Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības 2003. gada 16. maija konferences rezolūcija

Pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā izvirza jaunas prasības izglītības sistēmai un zinātnei. Latvijas ilgtermiņa ekonomiskajā stratēģijā atzīmēts, ka ekonomiskās politikas kontekstā pieaug sociālpolitikas nozīme un investīciju nozīmīgums izglītībā un zinātnē, taču šīs nostādnes īstenošana kavējas.

Lai Latvijā veidotu uz augstas pievienotās vērtības produktu orientētu ekonomiku un uz zināšanām balstītu sabiedrību, ir jānodrošina izglītības kvalitāte un atbilstība darba tirgum, zinātnes un inovāciju ilgtermiņa sabalansēta attīstība. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā uzsvērts, ka Latvijas attīstības pamatā jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un tās izmantot tautsaimniecības attīstībai un vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanai.

Latvijas izglītības sistēmai jānodrošina iegūstamās izglītības atbilstība pieaugošajām izglītības kvalitātes prasībām un konkurencei starptautiskā mērogā. Visas Latvijas sabiedrības dzīves līmenis un valsts attīstība turpmāk būs atkarīga no izglītības efektivitātes un kvalitātes, no sabiedrības sagatavotības profesionālam darbam un brīvai konkurencei Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā. Pieaug profesionālās izglītības atbildība par iedzīvotāju gatavību konkurencei vienotajā Eiropas Savienības darba tirgū.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konference atzīst nepieciešamību nodrošināt tādas pārmaiņas izglītības sistēmā un zinātnē, kas veicinātu uz zināšanām balstītas demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības veidošanos un Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī vienlaikus saglabātu un attīstītu Latvijai raksturīgas kultūras vērtības.

Konference uzskata, ka Saeimai un valdībai sadarbībā ar nozares arodbiedrību ir jāizstrādā un jāīsteno programma un pasākumu plāns izglītības un zinātnes nozarēs strādājošo atalgojuma paaugstināšanai un darba apstākļu uzlabošanai (tai skaitā tālākizglītībai), tuvinot tos Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim.

Konference aicina Saeimu un valdību

• pieņemt un īstenot tādus likumus, noteikumus un standartus pedagogu atalgojumā un darba apstākļos, lai pedagogam nodrošinātu iespēju pilnībā nodoties izglītības un pedagoģiskajam darbam;

• izstrādāt un īstenot ar Eiropas Savienības valstīm harmonizētu izglītības un zinātnes nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu un darba apstākļu nodrošinājumu, saglabājot nacionālās izglītības sistēmas suverenitāti;

• būtiski palielināt investīcijas izglītībā, nodrošinot vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas visā Latvijas teritorijā visās izglītības pakāpēs un veidos (pirmsskolas izglītībā, obligātajā piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanā skolai, pamatizglītībā, vidējā vispārējā izglītībā, arodizglītībā, augstākajā izglītībā, izglītībā bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām, profesionālās ievirzes izglītībā, interešu izglītībā, mūžizglītībā);

• palielināt investīcijas zinātnē, lai sekmētu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī vienlaikus saglabātu un attīstītu Latvijai raksturīgas kultūras vērtības;

• izglītības politikas veidošanas procesā konsultēties un ievērot pedagogu, zinātnieku un plašākas sabiedrības viedokli, nevis padarīt skolotāju par pasīvu instrumentu izglītības politikas jaunievedumiem; pirms kādu reformu veikšanas visas valsts mērogā aprobēt tās, veikt potenciālās reformas zinātnisku izvērtējumu (t.sk. ekonomisko pamatojumu un finansiālo nodrošinājumu) un informēt sabiedrību;

• neatliekami veikt pasākumus, kas mazinātu valsts iedzīvotāju sociālo diferenciāciju un polarizāciju.

Lai īstenotu minēto, konference uzskata par nepieciešamu Saeimai un valdībai neatliekami veikt šādus uzdevumus:

• veicot grozījumus Likumā par valsts budžetu, paredzēt finansējumu Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika (akceptēts MK 22.08.2000. un 03.09.2002.) izpildei, t.i., 2003. gada 1. septembrī nodrošināt samaksas par 1 likmi pieaugumu ne mazāku par Ls 15, steidzami izpildīt, nevis atcelt Izglītības likuma 53. panta 2. daļas normu;

• veicot grozījumus Likumā par valsts budžetu, paredzēt finansējumu Latvijas izglītības informatizācijas projekta attīstībai (tai skaitā arodizglītībā un visu līmeņu augstākajā izglītībā);

• īstenot augstskolu finansējuma palielinājuma grafiku (2003.–2013.) atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, paaugstinot studiju izmaksu koeficienta vērtību par vienu desmito daļu gadā, vienlaikus paaugstināt arī augstskolu pedagogu amatalgas;

• izstrādāt un īstenot zinātnes finansējuma palielinājuma grafiku, paredzot finansējuma pieaugumu zinātnē nodarbināto atalgojumam un modernas infrastruktūras un tehnoloģiju nodrošinājumam; paredzēt zinātnes finansējuma pieaugumu gadā par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz kopējais finansējums sasniedz 1% no IKP;

• nekavējoties precizēt prasības pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, nodrošināt valsts budžeta finansējumu šo prasību izpildei, atjaunot atklāta konkursa principu Profesionālās meistarības pilnveides programmu finansējuma sadalē;

• paredzēt tādu finansējumu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu pirmsskolas izglītības pieejamību visā Latvijas teritorijā visiem tās iedzīvotāju bērniem, atjaunot valsts budžeta mērķdotāciju visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai;

• izstrādāt un īstenot tādu izglītības un zinātnes nozarēs nodarbināto turpmāko darba samaksas paaugstināšanas programmu, lai tās rezultātā nozarēs strādājošo atalgojums (procentos no iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju) atbilstu ES vidējam rādītājam;

• neatliekami nepieciešams izpētīt izglītības un zinātnes nozarēs strādājošo nodarbinātības izmaiņas saistībā ar bērnu skaita samazinājumu un izglītības satura un izglītības darba organizācijas reformām;

• nodrošināt uz bērnu vērstu sociālo palīdzību (t.sk. mācību līdzekļus, veselības aprūpi, sociālā pedagoga pakalpojumus, organizētu brīvā laika pavadīšanu, atkarību profilaksi, transportu utt.);

• veikt profesionālās izglītības reformu, kas nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru un pedagogu kvalifikāciju, panākt vienādus darba samaksas noteikumus profesionālās un vispārējās izglītības iestādēs;

• nekavējoties nodibināt Izglītības inovāciju fondu, paredzot tam finansējumu 2003./2004. mācību gadā;

• atjaunot Vispārējās izglītības konsultatīvo padomi, tās sastāvā iekļaujot LIZDA, LIVA un LPD pārstāvjus;

• IZM izstrādāt augstākās izglītības attīstības (ne tikai universitāšu) programmu, akcentējot reģionālo aspektu;

• atjaunot “Latgales programmas” finansējumu.