Par cīņu pret metāla zagļiem

Viens no Latvijas tautsaimniecību negatīvi ietekmējošiem krimināliem noziegumiem ir plaši izplatītās metālu zādzības. Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra datiem, šā gada pirmajos četros mēnešos valstī reģistrētas 659 metāla zādzības un 37 melnā metāla zādzību gadījumi. Daļu noziegumu policijai ir izdevies atklāt — 56 gadījumos vainīgajām personām ir uzrādīta apsūdzība, 147 krimināllietas nosūtītas izskatīšanai tiesā. Starp krāsainā metāla zādzībām lielākā daļa ir elektropārvades līniju alumīnija vadu zādzības. Šogad par elektropārvades līniju bojāšanu un vadu zādzībām uz aizdomu pamata aizturētas 13 personas. Ekonomikas policijas birojs ir veicis 25 pārbaudes, sastādīti 23 administratīvie protokoli, izņemti 47 058 kilogrami krāsainā metāla lūžņu un 110 000 kilogramu melnā metāla lūžņu. Pagājušajā gadā izņemti 553 732 kilogrami melno metāllūžņu un 85 007 kilogrami krāsainā metāla lūžņu. Pēc “Latvenergo” apkopotās informācijas, 2002. gadā zādzību dēļ elektroietaišu atjaunošanai bija nepieciešami 616 000 latu.

Lai apspriestu situāciju un meklētu risinājumus, vakar, 22. maijā, iekšlietu ministrs Māris Gulbis tikās ar “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu.

Pēc tikšanās M. Gulbis žurnālistiem teica:

— Pētot statistiku par pagājušo un šo gadu, ir vērojama pozitīva tendence — metālu zādzību skaits samazinās, lai gan joprojām tas ir samērā augsts un mūs nekādā gadījumā neapmierina. Tas uzliek papildu pienākumus policijas darbiniekiem, it īpaši tuvojoties vasarai, kad, kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, metālu zādzību skaits pieaug. Mēs noteikti sadarbosimies ar “Latvenergo” drošības dienestu, jo izdarīto zādzību profesionālisms liek domāt, ka tajās varētu būt iesaistīti bijušie uzņēmuma darbinieki un citi speciālisti. Mēs operatīvā ceļā mēģināsim noskaidrot šīs personas. Es gribētu uzsvērt, ka tiks pieteikts ass karš metālu zagļiem un mēs viņus nežēlosim, jo kaitējums “Latvenergo” ir ļoti liels.

K. Miķelsons apliecināja uzņēmuma speciālistu aktīvu līdzdalību drošības iestāžu darbā, uzsverot, ka zaudējumi tiek nodarīti ne tikai “Latvenergo”, bet visai tautsaimniecībai un katram indivīdam. Jo visi var iedomāties, kas notiek, piemēram, ar slimnīcas darbu un pacientiem, ja nav elektrības.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore