Lai būtu gandarījums par paveikto

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters:

Ministra sagatavotā uzruna Latvijas Pašvaldību savienības 13.kongresā Jūrmalā 2003.gada 16.maijā

Strauji, aizvien straujāk traucas laiks. Lai notiktu lielas pārmaiņas, vairs nevajag gadsimtus. Nevajag desmitgades. Katrs gads nes mums ko jaunu un būtisku. Mēs pievienojamies NATO, mēs balsojam par iestāšanos Eiropas Savienībā, mēs veidojam stiprus novadus, mēs mīlam viens otru, mēs auklējam skaistus bērnus, mēs dziedam tautasdziesmas.

Mūsu katra godprātīgais un pašaizliedzīgais “es” veido šo brīnišķīgo “mēs” varēšanu. Tā es pašlaik Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu reģionālās attīstības ministru sanāksmē stāstu par to, kā mēs gribam veidot savu attīstību citu Eiropas reģionu vidū. Jūs tikmēr kopā ar apkārtesošo pašvaldību vadītājiem spriežat, kā mēs varam veidot attīstību visā Latvijā.

Es ticu, ka Latvija stipra būs tikai tad, ja to veidos stipras pašvaldības. Savukārt stipras pašvaldības nevar izveidot ar valdības lēmumu vai ministra rīkojumu, tās veido mūsu godprātīgs, pašaizliedzīgs un kopīgs darbs.

Esmu sācis veidot godīgu un atklātu dialogu starp valdību un pašvaldībām, un mēs visi šajā sarunā esam līdzvērtīgi partneri. Jo vairāk mēs ticēsim un uzticēsimies viens otram, jo sekmīgāks būs mūsu darbs. Jums es jau tagad ticu un uzticos. Ar savu darbu man jāpierāda, ka beidzot var ticēt arī valdībai. Tas nav viegli. Kā katrs sākums, arī šis ir grūts.

Nav taisnība tiem, kuri pēc pirmajiem valdības mēnešiem ir izdarījuši aplamus secinājumus, ka nekas nav mainījies un nemainīsies.

Mainījusies ir pati būtība. Viens ministrs vai daži ierēdņi vairs negatavo likumus pašvaldībām. Tagad katram no jums ir jāsaka, kas vēl šajā valstī ir sakārtojams un kā to panākt. Tikai no mūsu kopīgajiem priekšlikumiem būs atkarīgs tas, par ko lems valdība un Saeima.

Es aicinu visus parādīt un pierādīt, ka mēs zinām, kas ir jādara, lai Latvijā būtu stipras pašvaldības. Es ticu, ka ikviena cilvēka dzīvē ir brīži, kad, pieņemot svarīgus lēmumus, mēs spējam neizvirzīt priekšplānā savas personiskās intereses un vēlmes, bet gan vispirms izvērtēt, kā mūsu lēmums ietekmēs cilvēkus ap mums – pagastā, pilsētā, novadā, valstī. Lēmums par novadu veidošanu ietekmēs mūsu visu turpmāko dzīvi, tādēļ jo svarīgāk ir rīkoties tā, lai tie, kas turpinās mūsu iesākto, būtu gandarīti par paveikto, nevis izmisīgi mēģinātu labot mūsu pieļautās kļūdas.

Ar cerību, ka mēs visi būsim starp tiem, kuru lēmumi pavērs jaunas iespējas mūsu kopīgajai attīstībai un izaugsmei pēc 1.jūlija, es novēlu radošu un interesantu darbu kongresā!