Rīgā un visā Latvijā — pasaules zēnu balsis

No 23.līdz 28.aprīlim notiks 4.starptautiskais zēnu koru festivāls “Rīgas Doms”

Jānis Erenštreits, Festivāla mūzikas direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Šogad svētkos līdzās Latvijas sarkanbaltsarkanajam karogam plīvos ASV, Francijas, Krievijas, Somijas un Vācijas karogi. Kas būs mūsu viesi?

— Šajos gados mums izveidojušies kontakti ar visas pasaules vadošajiem zēnu koriem. Cenšamies aicināt uz mūsu svētkiem pašus labākos no tiem, turklāt raugāmies, lai tie būtu dažādi un kopā veidotu interesantu buķeti. Vācu mūzikas kultūru pārstāvēs Drēzdenes Krusta baznīcas koris “Dresdner Kreuzshor”, kas dibināts pirms septiņsimt gadiem un attīstījis viduslaiku liturģisko dziedājumu tradīcijas. Koris izsenis piedalās Drēzdenes Krusta baznīcas svētdienas un vakara dievkalpojumos un līdztekus izvērš plašu koncertdarbību. Dziedātāji — zēni un jaunieši vecumā no 9 līdz 19 gadiem — lielākoties dzīvo kora skolas internātā. Ar ikdienas mēģinājumiem un intensīvu katra dziedātāja balss skološanu panākta apbrīnojama zēnu balsu tembru kopskaņa. Koris izceļas ar stabilitāti un vācisku precizitāti.

Pirmoreiz mūsu festivālā piedalīsies Ņūarkas zēnu koris, kura repertuārā līdzās tradicionālajai klasiskajai mūzikai lielu vietu ieņem afrikāņu tautas mūzika, garīgā tautas mūzika un mūsdienu melodijas, pops un džezs. Nēģeru mūzika daudziem patīk, un arī Latvijā to daudzi dzied, bet mums tā īpaši jāmācās un krietni jānopūlas, kas ne visiem izdodas. Viņiem visi šie spiričueli ir asinīs, tā ir viņu tautas mūzika. Šis tumšādaino zēnu koris ir ļoti dinamisks un jebkuru melodiju izdzied arī kustībā.

No Francijas ieradīsies Versaļas zēnu koris, kas kopj senās baznīcas koru tradīcijas un izceļas ar sevišķi izsmalcinātu skanējumu. Kora repertuārā pārstāvēta dažādu laikmetu mūzika no 16.gadsimta līdz mūsdienām, taču īpašu vietu tajā ieņem polifoniskie skaņdarbi, baroka laika mūzika.

Ļoti dinamisks, emocionāli bagāts un skanīgs ir Ņižņijnovgorodas Kora skolas zēnu koris. Tā repertuāra pamatu veido krievu pareizticīgās baznīcas garīgā mūzika un tautasdziesmas.

Helsinku katedrāles zēnu koris “Cantores Minores”, kas pārstāv reti sastopamu protestantu baznīcas zēnu koru veidu, ir viens no slavenākajiem Skandināvijas koriem. Lielākā daļa zēnu apmeklē skolu, kur kora darbs iekļauts pamatprogrammā. Vismaz gadu viņi mācās mūzikas teoriju, apgūst partitūras lasīšanu un vingrina balsi, pēc tam kārto eksāmenus un, ja pārbaudi sekmīgi iztur, tiek uzņemti koncertējošajā sastāvā. Koris iestudē dažādu laiku un stilu skaņdarbus no viduslaiku baznīcas mūzikas līdz pat pašai modernākajai, ik gadu sagatavojot plašu programmu. Visiem mūsu viesiem ir liela koncertdarbības pieredze, daudz uzvaru starptautiskos konkursos, un no katra var kaut ko mācīties.

— Festivāla saimnieki ir abi slavenie Rīgas zēnu kori. Kā jūs tos raksturotu?

— Jā, diemžēl zēnu kori ar profesionālu ievirzi mums pašlaik ir tikai galvaspilsētā — Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris un Rīgas Doma zēnu koris. Protams, tie abi pārstāv latviešu kora skolu, tomēr katram ir savas krāsas un īpatnība. Katram savs repertuārs, savi iecienītie komponisti un skaņdarbi. Kā liecina hronikas, Rīgas Domā jau no 1240. līdz 1831.gadam dziedājis zēnu koris, taču es domāju, ka nebūtu ētiski runāt par tiešu pēctecību. Mūsu koris piedzima Dārziņskolā 1950.gadā un par Rīgas Doma zēnu kori pārtapa 1990.gadā. Es kori vadīju gandrīz trīsdesmit gadu, nu jau vairākus gadus galvenais diriģents ir Mārtiņš Klišāns. Viņš tāpat kā Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu kora diriģents Romāns Vanags bērnu dienās dziedāja Dārziņskolas korī. To pašu var teikt par atzītajiem kordiriģentiem Sigvardu Kļavu, Kasparu Putniņu un Māri Sirmo un vadošajiem Latvijas Nacionālās operas diriģentiem Aleksandru Viļumani, Normundu Vaici, Guntaru Bernātu un Normundu Dreģi. Abu Rīgas zēnu koru popularitāti Eiropā un pasaules mērogā ir nostiprinājuši panākumi starptautiskos konkursos un koncertturnejās.

— Kad Rīgas Doma zēnu korim par aktīvo koncertdarbību Latvijā un ārzemes nesen tika pasniegta Lielā mūzikas balva, jūs ar rūgtumu runājāt par rūpīgi koptās zēnu koru kustības tīšu aizlaišanu postā. Jums kā skolēnu un arī lielo vispārējo dziesmusvētku virsdiriģentam laikam gan ir sevišķi sāpīgi redzēt mūzikas skolotāju un diriģentu darba noniecināšanu.

— Jā, visas mūsu koru kultūras pamatu pamatus likuši tautskolotāji. Citās Eiropas valstīs kori veidojušies lielākoties pie baznīcām, Krievijā — pie cara galma, arī pie baznīcām, bet Latvijā gan koris, gan teātris un citas labas lietas mākslas laukā ir izaugušas parastajā skolā. Mūzikas skolas radās kā vēlāku laiku lolojums, palīdzot sasniegt augstāku līmeni. Latvijas skolas var lepoties, ka tās ielikušas labu, noturīgu pamatu koru attīstībai.

— Zēnu koru kustība un populārie zēnu koru salidojumi parasti tiek saistīti tieši ar jūsu vārdu.

— Bija ļoti bēdīgi, ka pirmajos Skolēnu dziesmusvētkos zēnu kori nepiedalījās. Skaitliski lielākais bija 5. — 9. klašu kopkoris, dziedāja meiteņu un vidusskolu jauktie kori, bet zēnu koru nebija. Kaut arī labi apzinājāmies, ka uz lielās estrādes nelielajiem zēnu koriem būs grūti sevi parādīt, panācām, ka ar nākamajiem svētkiem puikas piedalījās. Tas ļoti cēla viņu pašapziņu, lika sasparoties. Zēnu kori dzima visos novados. Cēsis kļuva par īstu kopdziedāšanas galvaspilsētu. Salidojumi notika arī Ogrē un citās pilsētās. Draudzējāmies ar Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un citu republiku zēnu koriem. Ļoti labi izskanēja pagājušās vasaras Skolēnu dziesmusvētki. Diemžēl tagad no novadiem pienāk satraucošas ziņas: kopš kordziedāšana vairs nav stundu sarakstā kā līdzvērtīgs mācību priekšmets, koru skaits strauji sarūk. Tas nākotnē sāpīgi atkodīsies. Sevišķi saudzējami būtu zēnu kori. Ja vien ir talantīgas meitenes, kas prot notis lasīt, ļoti labu meiteņu kori var izveidot gada laikā, bet zēnu — nekādā gadījumā! Tas prasa vairāku gadu ļoti rūpīgu darbu. Meitenes ir daudz atsaucīgākas un parasti pašas grib dziedāt, bet ar zēniem krietni jānopūlas, lai dabūtu viņu balsis vaļā, lai dziesma nāktu no sirds un viņi sāktu apzināties savu varēšanu.

— Droši vien var teikt, ka no mūsu zēnu koru salidojumiem un kontaktiem ar tuvākajiem kaimiņiem arī dzima šī starptautiskā festivāla rīkošanas ideja.

— Jā, jau padomju laikos Dārziņskolas koris bija tālu pazīstams. Berlīnes televīzija mūs vairākkārt aicināja uz Ziemassvētku ierakstiem, Polijā piedalījāmies arī festivālā, kur pirmo reizi tikāmies ar Vīnes zēnu kori, ko līdz tam bijām klausījušies tikai no platēm. Pēc dzelzs priekškara krišanas mūsu kontakti ar kolēģiem veidojās ļoti strauji. Redzējām, ka godam varam stāvēt līdzās labākajiem zēnu koriem. Turklāt liels pievilkšanas spēks ir mūsu unikālajām Doma ērģelēm. Tagad pat grūti pateikt, ar kurām zemēm izveidojušies visciešākie sakari, — mums ir labi partneri Vācijā, Krievijā, Francijā, Anglijā. Pats esmu kļuvis par Amerikas Zēnu koru asociācijas goda biedru. Mūsu Doma zēni jau trīs reizes viesojušies Amerikā un ir ielūgti uz festivālu, kas notiks 2002.gadā. Tā kā ilgākas ārzemju koncertturneja zināmā mērā paralizē skolas darbu, mēs parasti atļaujamies tikai vienu izbraukumu gadā. Mediņskolas zēnu kora dziedātāji nāk no dažādām skolām, tāpēc skolas darbs nav jāpārtrauc un viņi pēdējos gados varbūt vairāk koncertējuši ārzemēs. Kora meistarība ceļas ar katru gadu, un tas, tāpat kā Doma zēnu koris, nemitīgi bagātina savu repertuāru, kas ir ļoti plašs —renesanses, baroka, romantikas laikmeta un 20.gadsimta kora mūzika, arī latviešu oriģinālskaņdarbi un tautasdziesmas.

— Kā festivāls atbalsosies Latvijā?

— Galvaspilsētā notiks svētku atklāšanas koncerts (24.aprīlī Rīgas Domā), kurā skanēs pasaules garīgā mūzika. Nākamās trīs dienas vieskolektīvi muzicēs Latvijas novados — Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Jūrmalā, Limbažos, Cēsīs, Rēzeknē, Jēkabpilī, Saldū, Gulbenē, Bauskā, Jelgavā un Vecumniekos. 28.aprīlī paredzēts labdarības koncerts Melngalvju namā, uz kuru tiks aicināti Latvijas bērnu namu audzēkņi un bāreņi, un nobeiguma koncerts Latvijas Nacionālajā operā, kurā kopkoris kopā ar simfonisko orķestri izpildīs Pētera Butāna kantāti “Maria Virgine”. Es ļoti ceru, ka šie svētki dos ticību zēnu koru diriģentiem, un gribu teikt visiem mūsu dziedāšanas skolotājiem: “Izturiet! Latvijas skola ir tā vieta, kur likti mūsu kordziedāšanas un dziesmusvētku stingrie pamati. Nevaram ļaut tos noārdīt!”

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore