Pasaules redzējums par diplomātiju latviešu valodā

Vakar, 23. aprīlī, ASV vēstniecības Informācijas centrā notika

Henrija Kisindžera grāmatas “Diplomātija” latviešu izdevuma prezentācija

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Grāmatas atvēršanas svētkos: ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un diplomāte, Latvijas vēstniece Lietuvā, grāmatas tulkotāja Maira Mora

Savu grāmatu H. Kisindžers veltījis “tiem vīriem un sievām Amerikas Savienoto Valstu ārpolitiskajā dienestā, kuru amata meistarība un uzticība stiprinājusi Amerikas diplomātiju”. Ričarda Niksona un Džeralda Forda prezidentūras laikā viņš bija ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bet vēlāk kļuva par ASV valsts sekretāru. 1973. gadā H.Kisindžers saņēma Nobela Miera prēmiju. Ar savu nelokāmo antikomunistisko stāju aukstā kara gados H. Kisindžers tuvināja komunistiskās impērijas sabrukumu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. “Diplomātija” ir viņa vēsturisks skats uz diplomātijas teoriju un praksi. Grāmatā aplūkota diplomātijas māksla no 17. gadsimta Francijas līdz aukstā kara noslēgumam. Tajā salīdzināti dažādi laika posmi, tādējādi pierādot, ka vēsture piedāvā neskaitāmu daudzumu risinājumu, kas piemērojami arī mūsdienās. Taču īpašu lasītāju interesi varētu izraisīt H. Kisindžera personisko principu un diplomātijas taktikas apraksts. Bet ievērojamā amerikāņu politiķa atmiņas par aukstā kara gadiem daudziem latviešu lasītājiem atsauks atmiņā relatīvi neseno komunistiskās okupācijas laiku un latviešu cerības uz Savienoto Valstu atbalstu.

Grāmatas prezentāciju vadīja ASV vēstniecības vadītāja vietniece, ASV pilnvarotā lietvede Latvijā Treisija Anna Džeikobsone, jo vēstnieks Džeimss Holmss sakarā ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīti atrodas Savienotajās Valstīs. Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” T. A. Džeikobsone atzina simbolisko sakritību, “Diplomātijas” latviešu izdevumu atverot dienā, kad Latvijas Valsts prezidente atrodas vizītē Savienotajās Valstīs, bet Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalās NATO sēdē Briselē, risinot vitāli svarīgus Latvijas drošības jautājumus.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš savā runā atgādināja, ka liela nozīme latviešu nacionālās pašapziņas saglabāšanā un mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanā bijusi faktam, ka ASV neatzina Baltijas valstu okupāciju. Viņš arī uzsvēra Latvijas Valsts prezidentes vizītes ASV nozīmīgumu. “Pašreizējai ASV administrācijai ir iespēja pabeigt ilgu procesu. Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku turpināja šo valstu atjaunotās suverenitātes atzīšana un Baltijas valstu un ASV hartas noslēgšana — panākumu stāsts, ko jaunajai ASV administrācijai tagad ir iespēja veiksmīgi pabeigt, sekmējot Baltijas valstu uzņemšanu NATO, “ teica I. Bērziņš. Viņš arī atsaucās uz nule Rīgā notikušo Mazo valodu konferenci, uzsverot, ka fundamentālais “Diplomātijas” latviešu izdevums ir “labākais piemērs mazu valodu spējai izdzīvot un attīstīties”, jo grāmatā meistarīgi latviskoti vissarežģītākie politiskie termini.

Zīmīgi, ka latviski H. Kisindžera grāmatu pārtulkojusi arī diplomāte — Latvijas vēstniece Lietuvā Maira Mora. Viņa arī latviešu izdevuma atvēršanas priekšvakarā saņēmusi vēstuli no grāmatas autora, kurā Dr. Henrijs Kisindžers pauž prieku par sava darba izdošanu Latvijā un izsaka tulkotājai atzinību par tik apjomīga darba uzņemšanos papildus savam diplomātes darbam. Dr. Kisindžers arī novēlējis veiksmi savas grāmatas latviešu izdevumam.

Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” vēstniece M. Mora atzina, ka viņai pašai šī grāmata, pirmoreiz izlasīta tūlīt pēc iznākšanas ASV 1994. gadā, lieti noderējusi diplomātes darbā.

H.Kisindžera “Diplomātijas” latviešu izdevumu laidis klajā apgāds “Jumava”, ar “Sorosa fonda — Latvija” atbalstu jaunais izdevums nonāks arī Latvijas augstskolās un bibliotēkās.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors