Pašvaldību apvienošanās un sadarbība — plusos un mīnusos

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns:

Pievērsīšos jautājumam par vietējo pašvaldību modeli pēc reformas. Ielūkojoties administratīvi teritoriālās reformas likumā, lasām īpatnējus formulējumus: apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana vai apvienošanās (sadarbības) projektu realizācija. Likums skaidri nosaka reformas termiņus, bet no likuma konteksta nav skaidrs, vai vārda "sadarbība" ierakstīšana iekavās nozīmē to, ka tā uzskatāma par izņēmuma gadījumu, vai arī sadarbības modelis realizējams pēc brīvas izvēles vienlīdzīgi ar apvienošanās variantu.

Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, minēšu atsevišķus apvienošanās un sadarbības pozitīvos un negatīvos faktorus. Vietējo pašvaldību sadarbības modelim ir šādas pozitīvas iezīmes. Pirmkārt, maksimāla visu pušu interešu ievērošana, lēmums stājas spēkā, ja to akceptē visas sadarbības pašvaldības. Otrkārt, katram dalībniekam ir veto tiesības, nav iespējams uzspiest vairākuma viedokli atsevišķai pašvaldībai. Treškārt, sadarbības gadījumā ir plašākas iespējas veidot kopīgas institūcijas, iestādes un uzņēmumus. Ceturtkārt, katram dalībniekam ir tiesības izstāties no šīs sadarbības apvienības. Un, manuprāt, šī pozitīvā iezīme ir uzskatāma vienlaikus arī par sadarbības modeļa lielāko mīnusu. Tas spilgti apliecina šāda sadarbības modeļa nestabilitāti. Kā sadarbības modeļa negatīvais faktors jāmin arī lēns lēmumu pieņemšanas temps, lēmumi stājas spēkā tikai pēc akceptēšanas visās pašvaldībās. Un, protams, pastāv iespēja, ka kopīgā projektā kāds no dalībniekiem nevēlēsies līdzdarboties.

Gadījumā, ja vietējās pašvaldības apvienojas, pie ieguvumiem var pieskaitīt to, ka ir ātrāks lēmumu pieņemšanas process, koncentrētāki finansu resursi un labākas iespējas manevrēt ar līdzekļiem, optimālāka personāla struktūra un kvalitatīvāks pašvaldības darbs. Savukārt negatīvās sekas ir šādas: nav pilnīgi skaidrs, kā garantē mazākuma, tajā skaitā agrāko vietējo pašvaldību iedzīvotāju, interešu ievērošanu, notiek darba vietu pārstrukturēšana, līdz ar to uzlabojas pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, bet atsevišķos gadījumos var rasties darba zaudējumi darbiniekiem vai vēlētajām amatpersonām.

Atgriezīšos pie pamatjautājuma — kāds ir vietējo pašvaldību galvenais uzdevums. Tas ir minēts konferences darba kārtībā: kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem. Uzskatu, ka pašvaldību apvienošanās modelis ir optimālāks par sadarbības modeli. Piemēram, mēs zinām, kā Kandavas novadā īstenota pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem, samazinot administrācijas darbinieku skaitu, līdzšinējos pakalpojumus agrāko pagastu padomju centros daļēji sniedz viens darbinieks, bet vairāku nozaru speciālisti, piemēram, sociālie darbinieki, strādā visā novada teritorijā.

Būtiski ir izveidot mehānismu, kas novērstu iespējamās pašvaldību apvienošanās negatīvās sekas. Par to ir atbildīgas gan pašvaldības, gan likumdevējs. Veidojot Līvānu novadu, trīs vietējās pašvaldības parakstīja vienošanos par apvienošanās pamatprincipiem. Šī vienošanās paredz saglabāt un attīstīt iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību.

Uzskatu, ka nākamajās vietējo pašvaldību vēlēšanās nepieciešams palielināt deputātu skaitu pašvaldību domēs un padomēs. Tādējādi tiks palielināta iedzīvotāju pārstāvība lēmumu pieņemšanas procesā, tajā skaitā iespējas ievēlēt deputātus no mazākām teritorijām.

Atgādināšu akadēmiķa Edvīna Vanaga izteikto domu, ka pašvaldību sadarbība var būt apvienošanās priekštecis. Arī mūsu rajonā pagasti ap Preiļu pilsētu 1998. gadā izveidoja sadarbības apvienību. Un pieļauju, ka arī Līvānu paraugs ir stimulējis Preiļu pilsētas un apkārtējo pagastu apvienošanos, kas gaidāma tuvākajos mēnešos.

Manuprāt, Latvijā nepastāv šie abi likumā ierakstītie modeļi — sadarbība un apvienošanās. Var minēt vairākus apvienošanās piemērus: Kandavas novads, Līvānu novads, Salacgrīva un Salacas pagasts, Demene un Līdumnieki. Un tajā pašā laikā valstī nav neviena reāli eksistējoša sadarbības modeļa. Man liekas, ka vajadzētu ieviest jaunu terminu — "sadraudzība". Ja pagasti, kas noslēguši sadarbības līgumu, nav apvienojuši vismaz 10 procentus no sava budžeta kopīgām institūcijām vai uzņēmumiem, tad, domāju, ir labi, ka tāda sadraudzība pastāv, bet valstij šādos gadījumos nebūtu pamata piešķirt kādas dotācijas, jo reālas sadarbības, manuprāt, nav.

Mūsu reformas modelis varētu būt visai tuvs tādam, kas pirms diviem gadiem uzsākts Grieķijā, kur no 6000 vietējo pašvaldību plānots izveidot 1000. Un galvenais iemesls ir viens — mazo vietējo pašvaldību nespēja strādāt atbilstoši Eiropas Savienības normatīvu prasībām. Domāju, ka arī mums nāksies ar to rēķināties.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā