• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Es neieteiktu mēģināt sabotēt valdības lēmumus". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.05.2003., Nr. 77 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75247

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 211

Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi. Precizējot iepriekš publicēto

Vēl šajā numurā

23.05.2003., Nr. 77

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Es neieteiktu mēģināt sabotēt valdības lēmumus”

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” vakar

Intervija Latvijas Radio 22.maija raidījumā “Kāpnes” plkst. 12.35. Vada žurnālists Ivars Svilāns

— Šajā nedēļā notikuši daudzi notikumi, arī priecīgi notikumi, piemēram, Eirovīzija ir gaidāma. Bet sāksim ar to, kas finanšu jomā šajā nedēļā izcēlies, un tur ir visai atšķīrušies viedokļi par “Latvijas krājbankas” akciju izsoli. Finanšu speciālisti saka, ka tā ir izgāšanās, savukārt valdības cilvēki saka, ka tur viss ir bijis kārtībā, bet prese pat vēl pārmet valdībai iejaukšanos šajā procesā. Kā jūs varētu komentēt šo visu lietu, kas jau sāk pieņemt politisku pavērsienu?

Einars Repše: — Vispirms jāsaka, ka daži speciālisti komentē šo izsoli negatīvi un daži preses izdevumi pārmet valdībai. Un te ir skaidri redzama ieinteresētība no vienas puses, no tās puses, kas acīmredzot izvēlējās nevis piedalīties atklātā un godīgā izsolē, bet gan mēģināt šo procesu torpedēt, sabotēt un īstenībā nojaukt.

Citādi es varu teikt, ka “Latvijas krājbankas” akciju kontrolpaketes pārdošana izsolē par skaidru naudu ir izdevusies, līdz ar to radot priekšnoteikumus stratēģiskam investoram un akciju paketes konsolidācijai. Patlaban ir cerības, ka vienās rokās pēc attiecīgām šo īpašnieku sarunām varētu nonākt vismaz akciju kontrolpakete un, iespējams, arī lielākajam vairākumam tālākā nākotnē, kas būtu ļoti labi, jo “Krājbankas” tīri stratēģisku attīstību līdz šim ir kavējusi akcionāru sadrumstalotība un kašķi pašu akcionāru starpā. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka šī valstij piederošās akciju paketes pārdošana ir notikusi par skaidru naudu, nevis par sertifikātiem, kuru vērtība varētu būt dažādos laikos dažāda, bet visumā, protams, neatbilstoša to nominālvērtībai – 28 latiem. Un tas iezīmē arī valdības skaidru politiku, tātad — lielus valsts uzņēmumus pārdot tikai un vienīgi atklātās izsolēs par naudu, kur katram ir iespēja piedalīties, katram ir iespēja solīt augstāku cenu, un valsts gūst maksimālus ienākumus.

Arī šinī gadījumā, ja runājam par cenu, tad valdība uzlika pietiekami augstu sākumcenu, lai nodrošinātos pret jebkuru iznākumu, un acīmredzot arī augstā sākotnējā cena ir bijusi viens faktors, kas varbūt pārāk daudziem pretendentiem licis cīnīties par šīm akcijām. Jo acīmredzami cena ir bijusi pietiekami adekvāta, lai nekāda īpašā ažiotāža neizraisītos. Tikai vēlreiz izsaku nožēlu, ka varbūt konkurējošais grupējums šinī gadījumā izvēlējās, manuprāt, nepareizu taktiku, jebkurā gadījumā es turpmāk nekādā gadījumā neieteiktu mēģināt sabotēt valdības lēmumus.

Kas attiecas uz turpmāko, tad, protams, jaunos “Krājbankas” akciju īpašniekus rūpīgi izvērtēs Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija. Tur ir noteikti ļoti stingri likumi un principi, kuriem ir jāatbilst, un tas nozīmē, ka visdrīzākajā laikā acīmredzot mēs varam sagaidīt, ka jaunie “Krājbankas” īpašnieki būs spiesti sevi atklāti deklarēt, pieteikt, reģistrēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai pieņemamā veidā un mēs beidzot tiksim pie “Krājbankas” akciju vairākuma, kas būtu skaidri un caurspīdīgi kontrolēts.

— Kas notiek tajā brīdī, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija pasaka, ka šie jaunie pretendenti neatbilst kādiem kritērijiem?

Einars Repše: — Tādā gadījumā viņiem netiek piešķirtas balsstiesības un viņi faktiski savas jauniegūtās akcijas nevar izmantot. Un es domāju, ka tāds risinājums ir pietiekami neizdevīgs jaunajiem īpašniekiem, līdz ar to es neredzu nekādus šķēršļus, lai viņi paši dēļ sava labuma nespertu būtiskus soļus savas identitātes atklāšanā. Redziet, pirms izsoles pārbaudīt pretendentus nebija nekādas praktiskas iespējas, jo, lai nopietni pārbaudītu pretendentus, tur ir jāiegulda liels darbs un daudz laika, tas ir aptuveni triju mēnešu process, kā arī paredzēts likumā. To detalizētāk varētu paskaidrot Cērpa kungs, tieši kādas pārbaudes ir jāveic. Bet jebkurā gadījumā tad tas nozīmē, ka izsoles dalībniekiem būtu jāpiesakās trīs mēnešus pirms izsoles, būtu jāpārbauda visi, ja tur piesakās 20, tad 20 , ja 50, tad 50, un izsoli pēdējā brīdī varētu nojaukt, teiksim, jauns pretendents, kas teiktu: es gribu piedalīties, bet, lūdzu, pārbaudiet mani. Tas nebija racionāli. Pēc pašas Finanšu un kapitāla tirgus rekomendācijas mēs valdības sēdē atbalstījām lēmumu, ka pašiem pretendentiem ir jāapzinās, ka viņiem likums ir uzlicis zināmas saistības, kādas viņiem ir jāizpilda, un šo pretendentu atbilstība rūpīgi tiks pārbaudīta pēc tam, kad viņi jau būs iegādājušies akcijas, kā tas notiek arī jebkurā citā gadījumā, kādam iegādājoties jebkuras bankas būtisku akciju paketi. Un tā arī šobrīd notiks.

— KNAB priekšnieka lieta. Valdība grib svītrot normu, ka šis cilvēks var būt tikai ar jurista izglītību. Vai tas nozīmē, ka Latvijā juristu vidū vairs nav kandidātu, vai arī jūs redzat kādus reālus kandidātus no citām jomām?

E.Repše: — Nekādā ziņā tas nenozīmē, ka mēs neredzam starp juristiem iespējamu kandidātu, bet mēs viņus neredzam šobrīd, viņi nav pieteikušies. Bet tas, ka mēs gribam paplašināt kandidātu loku, nenozīmē, ka starp juristiem noteikti nav neviena vērtīga cilvēka. Cita lieta — vai šie vērtīgie juristi pieteiksies vai nepieteiksies, vai viņi vinnēs konkursā vai ne. Un valdība šinī gadījumā vēlas dot iespēju iespējami plašam pretendentu lokam, lai nenotiktu tas, kas ir noticis ar līdzšinējiem konkursiem, kur tādu vai citādu iemeslu dēļ KNAB vadītāju meklēšanas process nav noritējis īsti veiksmīgi. Tāpēc viss, ko mēs šobrīd vēlamies, ir paplašināt kandidātu loku. Tam ir jābūt cilvēkam ar augstāko izglītību, protams, viņam ir jābūt ar pieredzi, kas varētu publiski tikt pamatota un pierādīta, šim cilvēkam būs jābauda arī sabiedrības uzticība. Tātad kandidāta apspriešana notiks atklāti, visiem būs iespēja izteikties. Un es esmu pārliecināts, ka galarezultātā tad, kad mēs būsim izvēlējušies kandidātu, cilvēki patiešām atzīs, ka tas ir bijis labākais starp tiem, kas pieteikušies, un vispār rezultāts ir ļoti labs. Bet, lai to garantētu, ir nepamatoti sašaurināta kandidātu izvēle ar tikai vienu šauru augstāko izglītību, proti, juridisko izglītību, guvušajiem.

— Šajā nedēļā pašvaldības tā visai sarosījās, jo jūs paudāt, ka nepiekāpīgi aicināsit atteikties no otrā līmeņa pašvaldībām. Kas varētu notikt pašvaldību reformā, vai tur kas būtiski varētu mainīties?

E.Repše: — Reforma šobrīd tiek apspriesta, un mans modelis, kā es to redzu, ir stipri un attīstīti novadi kā vienīgā pašvaldība, un, protams, tās funkcijas, kas pieder centrālajai valdībai, tās ir centrālajai valdībai. Manuprāt, nav nepieciešams starp spēcīgiem un attīstītiem novadiem vēl izveidot kādu mākslīgu viduspašvaldību, tātad otrā līmeņa pašvaldību. Un tāpēc mēs līdz 1.jūlijam gaidīsim arī priekšlikumus un pēc tam tos apspriedīsim, tādus priekšlikumus, kur varbūt ir kādi ļoti spēcīgi argumenti par labu citam viedoklim, mēs noteikti esam gatavi to izvērtēt, taču šobrīd izskatās, ka būs grūti atrast nopietnus argumentus, lai mazajā Latvijā vēl veidotu kādu vidējo otrā līmeņa pašvaldību. Šī otrā līmeņa pašvaldība varbūt bija loģiski nepieciešama tad, kad mums bija vāji, sadrumstaloti pagasti, kas nespēja risināt pašvaldībām pienākošās problēmas vienkārši tāpēc, ka tie bija par maziem, vairāk nekā 500 pagasti Latvijā tomēr. Bet, ja mēs patlaban veidosim novadus pēc 102 novadu modeļa, tad tie būs pietiekami lieli, pietiekami spēcīgi, varēs risināt tās lietas, kas tradicionāli pienākas pašvaldībām, savukārt funkcijas, kas agrāk bijušas rajona kompetencē, vai nu tiks nodotas novadiem, vai, ja būs kādas funkcijas, ko varēs uzņemties atbildīgās ministrijas, tad centrālajai valdībai.

— Par Rīgas lietām. 23.maijā mazākumtautību skolas gatavo akciju, ko Rīgas dome, jāsaka, pēc visai ilgas svārstīšanās nolēma neaizliegt. Akcijas mērķis, visticamāk, ir vienkārši pievērst tai ārvalstu preses uzmanību, kas šeit būs uz Eirovīziju. Un līdz ar to jautājums — kā valdība skaidros valsts nostāju, lai nezaudētu šajā būtībā informācijas cīņā?

E.Repše: — Valdība ir izdarījusi un arī turpina darīt visu nepieciešamo, tai skaitā mēs nodrošinām kādus papildu drošības pasākumus, arī skaidri un gaiši esam identificējuši savu nostāju valodu jautājumā — noņemt jebkuras iespējamās pretrunas un strīdus punktus. Šobrīd faktiski nav par ko diskutēt, nav pret ko protestēt. Un es domāju, ka Rīgas pašvaldības lēmums atļaut šo manifestāciju, galarezultātā ir bijis pareizs, mēs esam dažādi konsultējušies, un patiešām jāsaprot, ka šīs manifestācijas nolūks ir tikai un vienīgi radīt nekārtības, radīt ažiotāžu, pievērst starptautiskās preses uzmanību. Īstenībā organizētāji bija rēķinājušies ar aizliegumu, un tagad viņi paši ir diezgan nopietni satraukušies, jo ir uzņēmušies pilnu atbildību par sabiedrisko kārtību, un apzinās, kāda atbildība viņiem draud gadījumā, ja izraisīsies kādas nekārtības. Šeit vairs nav faktiski par ko diskutēt, jo valdība ir paudusi savu attieksmi par procentuālo mācību priekšmetu sadalījumu un nav iespējami nekādi murgi par pilnīgu vienvalodas izglītību, neviens nemācīs tātad krievu skolās krievu valodu latviski un tamlīdzīgi. Bet, apzinoties, ka šī ir pēdējā Latvijai naidīgu spēku “gulbja dziesma”, jo tūlīt būs mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai, tūlīt būs mūsu pievienošanās NATO un faktiski arī tādu lielu starptautisko pasākumu, ko varētu izmantot par destruktīvu tribīni, tuvākajā laikā vairs nebūs, tā ir pēdējā iespēja Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem naidīgiem spēkiem parādīt sevi. Un to vajadzētu ņemt vērā arī varbūt vecākiem vai jauniešiem, kuri varbūt tīri ziņkāres pēc, bija domājuši iet uz šo pasākumu. Uzmanieties un nesūtiet bērnus, jo, ja izdodas tas, kas īstenībā ir šā pasākuma iecere, proti, ja rodas kādas nekārtības, tad tā nav īstā vieta, kur atrasties bērnam.

— Jūs nopietni pieļaujat, ka varētu būt šādas nekārtības?

E.Repše: — Es nopietni pieļauju, ka tas ir tas īstais nolūks, ar kādu pasākums ir ticis organizēts, protams, mēs darām visu, un arī pasākuma formālie pieteicēji un organizētāji, kuri uzņēmušies atbildību, šobrīd patiešām ir sapratuši lietas nopietnību un, jāsaka, diezgan konstruktīvi sadarbojas, lai iespējamās provokācijas novērstu. Bet provokācijas ir iespējamas. Protams, tās Latvijā nekad nav izdevušās, jo Latvijā ir mierīga tauta, inteliģenta jaunatne, mums ir bijusi mierīga dziesmotā revolūcija, tomēr pilnīgi noteikti provokācijas mēģinās rīkot, un tāpēc vienkārši nevajag sūtīt bērnus liekā, riskantā pasākumā, jo īstenībā objekta, pret ko protestēt, nav. To vislabāk varētu detaļās komentēt izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs.

— Tomēr atgādināsim, ka šajā nedēļā ir arī kādi priecīgi notikumi, konkrēti – Eirovīzijas dziesmu konkurss, un cerēsim, ka tomēr viss būs jauki šajā laikā. Un visbeidzot – vai Eirovīzijas konkurss ko mainīs jūsu darba nedēļā?

E.Repše: — Jā, pirmdien es apmeklēju Eirovīzijas konkursa norises vietu, tur veiktos priekšdarbus, nu tiešām grandiozi, un paldies visiem tiem cilvēkiem, kas radoši un ar iniciatīvu strādājuši. Un, protams, vēlēsim veiksmi mūsu Latvijas pārstāvjiem šajā konkursā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!