Ministru kabineta noteikumi Nr.263

Rīgā 2003.gada 20.maijā (prot. Nr.29 5.§)

Valsts kancelejas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts kanceleja ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir radīt priekšnoteikumus:

1.1. Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un Ministru kabineta darbībai, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta lēmumu īstenošanu un pēctecību;

1.2. Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei.

2. Valsts kanceleja ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā.

 

II. Valsts kancelejas funkcijas, uzdevumi un kompetence

3. Valsts kanceleja veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās funkcijas, kā arī:

3.1. koordinē vienotas valsts politikas plānošanu un īstenošanu un sadarbībā ar ministrijām sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts attīstības prioritātēm;

3.2. saturiski un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbu;

3.3. organizē informācijas sabiedrības un e-pārvaldes politikas izstrādi un īstenošanu;

3.4. nodrošina valsts pārvaldes (arī valsts civildienesta) attīstības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu;

3.5. valsts apdraudējuma gadījumā iesaista valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumos valsts institūciju, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un speciālistus;

3.6. Ministru prezidenta uzdevumā pārbauda citu tiešās pārvaldes iestāžu finanšu darbību un tās atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī pārbauda un novērtē tiešās pārvaldes iestādes darbības efektivitāti un lietderību.

4. Lai nodrošinātu šo noteikumu 3.punktā minēto funkciju izpildi, Valsts kanceleja:

4.1. sadarbībā ar ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm nodrošina nozaru politikas analīzi un stratēģisko plānošanu un sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstību;

4.2. koordinē valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību darbu, izstrādā un īsteno valdības komunikācijas politiku;

4.3. koordinē un kontrolē Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas rīcības plāna izpildi;

4.4. organizē valsts pasūtījuma izstrādi ierēdņu mācību programmām;

4.5. organizē un nodrošina Ministru kabineta, Ministru prezidenta biedra un Ministru prezidenta dokumentu un elektroniskās informācijas pārvaldību;

4.6. veic Ministru kabinetā iesniegto politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu juridisko analīzi, lai sniegtu priekšlikumus par to turpmāko virzību;

4.7. nodrošina Ministru kabineta sēžu, Ministru kabineta komitejas sēžu, Valsts sekretāru sanāksmju, ministriju parlamentāro sekretāru sanāksmju, Ministru prezidenta biedra organizēto sanāksmju, citu tiesību aktos noteikto, kā arī Ministru prezidenta noteikto sanāksmju sagatavošanu un norisi;

4.8. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, lai nodrošinātu juridiskās tehnikas un valsts valodas normu ievērošanu un vienotas, precīzas terminoloģijas lietošanu Ministru kabineta tiesību aktos un likumprojektos;

4.9. nodrošina tiesību aktu juridisko un redakcionālo noformēšanu, Ministru kabineta tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu publiskošanu, kā arī akceptēto likumprojektu turpmāko virzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4.10. saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību koordinē un kontrolē likumos un Saeimas lēmumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmēs doto uzdevumu izpildi;

4.11. atbilstoši kompetencei izstrādā politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, kā arī sniedz atzinumus par citu valsts pārvaldes iestāžu izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktu projektiem;

4.12. sagatavo un sniedz Ministru kabinetam, Saeimai un starptautiskajām organizācijām pārskatus, priekšlikumus un ieteikumus par situāciju valsts pārvaldē, kā arī organizē sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām;

4.13. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina Ministru kabinetam, Ministru prezidentam un Ministru prezidenta biedram adresēto iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un personu pieņemšanu;

4.14. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un iestādes uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

4.15. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, lai nodrošinātu iestādes darbību;

4.16. novērtē funkciju izpildi un iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī veic citas pārbaudes Valsts kancelejas un Ministru prezidenta padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

4.17. Ministru prezidenta uzdevumā veic finanšu revīziju citā tiešās pārvaldes iestādē, kā arī tiešās pārvaldes iestādes darbības lietderības un efektivitātes auditus un sniedz ziņojumus par to rezultātiem Ministru prezidentam;

4.18. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, starptautiskajām organizācijām un ārvalstu tehniskās palīdzības programmu un projektu pārstāvjiem un ekspertiem;

4.19. organizē žurnālistu darbu Ministru kabinetā, kā arī Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biedra rīkotajos pasākumos;

4.20. informē sabiedrību par valsts politiku Valsts kancelejas kompetencē esošajās jomās un tās padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē;

4.21. kārto Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, parlamentāro sekretāru un to personu uzskaites lietas, kuras iecēlis amatā Ministru kabinets, Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biedrs, un noformē nepieciešamos dokumentus;

4.22. apzina, analizē un prognozē potenciālos krīzes draudus;

4.23. veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

5. Valsts kancelejas tiesības:

5.1. iesaistīt valsts pārvaldes jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, izveidot darba grupas un organizēt starpinstitūciju sanāksmes;

5.2. lai nodrošinātu šo noteikumu 4.17.apakšpunktā minētā uzdevuma izpildi, netraucēti apmeklēt tiešās pārvaldes iestādes, kā arī pieprasīt un saņemt visu uzdevuma veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

5.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

5.4. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

 

III. Valsts kancelejas struktūra un amatpersonu kompetence

6. Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta birojs, Ministru prezidenta biedra birojs, Informācijas sabiedrības birojs, Krīzes kontroles centrs un Valsts kancelejas direktora noteiktās struktūrvienības.

7. Valsts kanceleju vada direktors. Valsts kancelejas direktors ir tieši pakļauts Ministru prezidentam.

8. Valsts kancelejas direktors:

8.1. organizē iestādes funkciju izpildi, nodrošina iestādes darba nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu;

8.2. atbild par iestādes budžeta likumīgu un lietderīgu izmantošanu;

8.3. nodrošina iestādes attīstības stratēģijas un darba plāna izstrādi;

8.4. nodrošina personāla vadības īstenošanu;

8.5. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo no amata iestādes ierēdņus un pieņem darbā un atlaiž no darba iestādes darbiniekus;

8.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi un tās vārdā slēdz līgumus;

8.7. organizē un vada Valsts sekretāru sanāksmes;

8.8. lai nodrošinātu Valsts kancelejas funkciju izpildi, ir tiesīgs dot rīkojumus Valsts kancelejas ierēdņiem un darbiniekiem;

8.9. ir tiesīgs dot rīkojumus padotībā esošās tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām;

8.10. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

9. Valsts kancelejas direktoram var būt vietnieki. Valsts kancelejas direktora vietnieku funkcijas un viņiem pakļautās struktūrvienības ar rīkojumu nosaka Valsts kancelejas direktors.

10. Valsts kancelejas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē Valsts kancelejas direktors.

11. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas Valsts kancelejas direktoram vai viņa vietniekam saskaņā ar Valsts kancelejas direktora noteikto funkciju sadalījumu.

12. Departamentu vada departamenta vadītājs. Departamenta vadītājam var būt vietnieki.

13. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs.

 

IV. Ministru prezidenta birojs

14. Ministru prezidenta birojs sniedz Ministru prezidentam priekšlikumus Ministru kabineta politikas izstrādē un īstenošanā un organizatoriski nodrošina Ministru prezidenta darbību.

15. Ministru prezidenta birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biroja vadītājs, Ministru prezidenta konsultatīvās amatpersonas, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta preses sekretārs.

16. Ministru prezidenta biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam. Ministru prezidenta biroja vadītāju ar rīkojumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents.

17. Ministru prezidenta biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biroja vadītājam.

18. Ministru prezidenta birojam ir šādi uzdevumi:

18.1. analizēt valdības politiku un veicināt tās īstenošanu (arī sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem) atbilstoši Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību;

18.2. izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidentu interesējošu politikas jautājumu;

18.3. sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem;

18.4. nodrošināt Ministru prezidenta vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem;

18.5. ar Ministru prezidenta pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs, kā arī sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi;

18.6. sadarbībā ar Komunikācijas departamentu informēt Ministru prezidentu par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem politiskajiem jautājumiem, organizēt tikšanos ar preses un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, sagatavot Ministru prezidentu šīm tikšanās reizēm, kā arī atbilstoši Ministru prezidenta norādījumiem sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem;

18.7. veikt citus Ministru prezidenta noteiktos uzdevumus.

 

V. Ministru prezidenta biedra birojs

19. Ministru prezidenta biedra birojs sniedz Ministru prezidenta biedram priekšlikumus Ministru prezidenta biedra kompetencē esošas politikas izstrādē un īstenošanā.

20. Ministru prezidenta biedra birojs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra birojs ir politiski atbildīgs par savu darbību un noteikto funkciju izpildi. Ministru prezidenta biedra biroja sastāvā ir Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs, Ministru prezidenta biedra konsultatīvās amatpersonas un Ministru prezidenta biedra palīgi.

21. Ministru prezidenta biedra biroju vada biroja vadītājs. Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidenta biedram. Ministru prezidenta biedra biroja vadītāju pieņem darbā Ministru prezidenta biedrs.

22. Ministru prezidenta biedra biroja darbinieki ir tieši pakļauti Ministru prezidenta biedra biroja vadītājam.

23. Ministru prezidenta biedra birojam ir šādi uzdevumi:

23.1. analizēt Ministru prezidenta biedra kompetencē esošo politiku un veicināt tās īstenošanu;

23.2. izteikt viedokli par jebkuru Ministru prezidenta biedru interesējošu politikas jautājumu;

23.3. sadarboties ar ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, politiskajām partijām, kā arī ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām atbilstoši Ministru prezidenta biedra norādījumiem;

23.4. nodrošināt Ministru prezidenta biedra vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju un tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem;

23.5. sadarbībā ar Komunikācijas departamentu informēt Ministru prezidenta biedru par plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem politiskajiem jautājumiem, organizēt tikšanos ar preses un citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, sagatavot Ministru prezidenta biedru šīm tikšanās reizēm, kā arī atbilstoši Ministru prezidenta biedra norādījumiem sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un Ministru prezidenta biedra pieņemtajiem lēmumiem.

 

VI. Krīzes kontroles centrs

24. Krīzes kontroles centrs krīzes situācijā veic valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību. Krīzes kontroles centrs koordinē valsts pārvaldes institūciju preventīvo un krīzes situāciju pārvarēšanas plānu izstrādi un operatīvos pasākumus krīzes novēršanā un pārvarēšanā.

25. Krīzes kontroles centra uzdevumi:

25.1. apzināt, analizēt un prognozēt potenciālos krīzes draudus;

25.2. izstrādāt prognozējamo krīžu scenārijus, kā arī koordinēt un uzraudzīt atbilstošu valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plānu izstrādi;

25.3. organizēt un koordinēt prognozējamo krīžu scenārijiem un valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas plāniem atbilstošas krīzes kontroles mācības;

25.4. informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu par krīzes situācijas veidošanos;

25.5. iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus valsts apdraudējuma un krīzes situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos;

25.6. sniegt ministrijām un citām valsts un pašvaldību institūcijām informāciju, kas saistīta ar krīzes kontroli;

25.7. sadarboties ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un speciālistiem krīzes kontroles jautājumos;

25.8. veikt citus ar krīzes kontroli saistītus uzdevumus.

26. Krīzes kontroles centram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām darbam nepieciešamo informāciju (arī informāciju, kas satur valsts noslēpumu).

27. Krīzes kontroles centru vada centra vadītājs. Krīzes kontroles centra vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam un institucionāli — Valsts kancelejas direktoram. Krīzes kontroles centra vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors pēc saskaņošanas ar Ministru prezidentu.

28. Krīzes kontroles centra ierēdņus ieceļ amatā un atbrīvo no amata un darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts kancelejas direktors pēc Krīzes kontroles centra vadītāja ieteikuma.

 

VII. Informācijas sabiedrības birojs

29. Informācijas sabiedrības birojs nodrošina informācijas sabiedrības un e-pārvaldes politikas izstrādes un īstenošanas koordināciju.

30. Informācijas sabiedrības biroja uzdevumi:

30.1. sagatavot Ministru prezidentam informāciju jautājumos, kas saistīti ar informācijas sabiedrības attīstību un e-pārvaldes ieviešanu;

30.2. organizatoriski nodrošināt Informācijas sabiedrības nacionālās padomes darbu, sekot padomes lēmumu izpildei un sagatavot ziņojumus Ministru prezidentam un Ministru kabinetam;

30.3. iesaistīt ministriju un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un speciālistus informācijas sabiedrības un e-pārvaldes politikas izstrādē un īstenošanā;

30.4. pārstāvēt valsts intereses starptautiskajās informācijas sabiedrības organizācijās, sadarboties ar ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un speciālistiem informācijas sabiedrības un e-pārvaldes jautājumos;

30.5. analizēt situāciju informācijas sabiedrības attīstības jomā, koordinēt un kontrolēt informācijas sabiedrības attīstību veicinošu pasākumu sagatavošanu un izpildi;

30.6. sniegt atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem ar informācijas sabiedrības attīstību saistītiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

30.7. veikt citus ar informācijas sabiedrības attīstību un e-pārvaldes ieviešanu saistītus uzdevumus.

31. Informācijas sabiedrības biroju vada biroja vadītājs. Informācijas sabiedrības biroja vadītājs ir tieši pakļauts Ministru prezidentam un institucionāli — Valsts kancelejas direktoram. Informācijas sabiedrības biroja vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors pēc saskaņošanas ar Ministru prezidentu.

32. Informācijas sabiedrības biroja ierēdņus ieceļ amatā un atbrīvo no amata un darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba Valsts kancelejas direktors pēc Informācijas sabiedrības biroja vadītāja ieteikuma.

 

VIII. Padotībā esošā iestāde

33. Valsts kancelejas pārraudzībā ir Valsts administrācijas skola. Valsts administrācijas skola īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

 

IX. Valsts kancelejas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par tās darbību

34. Valsts kancelejas direktors ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

35. Valsts kancelejas direktoram ir tiesības atcelt pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

36. Valsts kancelejas direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto Valsts kancelejas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību.

37. Valsts kancelejas direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

38. Valsts kancelejas direktors ne retāk kā reizi gadā sniedz Ministru prezidentam pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

39. Ministru prezidentam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par Valsts kancelejas funkciju izpildi, kā arī par Valsts kancelejas padotībā esošās tiešās valsts pārvaldes iestādes darbību.

 

X. Noslēguma jautājums

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.196 “Valsts kancelejas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 82.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 24.maiju.