Lai mazie darbi veido lielumu

Tuvāk par Latvijas Pašvaldību savienības 13. kongresu

Pašvaldību Sprīdītis dodas Eiropas ceļos

Pazīstamais literārais varonis Sprīdītis, kas, licis savu lāpstu pār plecu, drosmīgi un apņēmīgi dodas Eiropas Savienības (ES) virzienā, bija izvēlēts par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 13. kongresa simbolisko tēlu. Un zināmu līdzību ar mazo, ņipro zēnu Sprīdīti Latvijas mazās un skaitliski daudzās pašvaldības saskatīt var bez lielas piepūles. Atbalstot valsts pašreizējās aktualitātes un reizē arvien vairāk aizdomājoties, kas pašvaldības sagaida tuvākajā nākotnē, par kongresa logo tika izvēlēti vārdi “Stipras pašvaldības – stipra Eiropas Savienība”. Arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis ziņojumā par sasniegto un nesasniegto 13 pašvaldību darba gados ik pa laikam atgriezās pie metaforiskām sentencēm par Sprīdīša iespējamām grūtībām Eiropas “mežos”. Kongresa gaisotnē bija jaušams nedaudz neziņas, pārdrošības un apņēmības drosmīgi iet pretī vēl nezināmajai dzīvei Eiropas Savienībā. Dalībniekos varēja manīt arī gaidītas satikšanās prieku. Gandarījums kongresa delegātiem bija arī par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un daudzo valdības pārstāvju ierašanos. Uzrunas teica Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, labklājības ministre un bijusī pašvaldības vadītāja Dagnija Staķe, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera vietā ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute.

Ministri aicina uz turpmāku sadarbību

Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers pauda pārliecību, ka 20.septembra referendumā Latvija līdzīgi Lietuvai ar lielu skaitlisku pārākumu apliecinās savu gatavību dzīvei pārējo Eiropas Savienības valstu vidū. “Esmu pārliecināts, ka Latvija vairs nebūs maza valstiņa Baltijas jūras krastā, bet kļūs par stratēģiski nozīmīgu vietu. Mēs pierādīsim, ka spējam piesaistīt gan nozīmīgas investīcijas mūsu tautsaimniecībai, gan attīstīt to. Mums ir jākļūst par attīstītu Eiropas valsti, bet tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem,” atzina Ministru prezidenta biedrs. A.Šlesers aicināja pašvaldības sākt jauna veida sadarbību, kas varētu veicināt reģionālo uzņēmēju ieinteresētību projektu sagatavošanā Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem. Pirms neilga laika ir izveidota Latvijas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome, kas izstrādās dokumentu par valsts, uzņēmēju, pašvaldību un pārējās sabiedrības vienotību un sadarbību. Pēc mēneša Latvijas Attīstības aģentūra uz kopēju pasākumu aicinās Latvijas uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar jaunās stratēģijas būtību un atbalstu, kas uzņēmējiem būs saņemams no valsts. Runātājs rosināja uzņēmējus mainīt attieksmi un domāt par valsts un sava labklājības līmeņa celšanu katrā Latvijas vietā. “Tikai kopīgā darbā mums var izdoties, lai dzīves līmenis Latvijā nākamajos desmit gados sasniegtu Eiropas Savienības vidējo līmeni,” atzina A.Šlesers.

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis savā uzrunā bija tiešs un lakonisks. Kā valdības daļēja solījuma izpilde saistībā ar šā gada valdības un pašvaldību domstarpību un vienošanās protokolu un 2003. gada valsts budžeta grozījumiem tika minēts 4,9 miljonu latu piešķīrums pašvaldību investīcijām. Tāpat, pārskatot izdevumus, ir panākts, ka 3,5 miljoni latu tiek piešķirti pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Ir palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze, kas tieši skar pašvaldību ieņēmumus. To paveikt, kā atzina ministrs, ir palīdzējusi valdības nostāja tā saukto aplokšņu algu izskaušanā. “Mana pārliecība ir tāda, ka nedrīkst bezgalīgi paaugstināt nodokļu likmes, bet ir jāsāk strādāt pie nodokļu iekasēšanas. Vēlos uzteikt tos rajonus, kam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar reģionālajām Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām,” teica V.Dombrovskis.

Kā vienu no sasāpējušajiem jautājumiem, kam rasts risinājums, finanšu ministrs minēja sporta haļļu celtniecības turpināšanu. Virzība būs tajās pašvaldībās, kuru teritorijās atrodas kāda Nacionālo bruņoto spēku daļa. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un ievērojot NATO noteiktās normas par finanšu līdzekļu atvēlēšanu no valsts budžeta, tiks izbūvētas sporta halles, ļaujot tās kopīgi lietot gan armijas, gan skolu un pārējo iedzīvotāju vajadzībām.

Autoceļu fondā rasta iespēja visstraujāk palielināt ieņēmumu prognozi, ko nodrošinājis akcīzes nodoklis naftas produktiem. V.Dombrovskis atzina, ka salīdzinošie rezultāti par akcīzes nodokļa iekasēšanu 2001. un 2003. gadā ir cerīgi. Šogad pieaugums ir straujāks. Kā izdevušos valdības un pašvaldību sadarbībā ministrs arī minēja Rīgas pašvaldības parādsaistību pārkreditēšanu.

V.Dombrovskis pauda cerību, ka arī nākotnē valdības un pašvaldību sarunas par nākamā gada budžeta jautājumiem būs konstruktīvas. Ministrs aicināja LPS aktīvi līdzdarboties novadu veidošanā, kas pakārtoti ir saistīta ar ļoti sarežģītu jautājumu — pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtības izmaiņām. Izskanēja aicinājums pašvaldībām aktīvāk iesaistīties jau esošo ES pirmsstrukturālo fondu izmantošanā un nākotnē nopietni domāt par iespējām saņemt finanses no strukturālajiem fondiem.

Labklājības ministre Dagnija Staķe, kongresu uzrunājot, minēja apzīmējumu “draugi”, jo ar prieku atceras to satraukumu, kas viņai bijis, dodoties uz pašvaldību ikgadējiem kongresiem. Pievēršoties problēmām, ministre minēja sociālos jautājumus, kas arī pašvaldībās ir vieni no smagākajiem. “Sociālajā jomā naudas nekad nevar būt par daudz, tās vienmēr trūks. Bet ar to jāsamierinās ne vien mums, tā notiek arī citās attīstītajās valstīs,” atzina D.Staķe. Tā kā 2003. gads Eiropā ir izsludināts par starptautisko invalīdu gadu, ministre aicināja pašvaldības pievērst uzmanību šo sabiedrības locekļu dzīvei un grūtībām. Ir jādomā par subsidēto darba vietu ierīkošanu invalīdiem pašvaldību uzņēmumos un iestādēs, kam valsts atvēlējusi 475 tūkstošus latu.

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks mudināja pašvaldību kongresa dalībniekus meklēt, saskatīt un saglabāt savas pašvaldības identitāti, lai to attīstītu. “Katra vieta, pilsēta, pagasts ir vērtīgs, īpašs un neatkārtojams. Īpašais būs tas, kas vienmēr jūsu pašvaldības vārdu nesīs pasaulē!” teica A.Baštiks. Ministrs aicināja arī atbalstīt savus cilvēkus, kas ir šīs vietas nenovērtējama bagātība. Par savas pārraudzības jomu runājot, A.Baštiks aicināja atbalstīt bāriņtiesas un pagasttiesas, kas vislabāk zina savas pašvaldības bērnu problēmas.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks pievērsās sabiedrības integrācijas jautājumiem un atzīmēja veiksmīgo sadarbības projektu ar LPS un pierobežas pašvaldībām. Izskanēja aicinājums domāt par pilsoniskas sabiedrības veidošanu. “Ārvalstu donori, kas līdz šim atbalstīja nevalstisko sektoru, strauji slēdz pārstāvniecības Latvijā, taču vietējie finanšu resursi vēl nav spējīgi atbalstīt filantropiju, funkciju deleģēšanu un citas sabiedriskās aktivitātes,” teica N.Muižnieks. Šī problēma var kļūt par iemeslu daudzu nevalstisko organizāciju darbības izbeigšanai.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savā uzrunā norādīja, ka LPS ir viens no nozīmīgākajiem partneriem, ar ko saista ciešas finansiālās saites. Ministrs minēja vairākas problēmas, kas jārisina saistībā ar novadu veidošanu. Tas ir rajonu izglītības pārvalžu liktenis un funkciju sadalījums starp valsti un jaunizveidotajiem novadiem. Tika minēti būtiskākie ministrijas atbalsta pasākumi pašvaldībām izglītības jomā, to skaitā nozīmīgākā ir pedagogu darba samaksas palielināšana.

Valdības pārstāvju uzrunas noslēdza reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera sagatavotā runa, ko ministra prombūtnes dēļ (komandējumā Grieķijā ES reģionālās politikas ministru neformālajā sanāksmē) nolasīja valsts sekretāre Ilze Kukute.

Tuvojoties jaunam atskaites punktam

LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa ziņojums par LPS sasniegto un nesasniegto gan 13 neatkarības gadu kontekstā, gan periodā starp pašvaldību kongresiem, mijās ar uzmundrinošiem pieņēmumiem un atziņām par to, kā Sprīdītim klāsies Eiropas ceļos. Tas radīja patīkamu gaisotni un ļāva pasmaidīt pēc nopietni pārrunātām lietām. “Sprīdītis ies ar lāpstu, lai gūtu Eiropas fondus. Viņš pratīs rakt, ja kopā panāksim, lai pie rakšanas tiktu pielaists. Sprīdītim ir svarīgi pareizajā laikā uzspēlēt stabulīti, nezaudēt modrību, paredzēt notikumus, domāt, nevis nekritiski klausīt citus. Sprīdītim uzglūnēs birokrāti, kas prasīs sarežģītu procedūru izpildi. Ja Sprīdītis kļūdīsies, tam draudēs Eiropas tiesa, bet no tiesas izvairīties palīdzēs palīgi Eiropas Komisijā. Sprīdītis no pārmaiņām nenobīsies,” ar smaidu klāstīja Andris Jaunsleinis.

Viens no zīmīgākajiem atzinumiem, ko savā ziņojumā pauda LPS vadītājs, — būs jāsāk veidot jaunu atskaites punktu valsts notikumu virknējumā pēc pozitīva balsojuma referendumā un uzņemšanas ES. Līdz šim notikumi virknēti saistībā ar neatkarības atgūšanu. Būtiska turpmākajām darbībām varētu kļūt atziņa, ka savas iespējas vajadzēs vērtēt, salīdzinot tās ar labāko, kas Eiropā sasniegts.

Bet par ievērības un uzslavas vērtiem sasniegumiem līdzšinējā 13 gadu posmā pašvaldības var nosaukt daudzas būtiskas pozīcijas, kas veidojušas demokrātijā augsti attīstītu pašvaldību sistēmu. Pašvaldībām Latvijā piemīt pilnīga rīcības autonomija, tās īsteno vietējās likumdošanas tiesības, ir izveidota viena no pilnīgākajām sarunu sistēmām ar valdību, kā arī ir stabila (paredzamības ziņā) finanšu izlīdzināšanas sistēma. Pašvaldībām šodien ir stabila ienākumu bāze, tām sabiedrībā ir augstāks reitings nekā valdībai un Saeimai. LPS ir spējusi rast savstarpējus kompromisus kopēju interešu labad, tāpat cieņas vērti ir kompromisi ar valdību, lai aizstāvētu pašvaldību iedzīvotāju intereses. “Sarunas ir grūtas, taču konstruktīvas. Mēs neizvirzām maksimālās prasības un nopietni vērtējam valdības argumentus. Esam izgājuši visus ceļus no piketiem, dialoga pārtraukšanas līdz atgriešanās pie sarunu galda. Mēs arvien meklējam un meklēsim iespējas rast risinājumus izvirzītajām prasībām,” par sarunām ar valdību atzīst A.Jaunsleinis.

Savukārt kā trūkums tika minēta tendence “no augšas” sīki regulēt pašvaldību atbildību un mazināt to. Joprojām neizlemts jautājums ir tieši vēlētu reģionālo pašvaldību izveide un attīstība. Tiešo funkciju izpildi daudzviet bremzē finansējuma neatbilstība pat minimālajā apmērā. Pašvaldības nav panākušas valdības sapratni pastāvīgu investīciju piešķiršanā, nav izpratnes, ka reģionālā attīstība galvenokārt atkarīga no pašvaldību ieinteresētības. Būtu vēlams arī valdības atbalsts pašvaldību darbinieku izglītošanā.

Līdzīgi A.Jaunsleinis analizēja paveikto pēdējā gada laikā, posmā starp abiem kongresiem. Bet par tuvākajā nākotnē gaidāmo pārmaiņu ietekmi uz pašvaldību sistēmu tika izteiktas šādas atziņas: administratīvi teritoriālās reformas ietekmē sagaidāms nomales efekts vairumam līdzšinējo pagastu centru. Iespējamas arī pretrunas starp lauku un pilsētu pašvaldībām, kad tās būs izveidojušas vienotu novadu. Draud rajona padomju likvidācija, ko savā uzrunā apstiprināja Ministru prezidents Einars Repše. Iespējama arī pāreja tikai uz vēlēšanām politisko partiju līmenī. A.Jaunsleinis aicināja pašvaldības novadu veidošanā īpašu uzmanību pievērst teritorijas attīstības plānošanai un kopīgiem spēkiem panākt, lai trūkumu mazināšanai valsts piešķirtu pašu minimumu investīciju projektu īstenošanai. LPS vēlmes Eiropas Savienības fondu pieejamībā pašvaldībām bija balstītas uz pietiekama līdzfinansējuma iespējām pašvaldību projektiem, kas apjomā plānveidīgi un pakāpeniski pieaug.

Līdzīgi LPS priekšsēža ziņojumam, padarītā darba uzskaitījumu izklāstīja arī visu komiteju vadītāji. Būtiskākās atziņas no komiteju vadītājiem.

Visvaldis Gercāns, Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs: “Valstī ir totāla urbanizācija. Tā ir jānovērš. Svarīga ir pievilcīgas vides radīšana, lai cilvēkam būtu vēlme šajā vidē dzīvot.”

Aivars Okmanis, Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētāja vietnieks: “Iekustējušies ir daudzi mūsu komitejas pārraudzībā esoši jautājumi. Ir jāspēj norobežoties no sīkumiem.”

Irēna Škutāne, Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja: “Sabiedrība ir slima. Ir jāmaina vecais darba stils. Sociālie jautājumi ir katras pašvaldības aktualitāte.”

Ligita Gintere, Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja: “Finansējuma trūkums kultūrai un izglītībai rada neiecietību.”

Atbraucis eirobuss!

Apkopojošu viedokli par Latvijas aktivitātēm Eiropas Savienības kontekstā, par zināmajiem un nezināmajiem jautājumiem, kā arī par uzsākto valdības informēšanas kampaņu un tās trūkumiem, to, kas būtiski spēs ietekmēt reģionu cilvēku izvēli referendumā, izklāstīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītājs Andris Ķesteris.” Latvija, iestājoties ES, būs daudz spēcīgāka nekā ārpus tās. Mums ir nozīmīgi tur būt, jo ES lemj ne vien par tām valstīm, kas ir tās dalībvalstis. Nav tiesa, ka Eiropas Savienība ir bagāto valstu kopums. ES ir mazo valstu savienība, arī salīdzinoši nabago valstu savienība. Šajā savienībā mēs nekad nebūsim vieni. Ja vēlamies saglabāt mūsu laukus tādus, kādi tie ir, un attīstīt, tas ir iespējams ES. Mēs vēlamies infrastruktūru un ceļus, kādi ir posmā uz Saulkrastiem pa Tallinas šoseju. Tas skaidri parāda, kur sākas un kur beidzas Eiropa. Relatīvi īsā laikā šādi par ES naudu un ar mūsu nelielu atbalstu kļūs visi ceļi.”

A.Ķesteris aicināja kongresa delegātus pārtraukumos apmeklēt īpaši uz kongresu atbraukušo eirobusu, kura teltī var saņemt dažādus materiālus un aprunāties ar informatoriem.

Delegātu viedokļu daudzveidība

Kongresa delegātus vienojošā tēma ārpus darba sarunās un kafijas pauzēs bija novadu veidošanas risinājumi.

Uldis Rozenbergs, Ģibuļu pagasta padomes priekšsēdētājs: “Ir patīkami paklausīties valdības pārstāvju viedokli. Tik kuplu ministru skaitu man nav nācies LPS kongresā redzēt. Ir pagājis vien pusgads, kopš strādā jaunā valdība, tomēr būtiskus uzlabojumus, manuprāt, pašvaldības nejūt. Solījumi gan bija visai rožaini, ar izpildi, kā vienmēr, sokas grūtāk. Es uzskatu, ka galvenais darbs ir gatavošanās kongresam, rezolūciju sastādīšana. Jauki ir satikt paziņas, kolēģus no citiem novadiem. Runājam par tuvojošos novadu veidošanas laiku, saredzam daudz zemūdens akmeņu. Ja izdosies īstenot visu, kas noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likumā – saglabāt pagastos pakalpojumu sniegšanas iespējas, sakārtot infrastruktūru, uzlabot veselības aprūpi, mēs būsim ieguvēji. Šobrīd es novadu apvienošanā vairāk redzu iespējas izmantot Eiropas strukturālos fondus. Iespējams, ka, saliekot kopā desmit nabagus, apvienojot prātus un naudas makus, varēs sagatavot labu projekta pieteikumu. Vienīgi — vēl neesam gatavi lielajiem kopējiem projektiem.”

Rita Krēmere, Rugāju pagasta padomes priekšsēdētāja: “Novadu veidošana ir vajadzīga. Vienīgi piedāvātais 102 pašvaldību projekts ir tapis tikai uz papīra, iezīmējot potenciālās novadu teritorijas. Ļoti labi, ka varam paust un skaidrot savu viedokli par šo projektu un nosūtīt priekšlikumus. Iesaistām iedzīvotājus un lūdzam izteikties, jo tas skars mūsu kopējo nākotni.”

Kārlis Cīrulis, Garkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs: “Uzklausot cienījamos runātājus, par kuru ierašanos ir prieks, šķiet, ka šeit vienā tonī runā otra ES aģitbrigāde. Tas tāds pozitīvs joks. Bet kopumā ir prieks, ka pašvaldību jautājumu loks valdībai kļuvis nozīmīgāks. Viss sākas un iet caur pašvaldību. Esam otrais spēcīgākais un bagātākais pagasts aiz Ventspils pašvaldības. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju mūsu pagastā ir 210 latu. Mūsu trūkums ir novadam neatbilstošais iedzīvotāju skaits. Tas saistīts ar Pierīgas teritoriju un faktu, ka daudzi iedzīvotāji, dzīvodami Garkalnē, savu dzīvesvietu ir deklarējuši Rīgā. Domāju, ka tā ir mūsu rezerve patstāvībai, ko centīsimies savos priekšlikumos valdībai pierādīt.”

Valdis Lācis, Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs: “Pagaidām es jaunās valdības darbībā vairāk redzu tikai solījumus. Sāpīgs ir investīciju jautājums, tās solītajā apmērā netika piešķirtas. Uztrauc arī varas koncentrēšanās vienās rokās. Novadu veidošanā mēs jau savus priekšlikumus esam izteikuši. Tagad gaidām valdības atbildi.”

Staņislavs Ungurs, Inčukalna pagasta padomes priekšsēdētājs: “Turpinot kolēģa teikto, es domāju, ka varas realizāciju nosaka cilvēki. Lai reformas noritētu straujāk un tiktu gūti rezultāti, varai ir jābūt vienās rokās. Sliktais ir ilgstoša varas koncentrēšanās viena cilvēka rokās, kam nereti ir daudz negatīvu seku. Par novadu veidošanas 102 pašvaldību projektu neko labu teikt nevaru. Tas ir aplams, jo tam nav ekonomiska pamatojuma. Bet reforma valstī ir vajadzīga, bez tās mēs neiztiksim.”

Arī debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta administratīvi teritoriālajai reformai. Atbalstu guva novadu izveidošana pēc būtības, bet barga kritika izskanēja par piedāvāto projektu.

102 novadu projektā pausto apgalvojumu, ka novadu izveide veicinās jauniešiem vēlmi atgriezties savās dzimtajās vietās vai strauji pieaugs dzimstība, apšaubīja Vadakstes pagasta padomes priekšsēdētājs Raimonds Švīpiņš. Uz pretrunām nozares ministra Ivara Gatera un Ministru prezidenta Einara Repšes teiktajā par reformu norādīja Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa: “Esam pieraduši locīties līdzi visiem vējiem. Tas ir jāizbeidz! Ja mūsu iedzīvotāji saka: “nē”, tad tā arī ministram rakstīsim.” Pēdējā laikā bieži izvirzīto jautājumu par atbildības noteikšanu debatēs izvirzīja Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis. Viņš norādīja, ka ne valdība, ne Saeima atbildību par neizdevušos reformu neuzņemsies un cietējas būs pašvaldības. Tādēļ jārunā par dalīto atbildību. Negatīvo pieredzi, kad “zem pātagas” tika veidotas reģionālās slimokases, atgādināja Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs. Bet Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs un LPS priekšsēža vietnieks Andris Elksnītis aicināja cīnīties par divu līmeņu pašvaldību – vietējo un reģionālo — izveidi, uzskatot, ka rajona padomju pieredze nav izmetama vēstures mēslainē.

Savukārt kongresa moto izvirzītā tēze par stiprām pašvaldībām, kas veidos stipru Eiropas Savienību, šajā reizē šķita vēl patāla nākotne, tādēļ uz sarunu aicināto kongresa delegātu spriedumi bija vispārīgi – mācīsimies, domāsim un krāsim naudiņu.

Gods labu darbu darītājiem

Kongresā LPS atzinības rakstus un apbalvojumus saņēma tie bijušie pašvaldību darbinieki, kas no darba pašvaldībās kāda iemesla dēļ aizgājuši, bet ar savu darbu ir devuši būtisku ieguldījumu pašvaldību darba uzlabošanā un sistēmas stiprināšanā. Atzinības rakstu saņēma labklājības ministre Dagnija Staķe, 8. Saeimas deputāti Pēteris Ontužāns un Māris Kučinskis. Apbalvojumi tika pasniegti arī Vitai Eglītei, ilggadējai pašvaldību žurnāla “Logs” darbiniecei, un bijušajiem pašvaldību vadītājiem Mārim Ārbergam un Jānim Mačuļskim.

Svītru zem padarītā pavelkot

Kongresa dalībnieki vienprātīgi atbalstīja LPS darbības pamatnostādnes nākamajiem diviem gadiem, laikam līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2005.gada pavasarī. Tika akceptētas Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas, kā arī pieņemtas divas rezolūcijas, kas nosūtītas augstākajām valsts institūcijām — Saeimai un valdībai. Vienā no tām pausta pašvaldību attieksme paredzēto 2003.gada valsts budžeta grozījumu sakarā. Pašvaldības pauž neapmierinātību, ka Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2003.gada domstarpību un vienošanās protokolā panāktās vienošanās un Ministru kabinetā akceptētie grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” ievērojami atpaliek no solītajām Latvijas valdības saistībām. Balsojot par šo rezolūciju, pašvaldību domas dalījās attiecībā uz teksta redakciju. Vairākums bija par to, ka ir jāpieprasa – nevis jālūdz — valdībai pildīt uzņemtās saistības.

Otra pieņemtā rezolūcija izsaka LPS vēlmes par jauno Pašvaldību likumu, kura sagatavošana iekļauta valdības rīcības plānā.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore