Par Latvijas nepilsoni lielajā Eiropā

Drīzumā ES paredzējusi pieņemt direktīvu, kas varētu attiekties uz Latvijas nepilsoņu iespējām kā Eiropas Savienības dalībvalsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem ceļot, strādāt vai mācīties savienības ietvaros. Tā kā direktīva līdz šim nekad vēl nav tikusi saskaņota ar Latvijas situāciju, daudzi jautājumi vēl ir neskaidri. Viens no tādiem - vai ir jāmaina nepilsoņa statuss, vai jāpanāk esošā īpašā statusa saglabāšana. Mūsu diplomāti uzsver, ka Latvijas nepilsoņu statusa noteikšana un tiesības joprojām ir tikai Latvijas valsts jurisdikcijā.

Briselē, tiekoties esošo un topošo dalībvalstu tieslietu ministriem, cita starpā tika apspriests direktīvas projekts par trešo valstu pilsoņu un bezvalstnieku, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji kādā no ES dalībvalstīm, statusu un tiesībām. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks: “Latvijas nepilsoņus šobrīd vēl nevar pielīdzināt trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attieksies šī direktīva. Šī ir atsevišķa diskusija un atsevišķs lēmums, kas būs jārisina mūsu valsts iekšienē. Ja lēmums būs tāds, ka viņi ir atzīstami par trešo valstu pilsoņiem, tādā gadījumā šī direktīva uz viņiem attieksies.” Savukārt Eiropas Komisijas tieslietu un iekšlietu ģenerāldirektorāta eksperte Fransa Mošela skaidro, ka direktīva jau šobrīd attiecas uz Latvijas nepilsoņiem, jo pat gadījumā, ja to statuss ir īpašāks, viņi būtībā ir pastāvīgie iedzīvotāji.

Līdz šim Latvijas nepilsoņa statuss ES nekādi nav skatīts. Oficiālais izskaidrojums tam ir, ka ES šo jomu nav līdz šim regulējusi - tātad tā ir bijusi tikai dalībvalstu kompetencē. Līdz ar jaunās direktīvas pieņemšanu situācija mainīsies. Latvijas nepilsonis savās tiesībās ir tuvināts pilsonības statusam, bet ES likumdošanā pastāv tikai divas pastāvīgo iedzīvotāju, kuri nav ES pilsoņi, kategorijas - pilsoņi ar trešās valsts pilsonību un bezvalstnieki, kas pēc būtības ir viens un tas pats. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Juhansone skaidro, ka Latvijas nepilsoņiem nedraud pārtapšana par bezvalstniekiem vai trešās valsts pilsoņiem, kas nozīmētu to pašreizējo tiesību samazinājumu. Taču jebkurā gadījumā Latvijas valdība būs jādomā, kā atrisināt Latvijas nepilsoņa statusa atšķirību no direktīvā minētās trešo valstu pilsoņa vai bezvalstnieka definīcijas.

Tomēr šis nav vienīgais direktīvas radītais neskaidrais jautājums. Tā kā direktīva ES dalībvalstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem bez pilsonības paredz brīvu pārvietošanos, Latvijā un Igaunijā var rasties situācija, ka vietējam nepilsonim ir tiesības braukt strādāt un dzīvot uz ES, bet pilsonim - ne. Iestāšanās sarunās vairākas dalībvalstis noteica pārejas periodu līdz pat septiņiem gadiem, iekams jauno valstu pilsoņi varēs kādā no esošajām dalībvalstīm dzīvot vai strādāt. F. Mošela skaidro, ka šo situāciju savienība paredzējusi atrisināt, nosakot līdzvērtīgu pārejas periodu arī jauno valstu nepilsoņiem.

Ar mērķi samazināt atšķirības tiesībās starp ES pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem bez pilsonības topošā direktīva paredz pēdējiem piešķirt tiesības pārcelties uz dzīvi citā dalībvalstī, vienādus nosacījumus ar ES pilsoņiem darba tirgū, izglītībā, sociālajā aizsardzībā, sociālās drošības un veselības aprūpes jomā. Joprojām diskutējams jautājums ir, cik lielā mērā šīs privilēģijas būs pieejamas, dalībvalstīm izsakot vēlmi noteikt vairākus ierobežojumus.

Lai trešo valstu pilsoņi vai bezvalstnieki varētu iegūt šādu privileģētāku statusu, kā kritēriji noteikti vismaz piecu gadu ilga uzturēšanās konkrētajā dalībvalstī, stabili un regulāri ienākumi un veselības apdrošināšanas polise. Direktīva paredz šādiem cilvēkiem izsniegt arī īpašu apliecību - “Eiropas Kopienas pastāvīgais iedzīvotājs”.

Plānots, ka direktīvas projekts tiks apstiprināts jau jūnijā un divu gadu laikā ieviests dalībvalstu nacionālajā likumdošanā. Tomēr, tā kā Vācija, kur ir liels bēgļu pieplūdums, ir nobloķējusi direktīvu, pieprasot stingrākus kritērijus pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un ierosināt ierobežot šādu pastāvīgo iedzīvotāju tiesības uz dzīvesvietas maiņu ES ietvaros, iespējams, ka direktīvas pieņemšana aizkavēsies. Turklāt vēl nav skaidrs, vai kāda no topošajām dalībvalstīm neizmantos savas tiesības protestēt pret šādu direktīvu. Piemēram, Latvija ir iecerējusi pieprasīt iespēju noteikt papildu kritērijus gadījumiem, kad kādas citas dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs bez ES pilsonības vēlēsies apmesties uz dzīvi Latvijā.

“LAUKU AVĪZE”; pēc J. Bogustovas raksta “Kas Latvijas nepilsonis būs ES?”