Par Baltijas jūras piekrastes nākotni

Sestdien, 17. maijā, notika Koalīcijas par tīru Baltiju 14. konference “Piekrastes apsaimniekošana un teritorijas attīstības plānošana – konflikti un risinājumi”. Konferencē piedalījās 26 pārstāvji no Koalīcijas par tīru Baltiju dalīborganizācijām Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Krievijā, Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī 47 dalībnieki no Latvijas sabiedriskajām organizācijām – Vides aizsardzības kluba, Latvijas Dabas fonda, Reģionālā vides centra Centrālajai un Austrumeiropai un Liepājas Zaļā centra, kā arī valsts pārvaldes institūcijām un piekrastes pašvaldībām.

Konferencē analizēti ar Baltijas jūras piekrastes ilgtspējīgu attīstību saistīti jautājumi, aplūkojot gan esošās problēmas, gan arī pašlaik notiekošās pozitīvās aktivitātes piekrastes resursu ilgtspējīgai plānošanai un izmantošanai. Padziļināti analizētas negatīvās tendences piekrastes attīstībā – mežu izciršana, kāpu izpostīšana, zemesgabalu sadrumstalošana, jauno ēku būvniecība piekrastes kāpu joslā, naftas termināļu un Rīgas brīvostas plānotās attīstības radītie draudi videi un kultūrvēsturiskajam mantojumam.

Konferenci atklāja vides ministrs Raimonds Vējonis, uzsverot piekrastes līdzsvarotas attīstības nepieciešamību un aicinot sabiedriskās organizācijas un visu pilsonisko sabiedrību aktīvi iesaistīties pašlaik Saeimā uz otro lasījumu gatavojamo Aizsargjoslu likuma grozījumu apspriešanā un stingrākās redakcijas atbalstīšanā. Ievadvārdus teica arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute, uzsverot pastāvošo problēmu ar pašvaldību teritorijas attīstības plānu lēno izstrādi un ministrijas darbu pie līdzekļu rašanas teritorijas attīstības plānu izstrādei.

Konferences dalībnieki pieņēma deklarāciju, kas adresēta Valsts prezidentei, premjerministram, vides ministram, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram, kā arī piekrastes pašvaldību vadītājiem, uzsverot nepieciešamību nepieļaut nesaprātīgu attīstību uz nākamo paaudžu rēķina, jau šodien izpostot dabas un kultūrvēstures vērtības. Deklarācijā iekļautas arī vairākas specifiskas prasības attiecībā uz turpmāko piekrastes attīstību: veikt detalizētu ietekmes uz vidi novērtējumu visām saimnieciskās darbības aktivitātēm krasta kāpu aizsargjoslā; saglabāt piekrastes dabas un kultūrvēstures mantojumu kā nozīmīgu ekonomiskās attīstības stimulu un nacionālo vērtību; nodrošināt atklātību un sabiedrības līdzdalību visās projektu un teritorijas attīstības plānu attīstības stadijās; plašāk izmantot starptautiski atzītas Integrētās piekrastes teritoriju pārvaldības (Integrated Coastal Zones Management – ICZM) metodes piekrastes attīstībai; nepieļaut izņēmuma gadījumus Aizsargjoslu likumā jaunu ēku būvniecībai un saimnieciskās darbības aktivitātēm krasta kāpu aizsargjoslā; pārtraukt turpmāku meža un citu biotopu iznīcināšanu piekrastes kāpu aizsargjoslā; aktīvāk iesaistīt sabiedriskās organizācijas ar saimniecisko darbību saistīto aktivitāšu piekrastē apspriešanā un īstenošanā; stingri ievērot vides un dabas aizsardzības prasības attiecībā uz videi bīstamu saimniecisko darbību, piemēram, naftas termināļu, Rīgas brīvostas un citu ostu plānošanā un darbībā.

Konferences dalībnieki arī nosūtīja vēstuli Valsts prezidentei, premjerministram, vides ministram, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram un Rīgas pilsētas mēram ar prasību stingri ievērot Latvijas un starptautiskās likumdošanas prasības naftas termināļu un Rīgas brīvostas attīstības plānošanā un darbībā, nepieļaujot turpmāku vides degradāciju un aizsargājamo teritoriju iznīcināšanu Daugavgrīvas un Vakarbuļļu dabas liegumos un Mangaļsalā, kas atrodas piekrastes dabas parka teritorijā.

Latvijas Koalīcija par tīru Baltiju