Kad valsts makā nu ir tik, cik nu ir

Par finanšu ministra un lauksaimnieku organizācijas pārstāvju tikšanos

Vakar, 21. maijā, notika Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēde, kurā bija lūgts piedalīties finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Tikšanās galvenais mērķis bija gūt skaidru atbildi uz jautājumu, vai tiks rasts lauksaimniekiem solītais atbalsts pilnā apmērā.

Šī gada 24. februārī Ministru prezidenta Einara Repšes un LOSP pārstāvju tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka lauksaimniecības nozaru stabilizācijai tobrīd nepieciešamie 6,66 miljoni latu tiek piešķirti no Zemkopības ministrijai (ZM) subsīdijām paredzētajiem līdzekļiem, bet, veicot budžeta grozījumus, subsīdiju līdzekļi tiks atjaunoti. Valdībā izvērtējot, kā optimāli sadalīt 32,5 miljonus latu, ko reāli varēs iekasēt valsts budžetā virs plānotā apjoma, 4,154 miljonus latu nolemts piešķirt lauksaimniekiem. Papildu finansējums pilnā apjomā nav piešķirts nevienai nozarei. Vairāk līdzekļu bija prasīts gan mediķu un pedagogu darba samaksas palielināšanai, gan pašvaldību investīcijām. Budžeta grozījumos paredzētā papildu nauda ir divas trešdaļas no lauksaimnieku pieprasītās summas, un tas ir maksimums, ko šobrīd var nodrošināt valsts budžets.

Finanšu ministrs atgādināja, ka šā gada budžetā subsīdijām lauksaimniekiem piešķirti 27 miljoni latu, kas ir likumā noteiktie 3% no valsts pamatbudžeta izdevumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu subsīdijām paredzētā kopsumma palielinājusies par trīs miljoniem latu.

Latvijas līdzfinansējums SAPARD programmas īstenošanai no 2,7 miljoniem, kas tika piešķirti pērn, šogad pieaudzis līdz plānotajiem 13,3 miljoniem latu.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas vadītājs Jūlijs Beļavnieks norādīja, ka saskaņā ar februārī panākto vienošanos no subsīdijām paredzētā finansējuma tika paņemti līdzekļi, ko bija plānots izlietot šā gada pēdējā ceturksnī. Tātad, neatrodot līdzekļus, ko atlikt vietā, nozare gada pēdējos trijos mēnešos var palikt bez valsts tiešā finansiālā atbalsta. Subsīdiju nolikums ir izstrādāts, rēķinoties ar konkrētu summu. Ministru kabinets šo nolikumu apstiprināja. Un zemnieki rēķinās ar nolikumā noteiktajām tiešo maksājumu summām. Nerodot trūkstošos gandrīz divarpus miljonus latu, tiks grauta līdzšinējā kārtība.

Zemnieku Saeimas pārstāvis Valters Bruss uzsvēra, ka pašreiz ir apdraudēta subsīdiju pamatprogrammu īstenošana. Piemēram, 15. jūnijā beigsies pieteikšanās uz maksājumu saņemšanu par graudaugu platībām. Var gadīties, ka ZM būs spiesta subsīdiju izmaksu atlikt, jo divarpus miljonus nolikuma ietvaros nav iespējams pārdalīt. Apdraudēti ir arī piena ražotāji, uzskata zemnieks.

Kā norādīja Latvijas Dārzkopju asociācijas vadītājs Jānis Bērziņš, zemnieki, cerot, ka subsīdiju nolikums nemainīsies, ir ņēmuši kredītus, lai iegādātos lauksaimniecības tehniku un citus ražošanas līdzekļus. Ja zemnieks nevarēs saņemt subsīdijas plānotajā apmērā, viņam radīsies problēmas ar kredītu atmaksu. Tas daļai saimniecību draud ar bankrotu. J. Bērziņš atgādināja arī to, ka viens no lielākajiem izdevumu posteņiem lauksaimniecībā ir samaksa par degvielu. Tās cena pēdējā laikā ir ievērojami paaugstinājusies. Saistībā ar eiro kursa kāpumu ir sadārdzinājušās arī lauksaimniecības tehnikas un iekārtu rezerves daļas. Ar šiem faktoriem zemnieki rēķinājās, sastādot biznesa plānu šim gadam. Tāpat kā ar to, ka būs iespējams saņemt subsīdijas pilnā apjomā, kas ļautu kompensēt cenu kāpuma negatīvo ietekmi.

Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka solītie līdzekļi lauksaimniekiem jāpiešķir pilnā apjomā no valsts budžeta, jo ZM budžeta ietvaros rast iztrūkstošo summu neesot iespējams. Kaut ko var kādam iedot, tikai citiem atņemot.

Izprotot zemnieku problēmas, V. Dombrovskis tomēr nesolīja papildu līdzekļus šobrīd budžeta grozījumos paredzētajiem, jo “līdzekļu ir tik, cik to ir”. Turklāt ministrs atgādināja, ka ekonomikai kopumā tiek novirzīts krietni mazāk līdzekļu nekā vienai tautsaimniecības nozarei – lauksaimniecībai, kas rada apmēram 5 % no iekšzemes kopprodukta. Viņš informēja klātesošos par to, ka valdības sēdē diskutēts par iespējām samazināt budžeta deficīta līmeni. Premjerministrs uzdevis, gatavojot nākamā gada budžeta projektu, ievērojami samazināt izdevumus, “un tas skars visas nozares”. Arī šogad tiek strādāts pie izdevumu samazināšanas programmas. “Šobrīd vēl situācija ir salīdzinoši laba – mēs dalām miljonus. Turpmākajos mēnešos mēs meklēsim, kur miljonus nogriezt, un tas būs krietni sāpīgāks process,” sacīja finanšu ministrs.

V. Bruss norādīja, ka nākamajā gadā Latvijas lauksaimniecībai būs nepieciešams daudz vairāk līdzekļu nekā šogad. Lai pildītu Eiropas Savienības (ES) prasības, par kurām Latvija vienojās sarunu gaitā, būtu vajadzīgi apmēram 7 % budžeta līdzekļu līdzšinējo 3 % vietā. Pretējā gadījumā tiks palaista garām iespēja vēlāk iegūt daudzkārt lielāko ES finansējumu.

V. Dombrovskis informēja, ka par šo jautājumu valdība spriedusi, izskatot makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenāriju 2004. – 2008. gadam, kurā prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā līdzfinansējumiem, paredzēti piecdesmit miljoni latu. Tā kā scenārijs paredz pārāk lielu budžeta deficītu, tas tika noraidīts, un Finanšu ministrija saņēma uzdevumu vēl rūpīgāk plānot izdevumu samazināšanu. Tomēr līdzekļi ES fondu līdzfinansēšanai tiks nodrošināti.

LOSP sēdē tika pārrunāts arī jautājums par pārtikas un lauksaimniecības preču plūsmas kontroli uz robežām. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners pastāstīja, ka kopš marta tiek veikti pastiprināti kontroles pasākumi. 20. maijā tika pieņemts lēmums aizliegt pārtikas kravu ievešanu caur četriem autoceļu robežkontroles punktiem, kas nav aprīkoti ar svariem.

VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols informēja, ka šogad svarus plānots uzstādīt gan ostās, gan robežpunktos. Stacionārie svari tiks ierīkoti padziļinātās kontroles kompleksos Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās. Dinamiskie svari tiks ierīkoti visos dzelzceļa robežkontroles punktos uz Latvijas un Krievijas robežas jau jūnija beigās. Ar šiem svariem varēs nosvērt vilciena sastāvu kustības laikā. Tā kā padziļinātās kontroles kompleksu būve Rēzeknē, Daugavpilī un Šķirotavā šogad vēl netiks pabeigta, minētajās vietās tiks novietoti pārvietojamie svari.

V. Dombrovskis pastāstīja, ka valdībā atbalstīta ideja veidot kopīgu robežsardzes, muitas un Sanitārās robežinspekcijas kontroles procedūru. Vairāku dienestu vienlaicīga iesaistīšanās kravu pārbaudē mazinās arī korupcijas iespējas. Tā kā par ciešākas sadarbības nepieciešamību ir pārliecināta gan FM, gan ZM vadība, ministrs pauda cerību, ka vienotā pārbaudes procedūra tiks nodrošināta jau drīz.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore