Ar tālās un draudzīgās zemes Kanādas atbalstu

Vakar, 21.maijā, noslēdzās Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja oficiālā vizīte Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 21. maijā, tikās ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas spīkeru Pīteru Milikenu.

Sarunā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības un ciešākas sadarbības iespējas. Prezidente pauda gandarījumu un pateicību Kanādai par to, ka, ratificējot NATO pievienošanās līgumu, tā atklāja šā līguma ratifikāciju NATO dalībvalstīs. Viņa uzsvēra Kanādas būtisko atbalstu likumdošanas tulkošanas darbā, piešķirot resursus Tulkošanas un terminoloģijas centram, kā arī citiem valsts reformu projektiem.

Runājot par Kanādas iespējamo iesaisti Baltijas jūras reģiona nākotnē, Valsts prezidente norādīja uz Baltijas jūras atveseļošanas nepieciešamību, turpinot Otrā pasaules kara seku likvidēšanu.

Pārrunājot NATO aktualitātes, uzsvērta transatlantiskās saites nozīmība un Latvijas turpmākā gatavība iesaistīties miera uzturēšanas operācijās.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas Ārlietu komisijā

Vakar, 21.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Pīteru Milikenu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējo sadarbību un tās padziļināšanas iespējas, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kontekstā.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere augstu novērtēja faktu, ka Kanāda 2003.gada 28.martā pirmā no dalībvalstīm ratificējusi NATO pievienošanās protokolus. Viņa izteica atzinību arī par Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos un ar vidi saistītos projektos.

Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši tuvākajā nākotnē, kad Latvija kļūs par NATO un ES dalībvalsti.

Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs P.Milikens savukārt atzinīgi novērtēja Latvijā notikušās pārmaiņas ekonomikā un uzsvēra, ka cer redzēt Latviju kā pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tādējādi radīsies iespēja palielināt eksporta preču un pakalpojumu plūsmas starp abām valstīm, jo Kanāda ir otra lielākā ES tirdzniecības partnere.

Puses pārrunāja arī pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un sociālajā jomā ES kontekstā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots Eiropas Savienības piedāvātais finansējums, kā arī panākti vairāki pārejas periodi lauksaimniecībā, pielāgojoties ES standartiem.

Atbildot uz viesu jautājumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, Ārlietu komisijas locekle S.Ķikuste sacīja, ka “medicīna un veselības aprūpe vienmēr stāvējusi pāri politiskajām spēlēm un pašreiz medicīna ir definēta kā galvenā prioritāte”. Medicīnā, līdzīgi kā citās nozarēs, ir paredzēts pārejas periods, notiek pielāgošanās standartiem, kas ir tuvi ES prasībām. Savukārt I.Vaidere atzina, ka problēmas varētu radīt medikamentu un medicīnisko pakalpojumu izmaksu pieaugums, kas īpaši aktuāls mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām mūsu valstī – pensionāriem un bērniem.

Sarunas gaitā pārrunātas arī perspektīvas attīstīt tūrismu un sadarbību kultūrā starp abām valstīm, kā arī vīzu saņemšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Pārrunājot ar ES Konventu saistītus jautājumus, I.Vaidere sacīja, ka Latvija atbalsta plašāku diskusiju par ES nākotni, rotējošās prezidentūras principu saglabāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka Eiropas Komisijas sastāvā no katras valsts jābūt vienam komisāram.

Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.

Saeimas preses dienests