Par tiltu starp ES un austrumiem

Baltijas valstis kļūs par tiltu starp Krievijas un Eiropas Savienības ekonomikām, secinājuši Perspektīvo pētījumu un iniciatīvu fonda eksperti savā pētījumā “Krievija un Baltija: 2010”, vēsta “Izvestija.ru”. Pēc fonda prezidenta Aleksandra Dinkina domām, topošais ES Baltijas “Benilukss” (Igaunija, Latvija un Lietuva) varētu reāli pildīt Krievijas un ES ekonomiku satuvināšanas funkcijas. Tuvināšanās būs ne tikai labi zināmās Krievijas un ES sadarbībā tradicionālās nozarēs - kurināmā, enerģētikas un transporta jomā. Eksperti uzskata, ka tām pievienosies arī augsto tehnoloģiju, tūrisma, apdrošināšanas, finanšu un kreditēšanas, kā arī lauksaimniecības nozare.

Taču sākotnēji par galveno reģionu vajadzētu kļūt un acīmredzot arī kļūs Kaļiņingrada. Tuvākajos divos gados var gaidīt reģionālo “investīciju bumu” Kaļiņingradas apgabalā, prognozē eksperti. Krievijas kompānijas un kompānijas ar jaukto Krievijas-Eiropas un Krievijas-ASV kapitālu ir gatavas ieguldīt līdzekļus pārtikas, metālapstrādes, kokapstrādes, celulozes un papīra industrijā, mazumtirdzniecībā, nekustamajā īpašumā un kūrortos un izklaides sfērā Kaļiņingradas apgabalā no 68,5 līdz 95,5 miljonu dolāru (39-54,44 miljoni latu) apmērā.

Turklāt Eiropas Komisija plāno izveidot starptautisku investīciju fondu 25 miljonu eiru (16,3 miljoni latu) apmērā Kaļiņingradas apgabala attīstībai. Tiek prognozēts, ka vēl 70-75 miljoni eiru (45,64-49 miljoni latu) tiks saņemti no citām fonda valstīm, kurām var pievienoties arī Baltijas valstis. It īpaši tāpēc, ka Baltijas valsu biznesmeņi, sevišķi no Lietuvas, jau sen un stabili darbojas Kaļiņingradā un viņiem īpašu uzaicinājumu nevajadzēs, uzskata eksperti. Vienīgais, kas viņus mulsina, ir pašas Krievijas neizlēmība Kaļiņingradas zonu attīstīt par pievilcīgu vietu investīcijām.

Bez ekonomiskās sadarbības ES ietvaros, kurā iestāsies Baltijas valstis, pastāv arī sadarbība drošības jomā saistībā ar Baltijas valstu iestāšanos NATO, uzskata eksperti. Pēc viņu domām, būtiski atšķirīgā Baltijas valstu un Krievijas tradicionālās drošības problēmu specifika un mērogs rada mazu iemeslu sadarbībai starp tām. Taču iespējas pastāv. Pēc Dinkina domām, par visai lietderīgu var izrādīties Baltijas valstu pieredze, lai izkļūtu no strupceļa Krievijas armijas reformās, kur viens no klupšanas akmeņiem ir jaunākā virsnieku personāla sagatavošanas trūkums. Taču pēc ekspertu domām, sadarbība drošības jomā, visticamāk, tiks iesaldēta līdz Baltijas valstu iestājai NATO, bet līdz tam brīdim sadarbība aprobežosies jau ar noregulēto tiesībsargājošo institūciju sadarbību, it īpaši robežu apsardzības jomā.

Pēc LETAS