“Mūsu sadarbība jāvērš nākotnē, un vēsturei tam jābūt par labu pamatu”

Par pasākumu Hāgā sakarā ar ES Pievienošanās līguma parakstīšanu

Desmit ES novērotājvalstu vēstnieki otrdien, 20.maijā, Hāgā kopā ar Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu apakšpalātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un Eiropas lietu ministru Atzo Nikolaji. Pirmajā rindā no kreisās — Ungārijas vēstnieks Nīderlandē Tibors Kišs, Latvijas vēstnieks Kārlis Eihenbaums, Maltas vēstnieks Adrians Striklands, Nīderlandes Karalistes Ģenerālštatu apakšpalātas priekšsēdētājs Franss Veisglass, Nīderlandes Karalistes Eiropas lietu ministrs Atzo Nikolai, Polijas vēstnieks Jans Mihalovskis un Čehijas vēstnieks Petrs Kubernats. Otrajā rindā no kreisās — Slovākijas vēstnieks Jans Kuderjavijs, Kipras vēstnieks Eiripids Evriviads, Slovēnijas vēstnieks Boriss Frlecs, Lietuvas vēstnieks Darjus Pranckevičs, trešajā rindā Igaunijas vēstnieks Prīts Palums “Latvijas Vēstnesis” pateicas Latvijas vēstniecībai Nīderlandē par sadarbību

Otrdien, 20. maijā, Hāgā notika vērienīgs prezentācijas pasākums, ko pēc Latvijas vēstnieka Nīderlandē Kārļa Eihenbauma iniciatīvas kopīgi bija sarīkojušas visu desmit Eiropas Savienības (ES) novērotājvalstu vēstniecības. Tas sākās Hāgas vēsturiskajā 13. gadsimta Binenhofas Bruņinieku zālē (Ridderzaal), kur atrodas arī Karalistes tronis un kur ik septembri notiek Ģenerālštatu (Nīderlandes divpalātu parlamenta) kopīgās sēdes svinīga atklāšana. Pasākumu ievadīja Nīderlandes ministru prezidenta Jana Pētera Balkenenda vēstījums, ko nolasīja Nīderlandes Eiropas lietu ministrs Atzo Nikolai, un Ģenerālštatu apakšpalātas priekšsēdētāja Fransa Veisglasa uzruna. Klāt bija arī Nīderlandes karalienes personīgie pārstāvji — Viņas majestātes galma lielmeistars Pims Valdeks un Viņas majestātes galvenā galmadāma van Lona Labušere, kuras dzimtas saknes saistītas arī ar Vidzemi. Pasākums beidzās ar plašu, netradicionālu pieņemšanu. Tā norisi nespēja būtiski ietekmēt pat fakts, ka tieši šajā dienā Ģenerālštatu apakšpalātā notika Nīderlandes politiskajā dzīvē tik nozīmīgā jaunās valdības koalīcijas vienošanās apspriešana, kas sākotnēji bija plānota pirmdien. Šā apstākļa dēļ prezentācijā gan nevarēja piedalīties Nīderlandes ministru prezidents Jans Pēters Balkenends, kurš savā vietā bija deleģējis Eiropas lietu ministru.

Pasākums guva lielu atsaucību, pēc mūsu vēstnieka Kārļa Eihenbauma vārdiem, prezentācijas vietā “brīžiem neesot bijis, kur adatai nokrist”. Latvijas vēstniecības veiksmīgais projekts ir labs ieguldījums visu desmit ES novērotājvalstu kopīgajā eirointegrācijas procesā.

Kārlis Eihenbaums, Latvijas Republikas vēstnieks Nīderlandes Karalistē, — “Latvijas Vēstnesim”

— Ir prieks un lepnums, ka šā vērienīgā 20. maija pasākuma iniciators bija tieši Latvijas vēstnieks Nīderlandē.

— Jā, arī es esmu priecīgs un lepns, ka vēsturiskais notikums — Eiropas Savienības paplašināšana, kas iezīmējies ar līguma parakstīšanu Atēnās mūžīgās Akropoles pakājē, Nīderlandē pēc Latvijas vēstniecības iniciatīvas tika atzīmēts ar šo kopīgo pasākumu. Tas notika visprestižākajā un visnozīmīgākajā Nīderlandes Karalistes zālē. Notikums piesaistīja plašu preses uzmanību, jo bija uzlūgta visa Nīderlandes valdība, parlamenta deputāti, ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tas, neraugoties uz Nīderlandes pašreizējām iekšpolitiskajām problēmām, arī apliecināja šīs valsts politisko atbalstu Eiropas Savienības tālākajai izaugsmei. Nozīmīgs politisks un diplomātisks pasākums, kas, domāju, ļoti nepieciešams arī nīderlandiešiem tieši pašreizējos sarežģītajos politiskajos apstākļos.

— Kā radās šī iecere, un kā pasākums noritēja?

— Ideja par šāda pasākuma nepieciešamību radās pēc NATO galotņu Prāgas apspriedes 2002. gada nogalē, kad mēs, septiņu NATO uzaicināto valstu vēstnieki, šeit, Hāgā, jau sarīkojām kopīgu pasākumu, toreiz vairāk gan kā tradicionālu diplomātisku pieņemšanu. Taču pieņemšanu ir tik daudz, ka īpaši jāpadomā, kā piesaistīt uzmanību un “dabūt cauri” savu vēstījumu. Sapratu, ka jāatrod jauna forma, bet, galvenais, arī iespējas to realizēt. Sapratu, ka šādā kopīgā pasākumā jāiesaista tiešām nozīmīgs runātājs, kā arī deputāti — tie, kas izlems un ratificēs mūsu iestāšanos ES. Ka šāds pasākums jārīko, vienlaikus arī informējot, izglītojot par sevi, stāstot par nākamajām ES dalībvalstīm, stāstot par Latviju. Tāpēc mums šajā pasākumā pēc svinīgajām uzrunām bija gan nacionālie ēdieni, gan nacionālie tērpi, gan arī informācijas materiāli. Viesiem bija ko nogaršot, bija ko paņemt līdzi. Bija arī īpaša, tikai šo pasākumu iemūžinoša nozīmīte ar visu desmit valstu karodziņiem ap Eiropas Savienības karogu. Var teikt, ka bija domāts par visu.

— Cik zinu, tieši jūs, Latvijas vēstnieks, pats arī daudz paveicāt šā jūsu iecerētā prezentācijas projekta īstenošanā.

— Pašlaik es Hāgā faktiski esmu Eiropas Savienības un novērotājvalstu vēstnieku neoficiālais vecākais — sava veida reģionālais duajēns. Tāds neformāls šīs diplomātu grupas līderis, jo esmu Hāgā vēstnieks jau ilgāk nekā trīs gadus, gada nogalē būs jau četri. Tas dod papildu iespējas popularizēt Latvijas vārdu, izteikt un arī īstenot dažādas iniciatīvas. Tāpēc pats uzņēmos šo novatora darbu un apņēmos arī noorganizēt pašu pasākumu. Gadu laikā izveidojušies arī nepieciešamie kontakti, kas ļauj šādas idejas Hāgā īstenot bez mūsu nodokļu maksātāju naudas.

— Atceros, sākumā gribējāt šo pasākumu rīkot 9. maijā, Eiropas dienā?

— Jā, sākotnēji vēlējāmies pasākumu saistīt ar Eiropas dienu, taču Nīderlandes ministru prezidenta darba kārtība un situācija valstī diemžēl to neļāva. Jaunās dalībvalstis vēlas turpināt iepazīstināt ar sevi, it īpaši pirms līguma ratifikācijas parlamenta abas palātas, kas Nīderlandē atkal solās būt, diplomātiski sakot, interesanta. Tas būs garš parlamentārais vingrinājums, kas prasīs arī papildu lobiju, skaidrošanas darbu no novērotājvalstu puses. Vēstniecībām tas būs ļoti aktīva darba posms. Nīderlandes sabiedrības atbalsts ES paplašināšanai kopumā diemžēl ir zems. Atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem, turklāt diezgan apjomīgiem slāņiem, vienkārši nav viedokļa. Tas ir bīstami, jo apgrūtina iespēju prognozēt. Politiķi savukārt ir visai kūtri, lai skaidrotu, ka paplašināšanās būs ieguvums visiem. Dīvaini, bet to nedara arī uzņēmēji. Kopumā diemžēl var vērot pat mietpilsonisku neieinteresētību, vienaldzību.

— Ar ko, jūsuprāt, izskaidrojama vienaldzība pret Eiropas nākotnes veidolu?

— Manuprāt, Nīderlandē entuziasma trūkums par ES paplašināšanu izskaidrojams gan ar visa procesa garumu — pagājuši taču vairāk nekā desmit gadi kopš dažādo mūru nojaukšanas, gan ar vēsturiska momenta vienreizīguma un pacilātības sajūtas zudumu, gan ar dažādiem, pārsvarā iekšpolitiskajiem, jautājumiem. Nīderlandei pašlaik nav labākie laiki, ne vien ekonomiski, bet arī politiski. Mums diemžēl jārēķinās arī ar realitāti, ka aukstā kara migla tomēr izklīst lēni. Mēs, “Eiropa uz austrumiem”, bieži vien vēl esam maz zināmi un pat ačgārni uztverti, smieklīgu pieņēmumu un mītu apvīti. Tas nav unikāls Latvijas vai Baltijas jautājums. Tāpēc es ļoti ceru, ka mūsu organizētais pasākums bija laba izdevība izdarīt ko konkrētu lietas labā.

— Nīderlandes vēstnieks Latvijā Nikolass Bētss nesen intervijā mūsu laikrakstam Latvijas un Nīderlandes attiecības nosauca par teicamām, paredzot strauju tūrisma sakaru attīstību pēc Latvijas iestāšanās ES.

— Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības tiešām ir teicamas. Mums nav problēmu. Var pilnībā piekrist vēstnieka vērtējumam. Mēs regulāri konsultējamies, notiek kontakti augstākajā līmenī. Starp Baltijas valstīm mēs šajā ziņā noteikti esam līderi. Patiess prieks arī par pieaugošajiem cilvēciskajiem kontaktiem, par pašvaldību sadarbību.

— Nesen, 8. maijā, jūs tikāties ar Amsterdamas birģermeistaru Jobu Kohenu.

— Jā, tika pārrunātas sadarbības attīstības iespējas starp Rīgu un Amsterdamu, kā arī plānotā Amsterdamas birģermeistara un apjomīgās trīsdesmit piecu uzņēmēju un ierēdņu delegācijas vizīte Rīgā 22. un 23. maijā. Vizītes laikā iecerēts parakstīt Amsterdamas un Rīgas sadarbības līgumu, kas aptvers visplašākās jomas, ieskaitot kopējo vēsturiskā mantojuma apzināšanu un mūsdienīgus infrastruktūras projektus. Mūsu tikšanās laikā birģermeistars Kohens uzsvēra, ka Amsterdama vēlas nevis formālus kontaktus, bet gan “strādājošus projektus”. Piedāvātais līgums ir tikai vadlīnija. Amsterdamas izšķiršanos par sadarbību ar Rīgu būtiski veicinājis Latvijas progress un iespējamā dalība ES jau nākamajā gadā. Amsterdamas birģermeistars tieši sadarbību ar Rīgu redz kā potenciāli perspektīvāko dinamiskajā Eiropas ziemeļaustrumu reģionā un jaunajās ES dalībvalstīs.

Birģermeistars arī uzsvēra, ka Amsterdama ir ieinteresēta plašāk apgūt savu vēsturi. Bet, lai to spētu, jāizzina arī sadarbība ar Rīgu. Viņš izteica cerību, ka arī rīdzinieki interesēsies par Amsterdamas arhīviem, jo tur ir arī daļa Latvijas vēstures liecību. Mēs bijām vienisprātis, ka vēsture var būt labs pamats sadarbībai, taču tagad jāmeklē jauni vienojoši elementi. Tāpēc arī jaunajā sadarbībā jāparedz pieredzes apmaiņa mūsdienās tik nozīmīgajos infrastruktūras, satiksmes, transporta, ostu, informācijas tehnoloģiju, e-pārvaldes un vēl vairākos citos jautājumos. Es Amsterdamas birģermeistaram uzdāvināju grāmatas par Rīgu, kā arī izstādes katalogu “Latvijas 20. gadsimta pārsteidzošā māksla” no nesenās apjomīgās latviešu mākslas izstādes Zvollē (Nīderlandē) un ierosināju līdzīgu mākslas izstādi sarīkot Amsterdamā — vienā no Eiropas muzeju metropolēm.

— Amsterdamas birģermeistara un delegācijas vizīte Rīgā sāksies 22. maijā, tieši mūsu intervijas publicēšanas dienā.

— Es patiesi priecājos, ka atjaunojas sadarbība arī starp Rīgu un Amsterdamu, partnerēm kopš senseniem laikiem, kas bija pieklususi okupācijas gados. Starp citu, Amsterdamas birģermeistars Jobs Kohens bija ietekmīgās proeiropeiskās Darba partijas ministru prezidenta amata kandidāts.

Līgums paredz visplašāko sadarbību, kas ir ļoti dabiska starp divām tik dinamiskām pilsētām, bet tomēr nepieciešams, lai to veicinātu arī valstiski. Vēstniecība šo projektu “kustinājusi” jau vairākus gadus, taču auglim bija jānobriest. Labi, ka tas notiek tagad. Uzskatu, ka Rīgas un Amsterdamas sadarbības atjaunošanu veicina arī Latvijas skaidrais demokratizācijas kurss, ceļš uz Eiropas Savienību un NATO. Interesanti, ka Amsterdama ir ieinteresēta plašāk apgūt savu vēsturi, bet, lai to spētu, ir jāizzina arī Rīgas pagātne. Nav taču noslēpums, ka Nīderlandes “zelta laikmetā” — 17. gadsimtā — Baltija un īpaši Rīga darbīgajiem holandiešu tirgotājiem bija faktiskais labklājības avots. To sauca pat par “moedernegotie” — mātes jeb pamattirdzniecību. Nīderlande guva zeltu no graudiem, un tie bija Latvijas un mūsu reģiona graudi. Nīderlandes tirdzniecības kopapjomā aktivitātes Baltijā tolaik veidoja 85 procentus. Tālo jūru apgūšana bija vairāk eksotika. Labklājība nāca no tuvās Baltijas jūras. Analizējot tolaik Rīgas ostā ienākušo kuģu piederību, redzam, ka vairāk nekā puse bija holandiešu tirgotāji. Tagad mūsu sadarbība jāvērš nākotnē, un vēsturei tam jābūt par labu pamatu.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors