Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 22.maija sanāksmē

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”.

2003.gada 28.februārī Saeimā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Ar minētajiem grozījumiem likums tika papildināts ar jaunu 28.1pantu “Stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai”. Pamatojoties uz minētā panta otrajā daļā noteikto pilnvarojumu, ir izstrādāts noteikumu projekts.

Projekts pamatā saglabā pašlaik spēkā esošo ar 1999.gada 23.februāra Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” noteikto kārtību, kādā nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajās ierīcēs un iekārtās ir reģistrējama par darījumiem saņemtā samaksa, šo ierīču un iekārtu obligātās tehniskās prasības, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju, tirgotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī Kases aparātu un kases sistēmu komisijas un Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumus.

Projektā ir pilnveidota nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu ekspertu, tirgotāju un apkalpojošo dienestu reģistrācijas kārtība, uzdodot par pienākumu minētajām personām, uzsākot savu saimniecisko darbību, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā visus nepieciešamos dokumentus, laikus informēt Valsts ieņēmumu dienestu par izmaiņām reģistrētajā informācijā, kā arī projektā paredzētajā kārtībā informēt Valsts ieņēmumu dienestu par savas darbības izbeigšanu. Projektā nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu ekspertiem, tirgotājiem un apkalpojošajiem dienestiem noteikti papildu pienākumi, kas minētajām personām jāizpilda, veicot savu darbību, kā arī noteikta vienāda veida plombu lietošana minēto ierīču un iekārtu plombēšanai. Atbilstoši projektā ietvertajām prasībām turpmāk ekspertīzi veiks saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktas personas. Lai palielinātu ekspertu, tirgotāju un servisdienestu atbildību par veiktajām darbībām, projektā ietverta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību.

Projekts nosaka kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji, tirgotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami publiski pieejamā Valsts ieņēmumu dienesta vienotā datu bāzē (reģistrā), kā arī izslēdzamas no tās.

Papildu informācija: projekts 2003.gada 8.maijā ir saskaņots ar Kases aparātu un kases sistēmu komisiju, kura izveidota, lai koordinētu ar kases aparātiem un kases sistēmām saistītās starpresoru intereses, un kuras sastāvs pašlaik ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2002.gada 6.marta rīkojumu Nr.116 “Par kases aparātu un kases sistēmu komisiju”. Kases aparātu komisijā darbojas Finanšu, Ekonomikas un Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Nacionālā metroloģijas centra, Kases aparātu tirgotāju un servisa dienestu asociācijas, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvji.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 30.maijam.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Informācijas atklātības likumā”.

Likumprojekts nodrošinās valsts galvojuma saņemšanai pieteikto projektu publisku izvērtēšanu, attiecīgi grozot Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punktu, nosakot, ka projekti, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegto galvojumu, nav ierobežotas pieejamības informācija.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to filiāļu un pārstāvniecību, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācijas apliecībām un reģistrēšanas pieteikumiem”.

Noteikumu projektu “Noteikumi par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to pārstāvniecību un filiāļu, sabiedrisko organizāciju un to apvienību, masu informācijas līdzekļu reģistrēšanas pieteikumiem un reģistrācijas apliecībām” ir paredzēts izdot saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 7.1 pantu. Noteikumi apstiprina pieteikumu veidlapas bezpeļņas organizāciju akciju sabiedrību, bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību, kooperatīvo sabiedrību reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā, jo pārējo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kā jaunu subjektu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 3.panta pirmo un otro daļu nav atļauta. Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 3.panta ceturto daļu atļauts ierakstīt ziņas par reģistrētu bezpeļņas organizāciju akciju sabiedrību, bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību reorganizāciju un izmaiņas visu reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrējamā informācijā.

Noteikumu projekta spēkā stāšanās laiks ir paredzēts ar 2003.gada 1.augustu, lai līdzekļu ekonomijas nolūkā varētu izlietot jau pasūtītās reģistrācijas apliecības.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības ministrijā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.226 “Valsts noslēpuma objektu saraksts””.

Saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts, ka informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstu, to apjomu un saturu nosaka Ministru kabinets, Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumos Nr.226 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” kā valsts noslēpuma objekti ir noteikta informācija, kas tieši saistīta ar Valsts robežsardzes darbību, tas ir, valsts robežas apsardzību un kontroli.

Izvērtējot šo informāciju, konstatēts, ka noteikumu XIII.1nodaļā paredzētā informācija nesatur valsts noslēpumu, bet atbilst normatīvajos aktos noteiktajam ierobežotas pieejamības informācijas statusam.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir nepieciešami, lai attiecīgajiem valsts noslēpuma objektiem grozītu vai atceltu valsts noslēpuma objekta statusu, ņemot vērā to, ka iestādes vadītājs ar savu rīkojumu ir tiesīgs minētai informācijai noteikt ierobežotas pieejamības statusu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības ministrijā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”.

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 17. pants uzdod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam veikt ugunsgrēku uzskaiti un informācijas par ugunsgrēku radīto seku apkopošanu. Ugunsgrēku radītās sekas ietver arī ugunsgrēkos cietušās un bojāgājušās personas. Lai šo uzskaiti veiktu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamas tiesības likumā noteiktā kārtībā saņemt informāciju no ārstniecības iestādēm par personām, kurām sniegta medicīniskā palīdzība sakarā ar ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu veselībai, kā arī par turpmākām izmaiņām šo personu veselības stāvoklī.

Likumprojekts paredz piešķir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tiesības likumā noteiktā kārtībā saņemt no ārstniecības iestādēm ziņas par pacientu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Veselības, Labklājības ministrijā, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Obligātās ārstēšanas kārtība bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, un kārtība, kādā bērniem nodrošināma obligātā ārstēšana no alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu atkarības sociālās korekcijas izglītības iestādēs”.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošanas dēļ, kā arī kārtību, kādā bērniem nodrošināma obligātā ārstēšana no alkohola, narkotisko vielu un psihotropo vielu atkarības sociālās korekcijas izglītības iestādēs.

Paredzēts noteikt, ka bērnam nepārtrauktu un sistemātisku obligāto ārstēšanu no alkohola, narkotisko vielu, psihotropo vielu vai citu apreibinošu vielu atkarības organizē un nodrošina sertificēts narkologs sadarbībā ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, psihologu, sociālo darbinieku un sociālo pedagogu. Narkoloģiskā palīdzība ietver bērna narkoloģiskās saslimšanas diagnostiku un ārstēšanu ambulatorā vai stacionārā posmā un sociālās korekcijas izglītības iestādē atbilstoši medicīniskām tehnoloģijām, kā arī darbu ar pacienta tuviniekiem.

Ambulatoro narkoloģisko palīdzību nodrošina katrā rajonā bērna dzīves vietā. Ja attiecīgajā rajonā nav pieejams narkologs, slimokase slēdz līgumu ar tuvākā rajona narkologu par pakalpojuma nodrošināšanu.

Narkoloģiskā palīdzība tiek sniegta tikai ar bērna un viņa vecāku vai bāriņtiesas piekrišanu. Narkoloģisko palīdzību bez bērna un viņa vecāku vai bāriņtiesas piekrišanas var veikt tikai gadījumos, ja bērns atrodas smagā alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācijā un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuviniekus vai citas personas.

Paredzēts noteikt, ka narkoloģisko palīdzību bērnam apmaksā no valsts līdzekļiem. Narkologu darbību šo noteikumu izpildes nodrošināšanai koordinē un metodiski vada bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Narkoloģijas centrs”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 5.janvāra noteikumos Nr.6 “Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos””.

Lai novērstu sabiedrībai bīstamu infekcijas slimību izplatīšanos un juridiski pamatotu personu izolēšanu ārstniecības iestādē, ja attiecīgā persona ir inficējusies ar bakām, smago akūto respiratoro sindromu (SARS) vai citu no jauna parādījušos bīstamu infekcijas slimību, nepieciešams papildināt noteikumus ar minētajām infekcijām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.jūnijam.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 21. jūlija noteikumos Nr.257 “Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai””.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1998. gada 21. jūlija noteikumos Nr.257“Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai”” ir izstrādāts saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 37. pantu.

Ņemot vērā Eiropas epidemioloģiskās uzraudzības tīkla ietvaros sagatavotās rekomendācijas par bakām un smagā akūtā respiratorā sindroma (SARS) intensīvo izplatīšanos pasaulē, nepieciešams noteikt kārtību, kādā veicami medicīniski sanitārie pasākumi robežkontroles vietās, lai novērstu baku un SARS izplatību, un nodrošinātu juridisko bāzi baku un SARS gadījumu pretepidēmijas pasākumu veikšanai. Tāpēc bakas un SARS tiek iekļauti minētajos noteikumos 2.4. apakšpunktā un 2.5. apakšpunktā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Satiksmes ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.jūnijam.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, testēšanai, apmācībai, tirdzniecībai, demonstrēšanai publiskās izstādēs, bīstama suņa turēšanai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi”.

Līdz šim suņu un kaķu turēšanu reglamentēja Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumi Nr.291 “Suņu un kaķu turēšanas noteikumi”, kuri tika izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu, jo tajā laikā nebija pieņemts likums, kas vispār reglamentētu dzīvnieku (tajā skaitā arī mājas un istabas dzīvnieku) turēšanas un aizsardzības prasības, kā arī citas tiesiskās attiecības, kas saistītas ar dzīvnieku turēšanu. 1999.gada 9.decembrī Saeimā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likums, kura mērķis ir dzīvnieku labturības un aizsardzības nodrošināšana. Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 2.punktu Ministru kabinetam jāapstiprina Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, testēšanai, apmācībai, tirdzniecībai, demonstrēšanai publiskās izstādēs, bīstama suņa turēšanai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.

Noteikumu projekts reglamentēs mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, bīstamu suņu turēšanu, nosaka prasības suņu testēšanai, tirdzniecībai ar dzīvniekiem, dzīvnieku demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā, Latvijas kinoloģiskajā federācijā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks