummai, kas aprēķināta saskaņā ar vienu no “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.15. un 4.16. punktā noteiktajām metodēm, neņemot vērā darījuma partnera saistībām noteikto nosacīto riska pakāpi.

3.3. Sabiedrība, kura nav atbrīvota no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību atbilstoši “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.10. punkta nosacījumiem, sabiedrības portfeļa riska darījumus novērtē saskaņā ar šo noteikumu 3.2. punkta nosacījumiem, bet tirdzniecības portfeļa riska darījumus novērtē:

3.3.1. kā klienta emitēto vērtspapīru garo un īso pozīciju starpību, ja tā ir pozitīva. Katra parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīro pozīciju aprēķina saskaņā ar “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 6. punktu. Viena emitenta viena veida vērtspapīru pretējās pozīcijas drīkst savstarpēji ieskaitīt, ja tie ir savstarpēji atvietojami vērtspapīri. Iespējas līgumus, kuru bāzes aktīvs ir klienta emitētie vērtspapīri, iekļauj pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva delta ekvivalentu, ja Komisija ir piekritusi iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. Sabiedrībai, kurai Komisija nav devusi piekrišanu iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iespējas līgumus iekļauj pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva pozīcijas, kas var izveidoties iespējas līguma izpildes gadījumā;

3.3.2. nenokārtoto darījumu gadījumā — kā vērtspapīru vai preču norēķinu cenas, par kuru darījuma partneri vienojušies, un attiecīgā vērtspapīra vai preces tirgus cenas starpību, ja tā ir pozitīva;

3.3.3. brīvo piegāžu gadījumā — kā vērtspapīru vai preču vērtību vai naudas summu, kuru darījuma partneris ir parādā sabiedrībai;

3.3.4. līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru un preču aizdevumu, līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru un preču aizņēmumu gadījumā — kā minēto līgumu un darījumu aizvietošanas vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 9.4.1. vai 9.5.1. punktu, ja tā ir pozitīva;

3.3.5. ārpusbiržas atvasināto instrumentu gadījumā — kā atvasinātā instrumenta aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummu, kas aprēķināta saskaņā ar “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.15. punkta nosacījumiem;

3.3.6. citu tirdzniecības portfeļa prasību gadījumā — kā atbilstošās prasības atlikušo vērtību.

3.4. Ja sabiedrība ir izveidojusi uzkrājumus tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem, kas objektīvu iemeslu dēļ netiek novērtēti to patiesajā vērtībā, šo riska darījumu vērtību samazina par izveidoto uzkrājumu summu.

3.5. Ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu), t.sk. ar personu, kas saistīta ar sabiedrību, veikto riska darījumu apmēru novērtē atbilstoši riska darījumu kopsummai. Riska darījumu kopsummā iekļauj:

3.5.1. klientam izsniegtos kredītus (t.sk. debeta atlikumus norēķinu kontos (overdrafts) un finanšu līzingu);

3.5.2. sabiedrības īpašumā esošās klienta emitētās akcijas, obligācijas, vekseļus u.c. vērtspapīrus (t.sk. klienta emitētos vērtspapīrus, par kuriem ir noslēgti nākotnes līgumi);

3.5.3. galvojumus (garantijas), kurus sabiedrība izsniegusi trešajai personai klienta labā, kā arī citas saistības klienta labā, kas uzskaitītas ārpusbilances posteņos, ja klientam ir tiesības pieprasīt šo saistību izpildi;

3.5.4. prasības, kas izriet no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem (izņemot ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kuru sākotnējais termiņš ir 14 dienas vai īsāks);

3.5.5. saistības, kas izveidojas klienta vērtspapīru emisijas izvietošanas starpniecības darījuma rezultātā (underwriting), t.i., tāda darījuma rezultātā, kad sabiedrība uzņemas saistības pārdot jaunās emisijas vērtspapīrus un garantē emitentam pilnīgi vai daļēji izpirkt neizvietotos (nepārdotos un trešo personu neparakstītos) vērtspapīrus;

3.5.6. rezerves iemaksas biržās;

3.5.7. citas kārtējās vai nākotnes prasības pret klientu.

3.6. Riska darījumu ierobežojumi neattiecas uz:

3.6.1. “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu”:

3.6.1.1. 4.4.1. punktā minētajiem darījumiem ar nosacīto 0 procentu riska pakāpi;

3.6.1.2. 4.11.4. punktā minētajiem darījumiem ar nosacīto 0 procentu korekcijas pakāpi, ja līgums starp sabiedrību un attiecīgo darījuma partneri paredz, ka tas tiks izpildīts vienīgi tad, ja tā izpildes rezultātā netiks pārsniegti riska darījumu ierobežojumi;

3.6.2. prasībām pret A zonas valstu kredītiestādēm ar atlikušo termiņu līdz 1 gadam, ja šādas prasības neveido šo kredītiestāžu pašu kapitālu;

3.6.3. prasībām uz pieprasījumu pret B zonas valstu kredītiestādēm šo valstu nacionālajā valūtā;

3.6.4. prasībām uz pieprasījumu pret Latvijas Republikas kredītiestādēm;

3.6.5. riska darījumiem ar sabiedrības meitas sabiedrībām, mātes sabiedrību vai mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, kuras ir kredītiestādes, finanšu iestādes (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) vai to palīguzņēmumi un kuru finanšu pārskati uzraudzības nolūkiem tiek konsolidēti, ja Komisija piekritusi neierobežot minētos riska darījumus;

3.6.6. kredītiem, kuri pilnībā nodrošināti ar zemesgrāmatā reģistrētu nekustamā īpašuma hipotēku, ja aizņēmējs un ķīlas devējs ir viena un tā pati fiziskā persona, kura šo nekustamo īpašumu apdzīvo, apdzīvos vai izīrē, un sabiedrībai ir nodibināta pirmās kārtas hipotēka, kā arī finanšu līzinga darījumiem, ja sabiedrība saglabā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kuru līzinga ņēmējs apdzīvo, apdzīvos vai izīrē, kamēr līzinga ņēmējs šo īpašumu neizpērk, — 50 procentu apmērā no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vai no šī īpašuma vērtības, ko noteicis licencēts vai sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs vai vērtētāji;

3.6.7. 50 procentiem no darījumu vērtības, kuri minēti “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4.11.3. punktā.

3.7. Ja sabiedrības riska darījums ar klientu ir skaidri, bez nosacījumiem un tieši nodrošināts ar citas kredītiestādes galvojumu (garantiju), šo riska darījumu var uzskatīt par riska darījumu ar kredītiestādi, kura ir sniegusi galvojumu (garantiju), nevis par riska darījumu ar šo klientu.

3.8. Riska darījumu ierobežojumu izpildi aprēķina kā attiecīgo riska darījumu kopsummas, no kuras atskaitīti izveidotie uzkrājumi (tālāk tekstā — riska darījumi (bez uzkrājumiem)), attiecību pret pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummu, no kuras atskaitīts saskaņā ar “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 10.7. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums.

3.9. Ja sabiedrība, kura nav atbrīvota no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību, konstatē, ka riska darījumu ierobežojumi, kas aprēķināti saskaņā ar 3.8. punkta nosacījumiem, ir pārsniegti un šis pārsniegums ir izveidojies tirdzniecības portfeļa riska darījumu rezultātā, tā riska darījumu ierobežojumu aprēķinu var veikt, riska darījumu (bez uzkrājumiem) kopsummu attiecinot pret pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummu, no kuras atskaitīts saskaņā ar “Banku un brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 10.7. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums un kura papildināta ar izmantoto trešā līmeņa kapitālu (ja šim papildinājumam ir piekritusi Komisija).

4. Pārskatu sagatavošanas kārtība

4.1. Sabiedrība, kura ir atbrīvota no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību, sagatavo šādus pārskatus:

4.1.1. “Saīsināts lielo riska darījumu pārskats” (UPDK 0651052 veidlapa; 1. pielikums);

4.1.2. “Saīsināts pārskats par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar sabiedrību” (UPDK 0651054 veidlapa; 3. pielikums);

4.1.3. “Riska darījumu ierobežojumiem nepakļauto riska darījumu pārskats” (UPDK 0651056 veidlapa; 5. pielikums).

4.2. Sabiedrība, kura nav atbrīvota no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, norēķinu un darījuma partnera riska kapitāla prasību, sagatavo šādus pārskatus:

4.2.1. “Paplašināts lielo riska darījumu pārskats” (UPDK 0651053 veidlapa; 2. pielikums);

4.2.2. “Paplašināts pārskats par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar sabiedrību” (UPDK 0651057 veidlapa; 4. pielikums);

4.2.3. “Riska darījumu ierobežojumiem nepakļauto riska darījumu pārskats” (UPDK 0651056 veidlapa; 5. pielikums).

4.3. Riska darījumu pārskatos skaitļus uzrāda veselos tūkstošos latu vai veselos procentos.

4.4. 4.1.1., 4.1.3., 4.2.1. un 4.2.3. punktā minētajos pārskatos klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas klienta) numuru veido šādi:

4.4.1. klientam — kā klienta kārtas numuru (bez punkta) attiecīgajā pārskatā;

4.4.2. savstarpēji saistītu klientu grupas klientam — katram savstarpēji saistītu klientu grupas klientam piešķir vienu un to pašu kārtas numuru (bez punkta) attiecīgajā pārskatā, kas atbilst grupas kārtas numuram pārskatā, ja savstarpēji saistītu klientu grupu uzskata par vienu klientu.

4.5. Riska darījumu pārskatos par katru klientu uzrāda šādu informāciju:

4.5.1. par juridisko personu — reģistrētas uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) pilnais nosaukums, reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi” un reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā (rezidentiem — Latvijas Republikā, nerezidentiem — attiecīgajā valstī);

4.5.2. par fizisko personu — uzvārds, vārds, reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi” un personas kods vai līdzīgs kods, kas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo personu.

4.6. Sagatavojot 4.1. un 4.2. punktā minētos pārskatus, sabiedrības portfeļa riska darījumus uzrāda, sadalot tos šādās grupās:

4.6.1. kredīti — aizdevumi, debeta atlikumi norēķinu kontos (overdrafts), finanšu līzings, faktorings, kredītiestādē, kas nav pārskata sniedzēja kredītiestāde, izvietotie noguldījumi un citi būtībā līdzīgi darījumi;

4.6.2. investīcijas — parāda vērtspapīri, līdzdalība uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) pamatkapitālā, saistības, kas izveidojas klienta vērtspapīru emisijas izvietošanas starpniecības darījuma rezultātā (underwriting), un citi darījumi ar klientu vērtspapīriem;

4.6.3. garantijas un citas ārpusbilances saistības klienta labā - galvojumi (garantijas), kurus sabiedrība izsniegusi trešajai personai klienta labā, kā arī citas saistības klienta labā, ja klientam ir tiesības pieprasīt šo saistību izpildi;

4.6.4. citi riska darījumi — prasības, kas izriet no ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, rezerves iemaksas biržā un citas kārtējās vai nākotnes prasības pret klientu.

4.7. Riska darījumu pārskatos atsevišķi uzrāda 3.2.1. un 3.2.2. punktā minēto riska darījumu bilances vērtību, t.i., vērtību, kas nav samazināta par izveidoto uzkrājumu summu, un atvasināto instrumentu potenciālo kredītekvivalentu vai aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummu un izveidotos uzkrājumus.

4.8. “Saīsināto lielo riska darījumu pārskatu” sagatavo, ievērojot šādas prasības:

4.8.1. pārskatā iekļauj lielos riska darījumus, t.i., riska darījumus ar klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu), kuri pārsniedz 10 procentus no pašu kapitāla, ievērojot 3.6. punkta nosacījumus;

4.8.2. ja riska darījums vai tā daļa nav iekļauta klienta lielo riska darījumu kopsummā, pamatojoties uz 3.7. punkta nosacījumiem, šādu riska darījumu vai tā daļu, kura ir segta ar citas kredītiestādes galvojumu (garantiju), uzrāda ailē “Pārnestie riska darījumi” un iekļauj ar kredītiestādi, kura ir sniegusi galvojumu (garantiju), veikto riska darījumu kopsummā;

4.8.3. katra klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas) riska darījumu (bez uzkrājumiem) kopsummu attiecina pret pašu kapitālu, kas noteikts, ievērojot 3.8. punkta nosacījumus.

4.9. “Paplašināto lielo riska darījumu pārskatu” sagatavo, ievērojot šādas prasības:

4.9.1. pārskatā iekļauj sabiedrības portfeļa lielos riska darījumus saskaņā ar 4.8.1. un 4.8.2. punkta nosacījumiem, un tos attiecina pret pašu kapitālu, kas noteikts, ievērojot 3.8. punkta nosacījumus;

4.9.2. pārskatā papildus iekļauj tirdzniecības portfeļa riska darījumus;

4.9.3. katra klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas) riska darījumu (bez uzkrājumiem) kopsummu attiecina pret pašu kapitālu, kas noteikts, ievērojot 3.8. punkta nosacījumus vai, ja Komisija ir piekritusi trešā līmeņa kapitāla izmantošanai, — 3.9. punkta nosacījumus.

4.10. “Saīsināto pārskatu par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar sabiedrību” sagatavo, ievērojot šādas prasības:

4.10.1. pārskatā iekļauj visus sabiedrības riska darījumus ar personām, kas saistītas ar sabiedrību, izņemot līdzdalību tādu uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) pamatkapitālā, kas ir sabiedrības meitassabiedrības vai uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības), kurās sabiedrībai ir būtiska ietekme, un ievērojot 3.6. punkta nosacījumus;

4.10.2. ja riska darījums vai tā daļa nav iekļauta ar sabiedrību saistītas personas riska darījumu kopsummā, pamatojoties uz 3.7. punkta nosacījumiem, šādu riska darījumu vai tā daļu, kura ir segta ar citas kredītiestādes galvojumu (garantiju), uzrāda ailē “Pārnestie riska darījumi” un iekļauj ar kredītiestādi, kura ir sniegusi galvojumu (garantiju), veikto riska darījumu kopsummā;

4.10.3. galvojumus (garantijas), kurus ar sabiedrību saistīta persona izsniegusi citai personai, kas tos izmantojusi darījumos ar sabiedrību, uzrāda kā netiešās saistības;

4.10.4. katras personas, kas saistīta ar sabiedrību, riska darījumu (bez uzkrājumiem) kopsummu attiecina pret pašu kapitālu, kas noteikts, ievērojot 3.8. punkta nosacījumus.

4.11. “Paplašināto pārskatu par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar sabiedrību” sagatavo, ievērojot šādas prasības:

4.11.1. pārskatā iekļauj visus sabiedrības portfeļa riska darījumus ar personām, kas saistītas ar sabiedrību, saskaņā ar 4.10.1.-4.10.3. punkta nosacījumiem, un tos attiecina pret pašu kapitālu, kas noteikts, ievērojot 3.8. punkta nosacījumus;

4.11.2. pārskatā papildus iekļauj tirdzniecības portfeļa riska darījumus;

4.11.3. katras personas, kas saistīta ar sabiedrību, riska darījumu (bez uzkrājumiem) kopsummu attiecina pret pašu kapitālu, kas noteikts, ievērojot 3.8. punkta nosacījumus vai, ja Komisija ir piekritusi trešā līmeņa kapitāla izmantošanai, — 3.9. punkta nosacījumus.

4.12. “Riska darījumu ierobežojumiem nepakļauto lielo riska darījumu pārskatā” iekļauj:

4.12.1. riska darījumus ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu), kuri kopsummā, izņemot 3.6.1.1. punktā minētos darījumus, pārsniedz 10 procentus no sabiedrības pašu kapitāla un kuri nav iekļauti pārskatā par lielajiem riska darījumiem, jo riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopsumma ar šo klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nepārsniedz 10 procentus no sabiedrības pašu kapitāla;

4.12.2. riska darījumu ierobežojumiem nepakļautos riska darījumus ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu), kuru kopsummu veido 3.6.1.2. un 3.6.2.–3.6.7. punktā minētie riska darījumi, ja viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas) šādu riska darījumu (bez uzkrājumiem) kopsumma pārsniedz 10 procentus no sabiedrības pašu kapitāla. Šādam klientam (savstarpēji saistītu klientu grupai) var vispār nebūt riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu vai tā riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopsumma pārsniedz 10 procentus no sabiedrības pašu kapitāla un tie jau iekļauti pārskatā par lieliem riska darījumiem.

5. Pārskatu iesniegšanas kārtība

5.1. “Saīsināto lielo riska darījumu pārskatu”, “Paplašināto lielo riska darījumu pārskatu”, “Saīsināto pārskatu par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar sabiedrību” un “Paplašināto pārskatu par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar sabiedrību” sabiedrība sagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un iesniedz Komisijā līdz nākamā mēneša 15. datumam.

5.2. “Riska darījumu ierobežojumiem nepakļauto lielo riska darījumu pārskatu” sabiedrība sagatavo par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Komisijā attiecīgi līdz 15. jūlijam un 15. janvārim.

5.3. Ja sabiedrībai pārskata datumā nav lielo riska darījumu ar klientiem (savstarpēji saistītu klientu grupām), riska darījumu ar personām, kas saistītas ar sabiedrību, vai ierobežojumiem nepakļauto lielo riska darījumu, sabiedrība par to rakstveidā paziņo Komisijai pārskatu iesniegšanai noteiktajā termiņā.

6. Noslēguma jautājumi

6.1. Noteikumi stājas spēkā 2003. gada 1. jūlijā.

6.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Komisijas padomes 2001. gada 21. decembra lēmumu Nr. 24/5 apstiprinātie “Banku riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumi”.

7. Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 2000/12/EC un 93/6/EEC.