Par mūžīgo sievietes skaistumu

Atklāta Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa Jāņa Strupuļa darbu izstāde

Tēlnieku un medaļu mākslinieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli Jāni Strupuli ar izstādes atklāšanu sveic skatuves māksliniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle Elza Radziņa Foto: Alma Edžiņa

Šogad aprīlī Latvijas presē parādījās mākslinieku atmiņas un diskusija par kādreiz tik skatītāju iemīļotajām un ļoti gaidītajām Mākslas dienām. Vai šī tradīcija atjaunojama, kāda loma tai varētu būt mūsdienu dinamiskajā pasaulē? Jāteic, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) atrodas privileģētā situācijā. Latvijas izcilākie mākslinieki – Zinātņu akadēmijas goda locekļi — uzskata par savu pienākumu sarīkot akadēmijā savu darbu izstādes, izrāžu un filmu pirmizrādes, grāmatu prezentācijas un koncertus.

Ar vienkāršu un nepārprotamu nosaukumu Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) nelielajā izstāžu telpā pašlaik apskatāma LZA goda locekļa tēlnieka un medaļu mākslinieka Jāņa Strupuļa darbu izstāde. Skaistumam veltītā ekspozīcija parāda mākslinieka daudzpusību, jo tajā var aplūkot gleznas, grafikas, zīmējumus un medaļas. Plaši pazīstamais medaļu mākslinieks, daudzu starptautisku izstāžu dalībnieks un diplomands Jānis Strupulis veidojis vairāk nekā 700 visdažādāko sižetu. Kuri no tiem parādās šajā izstādē?

Bronzā atlietas gluži mitoloģiskas parādības – grieķu dieviete Hīgeja, Venēra, astronomijas dieviete Urānija, literārās varones – Dantes Beatriče, Tarasa Ševčenko Katerīna. Katra savā skaistumā un sievišķībā. Mākslinieka vērību piesaistījušas slavenas mākslinieces un dzejnieces – rumāņu dzejniece Veronika Mikle, Marina Cvetajeva, Anna Ahmatova, Marlēna Dītriha, Žorža Sanda, Aspazija, Jūlija Skaidrīte. Pirmās programmētājas lēdijas Adas Lavleisas portreta motīvs tiek izmantots īpašā medaļā LZA, a/s „Dati” un Latvijas Izglītības fonda iedibinātās Eižena Āriņa balvas laureātiem datorzinātnēs un to pielietojumos. Jāņa Strupuļa precīzā, skaidrā un skaistā izpildījuma maniere, fantāzijas lidojums vairākkārt pielietoti LZA apbalvojumos – Lielajā medaļā, Raiņa, Kārļa Mīlenbaha, Gustava Vanaga balvās, Asklēpija statuetē, kuru LZA sadarbībā ar P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju pasniedz Paula Stradiņa balvas laureātiem medicīnas zinātnē un medicīnas vēsturē.

Sievietes ķermeņa līnijas plastiski un skaisti atklājas mākslinieka zīmējumos un grafikās. Līdzās tiem sieviešu portreti visdažādāko noskaņu gammās, sākot ar slaveno Merilinu Monro un beidzot ar mūsdienu sievietēm. Izstādi iekārtojot, mākslinieks atklāja, ka savulaik, septiņdesmito gadu sākumā, šo Merilinas portretu komisija atzinusi par nepieņemamu. Kāpēc gan? Portretā ir redzama vien visiem pazīstamās kinozvaigznes seja. Izrādās – šī seja jāsaskata, tā atklājas no īpaša skatupunkta. Atklājot izstādi, LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš atzina to par pavasarīgu, skaistumu un cerību radošu. Mākslinieka perfekto darba stilu un viņa labo sadarbību ar zinātniekiem uzteica akadēmiķes Vija Kluša un Baiba Rivža. LZA goda locekle Elza Radziņa, atzinusi šīs tēmas neapstrīdamo mūžīgumu un tās izcilo īstenojumu, priecēja klātesošos ar Ārijas Elksnes dzejas rindām. Bet viens portrets šajā izstādē atšķiras no citiem. Tumšā fonā redzama skaista, pareizas formas sievietes seja. Kupli mati, sakārtoti augstā frizūrā pēc pagājušā gadsimta 40. gadu modes. Domīgais skatiens vērsts tālumā, bet, paejot portretam garām, liekas — šis skatiens tev seko. Stāstu par portreta rašanos izstāstīja LZA goda loceklis režisors Jānis Streičs. Pie mākslinieka reiz ieradies pasūtītājs, viņš ļoti vēloties iemūžināt un saglabāt savas aizsaulē aizgājušās dzīvesbiedres piemiņu. Un atnesis mazītiņu fotogrāfiju, kuras tumšajā fonā saskatāma ļoti glītas sievietes seja. Mākslinieks ķēries pie darba, mēģinājis iztēloties tā laika situāciju, bildītē redzamās sievietes raksturu. Pasūtītājs bijis neredzēti aktīvs – gribējis redzēt uzzīmēto, aktīvi iejaucies visā radošajā procesā, norādot, ka „tur acu mirdzums ne tāds un auss izliekums citāds”. Tā tas turpinājies līdz tam brīdim, kad mākslinieka pacietība gandrīz izsīkusi. Zīmējums bijis gatavs. Bargais soģis atzinis – „viņa ir pārāk skaista” un... otrā dienā vairs nav ieradies. Un tā līdz šim laikam...

Klasisks sižets, vai ne?

Un no tā laika Nezināmā kuplina mākslinieka Jāņa Strupuļa izstāžu ekspozīcijas un iepriecina skatītājus.

Latvijas Zinātņu akadēmijā Mākslas dienas ir ļoti gaidītas. Un tās turpinās. Radošam pacēlumam un priekam par mūsu garīgo bagātību.

Ilga Tālberga  – “Latvijas Vēstnesim”