Izglītībai vajadzīgs atbalsts, sadarbība un nauda

Piektdien, 16.maijā, Rīgā notika konference “Par ko norūpējies izglītībā un zinātnē nodarbinātais”

“Mēs nekad nebūsim pilnīgi vienisprātis ar arodbiedrībām visos jautājumos, bet, pateicoties šai redzespunktu un viedokļu dažādībai, ir iespējama attīstība,” norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis

Šadurskis, sākot savu uzstāšanos Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā konferencē „Par ko norūpējies izglītībā un zinātnē nodarbinātais”, kas notika piektdien, 16.maijā, Rīgā.

Konferences rīkošanas galvenais iemesls arī bija viens no jautājumiem, kur arodbiedrības un izpildvaras domas dalās, proti, pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, precīzāk — draudi grafika izpildei. LIZDA pirms konferences izplatītajā paziņojumā presei norādīja, ka tas ir viens no pedagogu darba samaksas grafika atbalsta pasākumiem un ka konferences laikā bez algu jautājuma tiks aplūkota arī pašreizējā situācija izglītības un zinātnes nozarē, akcentētas citas aktuālākās problēmas un to risinājumu varianti. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, pedagogu nodarbinātība, darba samaksa tagad un nākotnē, pedagogu tālākizglītības problēmas, darba aizsardzība, izglītības un zinātnes attīstība – par šīm un vēl daudzām citām jomām pedagogi no visiem Latvijas novadiem, kopumā vairāk nekā pusotrs simts konferences dalībnieku, diskutēja un pauda savu viedokli. LIZDA Padomes ziņojumu, ko konferencē lasīja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča, “Latvijas Vēstnesis” publicē atsevišķi.

Algu pielikums būs – cik liels?

2000.gadā akceptētais pedagogu darba samaksas grafiks paredz, ka no 2003.gada 1.septembra pedagogiem pienākas 15 latu darba samaksas palielinājums par vienu pedagoģisko likmi. Izglītības iestāžu vadītājiem būtu jāsaņem līdz 29 latu algas palielinājums, tāpat pedagogiem pienākas piemaksas par darba kvalitāti 10 procentu apmērā. Aprēķini, kas tika izmantoti, vēl sastādot šā gada valsts budžetu, liecina, ka septembrī plānotajam pedagogu darba samaksas palielinājumam vajadzīgi 4,6 miljoni latu. Pieņemot 2003.gada valsts budžetu, nauda šim mērķim rasta netika, valdība solīja, ka nepieciešamie līdzekļi pedagogu darba samaksas reformai tiks piešķirti, veicot budžeta grozījumus. Ministru kabinets šā gada 9.maija sēdē, lemjot par budžeta grozījumiem, pedagogu algu palielināšanai piešķīra 3,5 miljonus latu. Pēc LIZDA aprēķiniem, par ko konferencē informēja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča, šīs naudas ir pietiekami tikai par 75,8 procentiem, pat ņemot vērā 3 procentu pedagoģisko likmju skaita samazinājumu no nākamā mācību gada, kas saistīts ar skolēnu skaita samazināšanos. LIZDA rēķina, ka ar 3,5 miljoniem latu pietiks, lai skolotāju algas no šā gada 1.septembra palielinātu tikai par 13 latiem par vienu pedagoģisko likmi.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija aplēsusi, ka līdzekļu būs pietiekami, lai skolotāju algas tiktu palielinātas plānotajā apjomā. „Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju ir veikusi ļoti precīzus aprēķinus, un nevis 13, bet 15 latu vairāk par vienu likmi būs katram pedagogam no šā gada 1.septembra,” no konferences tribīnes apliecināja K.Šadurskis. „Tas ir mans ar vislielāko atbildību teikts apgalvojums,” norādīja ministrs. Viņš apliecināja, ka valdība patiešām pedagogu darba samaksas palielināšanas grafika izpildei ir atvēlējusi 3,5 nevis 4,6 miljonus latu, taču vienlaikus paskaidroja, ka 3,5 miljoni latu nav kompromisa risinājums, bet pamatots pieprasījums, ko valdība ir apmierinājusi 100 procentu apmērā. „Ja mērķis ir piešķirt papildus par katru likmi katram pedagogam 15 latus, tas tā notiks, ja mērķis ir investēt darba samaksas palielināšanai noteiktu summu, iztērēt tieši 4,6 miljonus latu – tas tā nenotiks.” K.Šadurskis apliecināja, ka naudas ir pietiekami arī grafikā paredzētajām piemaksām izglītības iestāžu vadītājiem un plānotajām piemaksām par darba kvalitāti. Tāpat ministrs norādīja, ka valsts budžeta grozījumos piešķirtās naudas būs pietiekami, lai izpildītu skolotāju reģionālajās konferencēs solīto un par 100 samazinātu izglītojamo skaita normu, uz kuriem tiek atvērta viena speciālā pedagoga likme un viena logopēda likme.

Skolotāja alga un minimālā darba samaksa

Izglītības likuma 53.panta 2.daļā norādīts, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Likuma Pārejas noteikumi norāda, ka šī norma stājas spēkā 2003. gada 1.septembrī, kad tiek izpildīts Ministru kabineta apstiprinātais pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiks. LIZDA Padome savā ziņojumā norāda, ka arī tad, ja no šā gada 1.septembra skolotāji saņems plānoto algu pielikumu, izglītības likuma norma pildīta netiks – pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju alga būs 105 lati nepieciešamo 140 latu vietā. LIZDA kategoriski iestājas pret izskanējušajiem priekšlikumiem Izglītības likuma 53.panta 2.punktu no likuma svītrot vai mainīt, ja netiek noteikti citi stingri kritēriji pedagogu algu lieluma noteikšanai. Jāatgādina, ka savulaik LIZDA rosināja pedagogu darba samaksu pielīdzināt valsts civildienestā strādājošo algām.

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs norādīja, ka strikta Izglītības likuma 53.panta 2.daļas saglabāšana pašreizējā redakcijā lielā mērā „pasargās” visas valsts strādājošos no turpmākas minimālās algas palielināšanas. Izeju no situācijas ministrs redz divēju: pirmkārt, mainīt konkrētās likuma normas spēkā stāšanās termiņu, atceļot to, piemēram, par gadu. No 2004.gada 1.septembra stājas spēkā stingrākas prasības pedagogu kvalifikācijai, kas tiesības strādāt par pedagogu dod tikai personai ar augstāko pedagoģisko izglītību. Otrkārt, 53.panta 2.daļu no likuma svītrot, minimālās algas vietā atrodot citu pedagogu algas lielumu pamatojošu kritēriju.

K.Šadurskis apliecināja, ka tiks pozitīvi risināts jautājums par pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem nav nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas, ļaujot viņiem turpināt darbu skolās. Plānots, ka kvalifikācijas prasības netiks piemērotas attiecībā uz pedagogiem, kuriem līdz pensijai atlikuši pieci gadi.

Runājot par tālāku pedagogu darba samaksas attīstību, K. Šadurskis informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik izstrādā nākamās pedagogu darba samaksas paaugstināšanas kārtas projektu. Tas paredz, ka pedagoga darba samaksas pamatā būs kvalifikācija. Plānots, ka pedagogs pats varēs pieteikties atestācijai un iegūt attiecīgu kvalifikācijas kategoriju. Augstākās kategorijas pedagogam projektā paredzētā alga ir 300 latu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore