“Mums nepieciešama pārliecība par pozitīvu virzību”

Astrīda Harbaceviča, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja:

Ziņojums LIZDA konferencē “Par ko norūpējies izglītībā un zinātnē nodarbinātais” 2003. gada 16. maijā (publicēts saīsināti)

Izglītībā un zinātnē notiek procesi, kuru aktīvi vai pasīvi līdzdalībnieki ir visi izglītības un zinātnes nozarē strādājošie un ar nozarēm saistītie cilvēki.

Konferencē mēģināsim palūkoties uz šiem procesiem no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) skatpunkta. Arodbiedrības darba pamatjautājumi ir darba samaksa, darba apstākļi, mūsu biedru konkurētspēja darba tirgū un līdz ar to arī nozaru attīstība.

Gribu atgādināt 1999.gada otro pusi. Šo laiku vairums no mums atceras kā nozarē strādājošo īpašas sociālās aktivitātes posmu, kura laikā izvirzījās aktuālas problēmas un tika formulētas LIZDA prasības to atrisināšanai. Tāpat gribētu atgādināt LIZDA padomes darbību 2001.gadā un 2002.gadā, formulējot arodbiedrības izpratni par izglītības un zinātnes attīstību valstī, par dažādu problēmu risināšanas ceļiem. Šie jautājumi pamatīgi tika pārrunāti ar vairākām politiskām partijām, kuras kandidēja pašvaldību un 8.Saeimas vēlēšanās. Ar daļu no partijām noslēgti vienošanās protokoli, kas apliecina LIZDA un partiju vienādo izpratni par konkrētu jautājumu risināšanu. Vienošanās apliecina LIZDA darbības galvenās metodes – sarunas, sociālais dialogs dažādās formās un tikai kā galējais līdzeklis – streiks.

Prasības ir, izpildījums klibo

1999.gadā LIZDA padome izvirzīja valdībai šādas pamatprasības: 1) noteikt darba samaksu atbilstoši Izglītības likuma 53.p. 2.daļai, t.i., ne mazāk kā divas minimālās algas zemākās profesionālās kvalifikācijas pedagogam par vienu slodzi; 2) izstrādāt un iesniegt Saeimai apstiprināšanai izglītības attīstības programmu 4 gadiem; 3) atjaunot mērķdotācijas pirmsskolas pedagogu darba samaksai un piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātai sagatavošanai skolai; 4) nozares sakārlaintošanas un reformu pasākumus vispusīgi apspriest visu pedagogu konferencēs un saskaņot ar LIZDA padomi.

LIZDA neizdevās panākt, ka šīs prasības tiktu īstenotas tūlīt un pilnībā, arodbiedrība meklēja kompromisus, un lietas virzījās uz priekšu. Nozarē strādājošie pamatā tiek iepazīstināti ar izglītības iestāžu reorganizācijas projektiem, tiek dota iespēja sniegt savus priekšlikumus, kā rezultātā bieži novērsta sasteigtu, līdz galam nepārdomātu reorganizācijas projektu īstenošana. Par to labi vārdi jāsaka arī virknei pašvaldību, t.sk. Gulbenes un Valkas rajona pašvaldībām, kuras nerealizēja diskutablos izglītības iestāžu reorganizācijas projektus 2002.gadā. Reorganizācijas kā tādas ir neizbēgamas, taču tām jābūt izsvērtām.

Ministrija ik gadu organizē izglītības iestāžu direktoru konferences, kuru gaitā iepazīstina ar jauniem projektiem, tostarp ar tādiem, kuri skar mācību programmas, stundu sadalījumu un līdz ar to arī nodarbinātību. LIZDA pasta somas saturs neliecina, ka problēmas laikus tiek saskatītas, mēs bieži reaģējam pēc notikušā.

LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2001.gadā noslēdza vienošanos par sadarbību. Esam vienojušies, ka abas puses analizēs tās izpildes gaitu un pārrunās priekšlikumus pilnveidošanai. Dažkārt kliboja informācijas saņemšana no ministrijas, taču ar izglītības un zinātnes ministru Šadurska kungu ir vienošanās par LIZDA pārstāvja piedalīšanos ministrijas iknedēļas vadības sanāksmēs. Līdz ar to arodbiedrībai ir labāka iespēja laikus reaģēt uz notikumiem. 2002.gada nogalē LIZDA noslēdza vienošanos par sadarbību arī ar Profesionālās izglītības iestāžu vadītāju asociāciju, lai nostiprinātu sociālā dialoga principus mūsu sadarbībā. Mērķdotācijas pirmskolas pedagogu darba samaksai nav izdevies atjaunot pilnībā, taču nozīmīgais solis uz priekšu tika likts, atjaunojot likuma normu par 5 un 6 gadus veco bērnu obligāto sagatavošanu skolai un pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.

2001.gadā tika grozīts Izglītības likums, paredzot, ka valdība nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības koncepciju turpmākajiem 4 gadiem. 7.Saeima īsi pirms savu pilnvaru termiņa beigām šo koncepciju arī pieņēma. Cerams, ka ar šo dokumentu nenotiks tas, ko pamanījis kāds no Pasaules bankas ekspertiem un paudis atzinumā par augstāko izglītību mūsu valstī – Latvijā prot sastādīt nopietnas koncepcijas, taču neprot, nespēj vai negrib tās īstenot.

Pašlaik Augstākās izglītības padome (AIP) nopietni strādā pie universitāšu reformas projekta izveides. Kopumā pozitīvi vērtējot to, ka Augstskolu likumā paredzētais dokuments tiek veidots, LIZDA uzsver, ka līdztekus universitāšu reformai neatliekami jāveido pārējo augstskolu attīstības programma.

Algu jautājums joprojām aktuāls

Valdība 2000. gadā apstiprināja grafiku pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, tā rezultātā darba samaksa skolotājiem kopš 2000.gada pakāpeniski tika paaugstināta:

• 01.03.2000. no Ls 4 līdz Ls 13 (vid. Ls 8,5), pielikums bija diferencēts, ņemot vērā izglītību un darba stāžu,

• 01.09.2000. Ls 10 par vienu likmi,

• 01.07.2001. no Ls 3 līdz Ls 10 (vid. Ls 6,5), pielikums saistīts ar minimālās darba algas paaugstinājumu (no Ls 50 uz Ls 60),

• 01.09.2001. Ls 13 par vienu likmi,

• 01.09.2002. Ls 17 par vienu likmi.

2002./2003. mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, darba samaksa pedagogiem vidēji tika paaugstināta par 16,7%, t.sk. izglītības iestāžu vadītājiem par 20%; vadītāju vietniekiem par 12,4 %.

Šogad 1. septembrī jārealizē pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā paredzētā darba samaksas palielināšana par 15 latiem katrai likmei. Tā kā no 01.01.2003. par 10 latiem paaugstināta minimālā darba samaksa, pat grafika izpildes rezultātā vēl netiks izpildīta Izglītības likuma 53. panta norma (par zemāko pedagoga algu divu minimālo mēnešalgu apmērā), jo darba samaksa pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju būs tikai 105 lati nepieciešamo 140 latu vietā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur tika uzklausīti IZM un Finanšu ministrijas ziņojumi par gatavību pedagogu darba samaksas grafika izpildei šajā gadā, IZM pārstāvis norādīja uz 53. panta prasību un kā šīs problēmas risinājuma variantu minēja iespēju izslēgt no Izglītības likuma 53.p.2.daļu vai arī to mainīt. LIZDA rīcībā ir informācija, ka šis jautājums joprojām ir dienas kārtībā ar iespējamo risinājumu Satversmes 81.panta kārtībā.

LIZDA kategoriski izslēdz iespēju risināt šo jautājumu pēc principa “nav likuma normas, nav problēmas”. Arodbiedrība atgādina, ka līdzīga ideja tika apspriesta arī iepriekšējās valdības laikā, taču tā kā par šo jautājumu bija pieņemts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmums, kurš paredz, ka, mainot šo normu, jāatrod cits rādītājs, kam piesaistīt pedagogu darba algu, LIZDA izdevās nepieļaut voluntāra lēmuma pieņemšanu. Vienlaikus LIZDA aizstāv pedagoga darba samaksas pielīdzināšanu civildienesta ierēdņa algai.

Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā netika iekļauti augstskolās strādājošie pedagogi – viņiem darba samaksa tika paaugstināta tikai 2000.gada 1.martā par 10 līdz 34 latiem, mainot arī darba samaksas principus (atsakoties no kategorijām), un 2001.gada 1.jūlijā – daļai pedagogu sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu valstī – un 2002.gada 13.novembrī augstskolu pedagogu darba alga tika palielināta aptuveni par 20% (netika paaugstināta alga profesoriem).

LIZDA nepārtraukti atgādina šo netaisnību un arī šobrīd pieprasa augstskolu pedagogus iekļaut darba samaksas paaugstināšanas grafikā.

Partijas atbalsta izglītību

Pagājušā gada vasarā LIZDA padome piedāvāja savu viedokli par izglītībā un zinātnē risināmajiem jautājumiem politiskajām partijām, kuras balotējās 8.Saeimas vēlēšanām. Ar visām partijām, kuras atsaucās, LIZDA veda pārrunas un slēdza vienošanās. Vienošanās noslēgtas ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”, ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, ar Tautas partiju, partiju “Jaunais laiks”. Vēstuli, kas apliecina atbalstu visām LIZDA prasībām, saņēmām no Jāņa Jurkāna vadītās Saeimas frakcijas.

Visas vienošanās satur jautājumus par izglītības un zinātnes attīstības programmu un finansējumu tās izpildei, visu, arī augstskolu, pedagogu darba samaksu, visu pedagogu algu finansēšanu no valsts budžeta. Vienošanās ietver arī visu strādājošo darba samaksas risināšanas jautājumus, jautājumus par minimālo darba algu, pirmspensijas vecuma pedagogu kvalifikāciju un darba iespējām, pedagogu tālākizglītību.

Solījumi valsts budžetā

Mēs visi atceramies valdības ilgo un saspringto darbu, veidojot valsts budžetu 2003.gadam. Tajā tika rasta iespēja par 10 procentiem palielināt studiju izmaksu koeficientu IZM augstskolās studējošiem, kas dod nelielu iespēju paaugstināt arī augstskolās strādājošo algas. Ar 01.01.2003. ir paaugstināta minimālā darba alga valstī, bet nav atrasts finansējums, lai kaut vai daļēji garantētu darba algu paaugstināšanu visiem strādājošiem. Nav palielināts finansējums tālākizglītībai un kvalifikācijas celšanai. Dotācijas zinātniskās darbības nodrošināšanai pieaugušas par 30 tūkstošiem, taču īpatsvars no IKP pat samazinājies zem 0,2%. Netika rasta iespēja paredzēt finansējumu Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta attīstīšanai un turpināšanai, nepieciešamie 4,6 miljoni latu pedagogu darba samaksas grafika īstenošanai.

LIZDA padome meklēja kompromisu, prasot valdībai un Saeimai likumā par valsts budžetu noteikt pedagogu algas par prioritāti, veikt labojumus budžetā ar tādu aprēķinu, lai maijā pedagogiem būtu zināms, kāda darba samaksa viņus sagaida septembrī. Arī tas netika veikts, un tāpēc arodbiedrība uzsāka akcijas, kuru pašreizējā kulminācija ir šodienas konference.

Sākot akciju, lai nodrošinātu darba samaksas grafika izpildi, LIZDA rīcībā bija Šadurska kunga marta sākumā rakstītā vēstule, kurā LIZDA tiek informēta, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana no 2003. gada 1. septembra būs ministrijas prioritāte, skatot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”. LIZDA ne mirkli nešaubās par rakstītā patiesumu, taču, zinot, ka valdības prioritāte ir paaugstināt arī veselības aizsardzībā strādājošo algas, piešķirt subsīdijas zemniekiem, investīcijas pašvaldībām un samazināt budžeta deficītu, LIZDA nedrīkstēja dusēt uz lauriem un atstāt ministru vienu, pierādot un pārliecinot par nepieciešamību līdzekļus piešķirt.

Šobrīd mums aiz muguras jau ir darbs, organizējot parakstu vākšanu prasībai īstenot grafiku, kura gaitā LIZDA izpildbirojā centralizēti tika nogādāti un tālāk Ministru prezidentam Repšes kungam ar viņa padomnieces starpniecību nodoti vairāk nekā 23 tūkstoši parakstu.

Ir bijušas tikšanās ar deputātiem un partiju pārstāvjiem novados, Saeimā. Visbeidzot, ir notikusi Ministru kabineta sēde, kurā nolemts budžeta grozījumos ietvert finansējumu pedagogu darba samaksas grafika izpildei 3,5 miljonu apmērā.

Neizprotam, kādēļ pirms astoņiem mēnešiem precizētais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks tiks pildīts tikai par 75,8% — pagājušā gada septembrī akceptēto 4,62 miljonu vietā šā gada maijā tiek piešķirti tikai 3,5 miljoni. IZM veiktie aprēķini rādot, ka ar šo naudu pietikšot, lai realizētu grafiku, t.i., 15 latu pielikumu pie likmes, un 10% palielinājumu paredzot kvalitātes piemaksai. Šī doma atkārtoti tika pausta arī Saeimas komisijā.

LIZDA provizoriskie aprēķini, kuros ņemts vērā arī pedagoģisko likmju samazinājums par trim procentiem (saistīts ar bērnu skaita samazinājumu valstī) rāda, ka no šī gada 1. septembra pedagogi pie likmes papildus varētu saņemt tikai 13 latus. Tagad jautājuma tālākais risinājums ir Saeimas rokās.

Lai darba samaksai kompleksa pieeja

Runājot par pedagogu darba algas jautājuma vispārīgu risinājumu, jāuzsver vairāki aspekti.

Pirmkārt, LIZDA uzskata par pilnīgi nepieciešamu, lai tiktu veikts viss grafikā paredzētais darba samaksas paaugstinājums. Otrkārt, jāpanāk regulāra minimālās darba samaksas paaugstināšana valstī, lai neto veidā tā sasniegtu vismaz iztikas minimuma līmeni. Treškārt, jāatjauno un jāturpina iepriekšējo gadu prakse, kad, paaugstinot minimālo darba algu valstī, alga obligāti paaugstināma arī citu kategoriju darbiniekiem un līdzekļi tam rasti valsts un pašvaldību budžetā. Ceturtkārt, jāpārskata un jāpaaugstina ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums valstī. Piektkārt, ja tiek mainīts likums par sociālo nodokli, jāgarantē, lai nesamazinātos strādājošo neto alga, kas prasa aptuveni par 1,5 procentiem palielināt algu fondu. Sestkārt, konceptuāli jāvienojas par darba samaksas sistēmu nākotnē, tostarp par turpmāko darba samaksas paaugstināšanu pedagogiem, izglītības nozarē strādājošajiem mediķiem, kā arī jāpanāk vienādi darba samaksas noteikumi vispārējās vidējās mācību iestādēs un profesionālajās mācību iestādēs, pielīdzinot profesionālās izglītības pedagogu tarificēto stundu skaitu vispārējās izglītības pedagogu darba slodzei. Īpaši jārunā par straujāku darba samaksas paaugstināšanu augstskolu pedagogiem un zinātniekiem, ietverot tajā visus amatus, t.sk. arī profesorus, kuru alga pēdējo reizi tika paaugstināta 1998.gadā.

Tā kā darba samaksas turpmākā paaugstināšana prasīs papildu finansējumu 2004.gada valsts budžetā, LIZDA uzskata par nepieciešamu prasīt valdībai konceptuāli vienoties ar arodbiedrību par šo jautājumu līdz oktobrim.

Pedagoga darba samaksa ir cieši saistīta ar darba laika uzskaiti. Pedagogus neapmierina pašreiz normatīvajos aktos noteiktais pienākumu apjoms, jo faktiskie pienākumi vismaz mācību gada laikā nav izpildāmi nedēļas darba laikā. Līdzšinējie arodbiedrības pētījumi liecina, ka faktiskie pienākumi pedagogam, strādājot uz vienu likmi, prasa dubultlaiku iepretī tarificētajam. Arī starptautiskajā praksē tiek uzskatīts, ka 1 kontaktstunda auditorijā prasa vismaz 1 līdz 3 stundu ilgu gatavošanos. Problēmas šai aspektā ir arī augstskolās.

Mūsuprāt, ar esošajām piemaksām nav iespējams apmaksāt darba intensitāti virknē situāciju, un LIZDA atkārtoti uzsver, ka centralizēti jāparedz finanses un jāizstrādā modelis darba samaksas paaugstināšanai par darbu apvienotās klasēs, par darbu latviešu mācībvalodas skolās, kur mācās bērni no nelatviešu ģimenēm, par darbu klasēs, kur tiek integrēti bērni ar īpašām vajadzībām, un par klases audzināšanas darbu, metodisko materiālu izstrādi visās izglītības pakāpēs, t.sk. augstskolās.

Tāpat arodbiedrība stingri aizstāv pozīciju, ka, izvirzot prasības pedagogu kvalifikācijas celšanai un tālākizglītībai, ir jāparedz šiem mērķiem nepieciešamie līdzekļi, arī nauda un stažēšanās iespējas šim mērķim augstskolās un zinātnē strādājošajiem.

Un vēl citas problēmas

Vienlaikus valsts institūcijām būtu jāprognozē pedagogu nodarbinātība valstī, kas jau tuvākajos gados saistīta ar skolēnu skaita samazināšanos un vidusskolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka pedagoģisko likmju skaits vispārējās izglītības iestādēs būtiski samazināsies. Kā tas ietekmēs pedagoga profesiju, ko mums vajadzētu un ko mēs varam izdarīt, lai sakārtotu nodarbinātības jautājumus, – tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes mums jāzina.

Neskaidrs ir arī lauku skolu liktenis – pieaugot iedzīvotāju sociālajai diferenciācijai un polarizācijai, šis jautājums iegūst īpašu aktualitāti. Pašvaldībām visus šos gadus trūkst līdzekļu normālai skolu ēku sakārtošanai. Vai ir Latvijas valsts cienīga situācija, kāda pašlaik izveidojusies Cesvainē, – pašvaldība ir atradusi pagaidu risinājumu un ģimnāzija turpina darbu, taču Cesvaines domes rosinājums par jaunas skolas būvniecību vismaz Finanšu ministrijā nav radis atbalstu. Daudzu skolu attīstības iespējas īpaši pasliktina ar administratīvi teritoriālo reformu saistītā nenoteiktība.

LIZDA par vēl vienu neatliekami risināmu problēmu uzskata Darba aizsardzības likuma un citu saistīto normatīvo aktu ievērošanu skolās. Kopīgi ar Valsts darba inspekciju ir izstrādāta metodika darba vides risku izvērtēšanai izglītības iestādēs. Izglītības iestādes vadītājam, darba aizsardzības speciālistam kopīgi ar uzticības personu darba aizsardzībā nepieciešams sākt lietot ieteikto metodiku. Šo metodiku iespējams saņemt LIZDA izpildbirojā un pie dalīborganizāciju vadītājiem.

Jāpiebilst, ka LIZDA vēlētos, lai izglītības iestāžu vadītāji mērķtiecīgāk cīnītos par līdzekļu izdalīšanu no pašvaldību budžeta darba vides sakārtošanai. IZM amatpersonas arī uzskata, ka viņu pakļautībā esošo iestāžu vadītāji nepietiekami pamato un prasa līdzekļu piešķiršanu darba aizsardzības vajadzībām. Pēc LIZDA uzskata, valsts budžetā varētu būt īpaša aile – līdzekļi darba aizsardzības pasākumu nodrošināšanai.

LIZDA ir izdevusi arī informatīvo izdevumu “Darba aizsardzība izglītības iestādēs”, kur apkopoti visi normatīvie akti, ko prasa Valsts darba inspekcija un kas nepieciešami iestādei. Paredzēts izdot vēl vienu izdevumu, kur būs pārējie normatīvie akti, kas tik ļoti nepieciešami darbam iestādē. Esam apkopojuši arī darba aizsardzības instrukcijas darbiniekiem un izglītojamiem, kas dos iespēju sakārtot darba aizsardzības jomu un samazināt darba traumatisma risku.

Domājot par darba vides problēmām, kārtējo reizi top skaidrs, ka ir pamats prasībai atrisināt jautājumu par normālo saīsināto darba laiku un izdienas pensiju pedagogiem.

Kad attieksme pret zinātni ir nevērīga

Pēdējo 10 gadu laikā valdības un likumdevēja attieksme pret zinātni bijusi, maigi sakot, nevērīga. Šogad Saeima apstiprināja taupības budžetu. Papildu finansējumu ieguva iekšlietu struktūras, teātra darbinieki, Ministru kabinets, kaut ko ieguva zemnieki, kaut ko ierēdņi. Bija dzirdamas neapmierinātas mediķu, skolotāju un pensionāru balsis. Klusēja zinātnieki, augstskolas. Cerot un gaidot vai neticot un necerot? Kādēļ klusēja zinātnieki – vai tādēļ, ka uz valsts atbalstu vispār vairs necer, vai tādēļ, ka ir iemācījušies pelnīt paši, pieprasīt finansējumu pētījumiem no Eiropas Savienības (ES), ASV vai citurienes vai arī tādēļ, ka saprot: ne valstij, ne sabiedrībai Latvijas zinātne nešķiet ne prioritāra, ne interesanta?

Vērtējot situāciju zinātnē, sabiedrībā pastāv divi viedokļi, kuri abi ir vienpusīgi: 1) zinātne ir dziļā krīzē, depresijā, 2) diametrāli pretējs – Latvijas zinātne kopš 1999.gada veiksmīgi darbojas vienotajā Eiropas zinātnes telpā. Katrā no tiem ir daļa taisnības. Šai reizē svarīgāk būtu akcentēt pirmo aspektu, jo tas vairāk saistīts ar valsts budžeta finansējumu zinātnei.

Latvijas zinātnē iezīmējas dziļa diferenciācija. Pašlaik zinātnē (pētniecībā un industriālajā) strādā ap 5000 cilvēku, kas ir 3,6 reizes mazāk nekā 1989.gadā. Apmēram 1000 zinātnieku ir pārcēlušies uz dzīvi un darbu rietumvalstīs, pārgājuši uz biznesa, administratīvo struktūru pasauli (t.sk. Ministru prezidents E.Repše). Zinātnieku (doktoru) skaits uz 1000 nodarbinātajiem ir 0,6, kas ir divas reizes mazāk nekā Igaunijā, 8,5 reizes mazāk nekā ES. Šajā ziņā stāvoklis ir ļoti līdzīgs Zimbabvei. Starptautiskie eksperti secinājuši: ja aktīvo zinātnieku skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazāks par vienu, tad intelekts tur attīstīties nespēj. Vairākās zinātņu nozarēs Latvija šo robežu ir pārkāpusi.

Situācijā, kad 21. gadsimtu definē kā uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības gadsimtu, būtu jāpieaug zinātnes lomai, t.sk. zinātnes finansējumam un zinātnē nodarbināto skaitam. Ir pēdējais laiks sākt radikālu un drosmīgu zinātnes glābšanu Latvijā.

Nesen sarunā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu J.Stradiņu Ministru prezidents E.Repše teicis: “Jūs varat rēķināties ar pirmo neatkarīgās Latvijas valdību, kas atbalsta zinātni.” Ceram, ka šis verbālais atbalsts materializēsies.

Slēdzot vienošanās protokolus ar partijām, LIZDA katrā no tiem ietvēra arī punktus par zinātni, vienojoties par atbilstošiem procentiem no IKP. Mēs domājam, ka drīkstam lūgt valdībai, kas solījusi atbalstīt zinātni, to reāli arī darīt, jo tas ir pašas valsts, ne tikai zinātnieku interesēs. Mēs pilnībā atbalstām pozīcijas, kuras savā runā LZA kopsapulcē minēja LZA prezidents Jānis Stradiņš: 1) katru gadu palielināt zinātnes finansējumu par 0,1% no IKP, līdz tas sasniedz 1% no IKP; 2) papildus piešķirt pētniecisko institūtu bāzes finansējumam 0,8 miljonus latu; 3) zinātnes infrastruktūras atjaunošanai piešķirt 1,1 miljonu latu, Akadēmiskajai bibliotēkai – 0,4 miljonus latu, zinātnes cilvēkresursu atjaunošanai – 0,5 miljonus latu.

Nobeigumā

Visi šie un vēl virkne nenosauktu jautājumu prasa finansējumu. Valdība strādā gan pie šāgada budžeta labojumiem, gan pie nākamā gada budžeta, un mums ir jāzina, ko tajā paredz izglītībai, zinātnei un sociālo jautājumu risināšanai.

LIZDA ir formulējusi un, ceru, konferences gaitā vēl iezīmēs virkni problēmu. Esam gatavi piedalīties to risināšanā, saprotot, ka visus mezglus ar vienu cirtienu atrisināt neizdosies. Bet mēs gribam vienoties sociālā dialoga, tripartisma ietvaros par to risināšanas ceļiem un termiņiem. Mēs gribam pārdomātu un sabalansētu darbu, pārliecību par lietu pozitīvu virzību. Darīsim to kopā, godātā valdība un Saeimas deputāti!