Pieaugušo izglītība Eiropas un Latvijas kontekstos

No 11. līdz 13.maijam Rīgā notika Ziemeļu un Baltijas valstu mūžizglītības konference “Cilvēciskais aspekts un dažādība pieaugušo izglītībā”

Ziemeļu reģiona projekts

Ziemeļu un Baltijas valstu desmit intensīvi sadarbības gadi pieaugušo izglītības jomā ir izveidojuši pamatu turpmākam darbam Eiropas mūžizglītības laukā atsevišķai Ziemeļu dimensijas struktūrai – Ziemeļu reģionam, ko veido Baltijas un Ziemeļu valstis. Eiropas Savienība (ES) ir definējusi mērķi nākotnē kļūt par vienu no spēcīgākajiem reģioniem pasaulē, taču Eiropas Ziemeļu reģionam ir ne mazāki plāni – kļūt par spēcīgāko reģionu Eiropā, galvenokārt izmantojot augsti kvalificētus un izglītotus cilvēkresursus un stiprinot Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību.

Iepriekšminētais ir tikai viens no secinājumiem, pie kā nonākuši Rīgā notikušās Ziemeļu un Baltijas valstu mūžizglītības konferences “Cilvēciskais aspekts un dažādība pieaugušo izglītībā” dalībnieki. Konference pulcēja parlamentu, ministriju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību, universitāšu, mediju pārstāvjus, kā arī darba devējus, pētniekus, pieaugušo izglītības plānotājus un organizētājus no Ziemeļu un Baltijas valstīm, Ziemeļrietumu Krievijas, un viesus no starptautiskām organizācijām — ES Komisijas un Eiropas Pieaugušo izglītības asociācijas. Intensīvā triju dienu darbā konferences dalībnieki ne tikai diskutēja par aktuālām pieaugušo izglītības problēmām un apmainījās ar pieredzi, bet izstrādāja arī desmit rekomendācijas (“LV” publicē atsevišķi), ko tiek ieteikts ņemt vērā visām valstīm, kuras iekļaujas Ziemeļu reģiona sadarbības projektos un ar kurām tiek saistīti nākotnes spēcīgā Ziemeļu reģiona plāni.

Konference īpaši akcentē nepieciešamību ievērot ieteiktās rekomendācijas, īstenojot Ziemeļu Ministru padomes izstrādāto darbības plānu kaimiņu reģionu sadarbībai izglītības un pētījumu jomā no 2004. līdz 2006.gadam. Šis plāns, kas veidots, balstoties uz Ziemeļu Ministru padomes Ziemeļu kaimiņu tuvināšanas stratēģiju, jau līdz šā gada beigām tiks nosūtīts tālākai izskatīšanai Baltijas valstu un Krievijas izglītības iestādēm. Darbības plāna mērķis ir nostiprināt Ziemeļu dimensiju izglītības un pētījumu jomā un izveidot kopīgu Ziemeļu un Baltijas valstu izglītības un pētījumu telpu. Tālākā nākotnē šo telpu plānots paplašināt, iesaistot arī Ziemeļrietumu Krievijas reģionus.

Latvijas “mājas darbi”

Analizējot konferences gaitu un tajā pieņemtos dokumentus, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības valdes locekle Dr.phil. Anita Jākobsone norādīja arī uz Latvijai jau tuvākā laikā veicamajiem darbiem. Pirmkārt, viņa aicināja gan izpildvaru, gan likumdevējus novērtēt to Latvijas pieaugušo izglītotāju potenciālu, kas jau izveidojies mūsu valstī. Tās galvenokārt ir nevalstiskās organizācijas, kas piedāvā savus cilvēkresursus gan ES strukturālo fondu, gan sociālā fonda izmantošanai un Eiropas līmeņa projektu menedžēšanai, kas jo īpaši svarīgi ir, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.

Taču par lielāko Latvijas “mājas darbu” A.Jākobsone nosauca visu spēku koncentrēšanu vienotas mūžizglītības stratēģijas, likuma un citu nepieciešamo normatīvo aktu izstrādei, stingri noteiktas pieaugušo izglītības finansēšanas kārtības izveidošanai. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības valdes locekle uzsvēra, ka mūžizglītības speciālisti nebūt neuzskata, ka mūžizglītībai un pieaugušo izglītībai būtu jābūt tikai no valsts budžeta finansētai. “Tam noteikti ir jābūt dalītam finansējumam, kurā solidāra atbildība jāuzņemas valsts iestādēm, pašvaldībām, darba devējiem un pašiem izglītojamajiem.”

Par pašu svarīgāko lietu, lai izglītības iespējas patiešām padarītu pieejamas visiem Latvijas iedzīvotājiem, A.Jākobsone minēja nepieciešamību pēc valdības ieinteresētības un valdības konkrētiem lēmumiem. “Mūžizglītības un pieaugušo izglītības jautājumi sen vairs nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence, valdībai ir jāsaprot, ka Latvijas cilvēkresursi ir vienīgie, kas maina šo valsti, tās sabiedrību. Ja valdība jau tuvākajā nākotnē neradīs iespēju šo svarīgo jautājumu – būt vai nebūt – izšķirt par labu pieaugušo izglītībai un sakārtot mūžizglītības sistēmu atbilstoši modernas un mūsdienīgas valsts standartiem, tad vienīgais iespējamais scenārijs ir — Latvijai nebūt uz Eiropas konkurences skatuves.”

Par vienlīdz risināmiem jautājumiem ar pieaugušo izglītības likumdošanas sakārtošanu atzīstama arī noteiktas atvieglojumu sistēmas izveide darba devējiem un uzņēmējiem, kas sekmē savu darbinieku tālākizglītību, un studiju kreditēšanas sistēmas radīšana ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem.

Nauda ir, finansējuma nav

Latvijai savi “mājas darbi” pieaugušo un mūžizglītību reglamentējošo normatīvo aktu jomā nav jāsāk gluži no nulles. Ir izstrādāts Pieaugušo izglītības likuma projekts, kas jau pat divas reizes šķērsojis Saeimas slieksni, bet abas reizes atdots atpakaļ pēc izskatīšanas pirmajā lasījumā. Par galveno iemeslu likumprojekta “bremzēšanai” speciālisti atzīst to, ka likuma iedzīvināšanai nav nepieciešamo finanšu līdzekļu. Tajā pašā laikā Pieaugušo izglītības apvienības provizoriskie aprēķini liecina, ka mērķiem, kas atbilst pieaugušo izglītībai, visās ministrijās un to iestādēs kopumā tiek tērēti aptuveni 20 miljoni latu valsts budžeta naudas. Pieaugušo izglītības likuma darbības sākšanai Izglītības un zinātnes ministrijai būtu vajadzīgi vien 300 000 latu gadā. Galvenā problēma – pieaugušo izglītībai atvēlētais finansējums, no kura mērķim atbilstoši un precīzi definēti vien Labklājības ministrijas pārziņā esošie līdzekļi bezdarbnieku apmācīšanai un pārkvalifikācijai (aptuveni 7 miljoni latu) un līdzekļi skolotāju tālākizglītībai (100 000 latu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā). Pārējā nauda ir izkliedēta, “apslēpta” zem dažādām budžeta pozīcijām, kas apgrūtina kontroli un izlietojuma efektivitātes analīzi. Pieaugušo izglītības speciālisti uzskata, ka valsts finansējumam būtu jābūt centralizētam un atbilstoši definētam, vienlaikus palielinot arī pieaugušo izglītībā ieinteresēto pušu atbildību – lai galvenais maksātājs būtu tas, kurš izglītībā visvairāk ieinteresēts.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore