Lai reforma virzītos uz priekšu

Valsts prezidentes padomniece ekonomikas un politikas jautājumos Inese Vaidere

Es pilnīgi piekrītu, ka pēdējos gados šajā reformā gandrīz nekas nav noticis. Reforma ir turpat, kur pašā sākumā. Kāpēc tā ir noticis? Domāju, diez vai ir pareizi, ja pasakām, ka tas un tas ierēdnis vēl to un to nav izdarījis. Nav tā. Iemesls laikam slēpjas politiskās atbildības trūkumā un politiskās vadības mazspējā. Kad biju vides valsts ministre, es konstatēju, ka ierēdņi prot darboties ļoti efektīvi, bet tad, ja viņiem tiek skaidri formulētas prasības un ļoti skaidri prasa atbildību un darbu. Ja politiskā vadība nezina, ko grib, tad prasīt no ierēdņiem skaidras politiskās nostādnes laikam tomēr nebūtu īsti pareizi.

Nupat atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ir izveidota rūpniecības attīstības stratēģija. Tā izstrādāta tāpēc, ka mums to prasa Eiropas Savienība. Tas ir Ekonomikas ministrijā izstrādāts dokuments, kurā raksturota situācija, norādītas vājās vietas, izveidots plāns, kā šīs šaurās vietas likvidēt. Taču stratēģija nevar tikt īstenota, jo nav valsts attīstības stratēģijas. Mēs joprojām pat neesam atbildējuši uz jautājumu — kāds būs mūsu valsts attīstības ceļš: liberālisms, sociālā tirgus ekonomika, monetārisms vai varbūt valdīs sociāldemokrātu idejas. Kamēr nav atbildēts uz šo jautājumu, runāt par kādu stratēģiju ir diezgan grūti. Tāpat es redzu šīs lietas administratīvi teritoriālās reformas sakarā.

25. janvārī valdības sēdē ir apspriesta Reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas koncepcija. Acīmredzot kabinetā bijušas aktīvas diskusijas, laikam daudzos punktos nav panākta vienošanās. Diemžēl šeit klātesošie nekā no tā neuzzināja. Bet, kā es saprotu, šo konferenci sasauca, lai uzzinātu mūsu viedokli, mūsu domas kādā noteiktā jautājumā. Tad vajadzēja precīzi pateikt, kādi ir neskaidrie jautājumi, kuros nepieciešams sabiedrības viedoklis, kādi jautājumi jau ir atrisināti. Manā skatījumā, arī pēdējos trijos mēnešos nekas būtisks uz priekšu nav pavirzījies. Taču tā noteikti nav, vienkārši mums par to nav informācijas. Tad ko mēs šeit varam spriest, ja mums nav informācijas, kas īsti ir noticis.

Par reformas mērķi. Vai reforma ir nepieciešama, vai tā ir iespējama, kāds ir tās mērķis? Būtu ļoti skumji, ja reformas mērķis būtu politiskas spēles, nu, piemēram, nepatīk kādas pašvaldības politiskā vadība, un, veicot zināmas kombinācijas, varētu panākt, ka tiktu ievēlēta vadība no tās partijas, kas ir politiski tīkamāka. Ka reforma ir nepieciešama, par to esam pietiekami daudz dzirdējuši. Jo pašvaldības ir nelielas, tām ir vāja administratīvā kapacitāte. Tātad reforma ir vajadzīga. Tikai jautājums — vai ir izstrādāts reformas pamatojums. Joprojām nav reformas ekonomiskā pamatojuma. Te izskan varianti "5+1", "4+1" vai 9 reģioni. Acīmredzot cilvēkiem, kas izvēlas kādu no šiem variantiem, ir bāze — kāpēc tieši 9 vai kāpēc tieši "4+1" variants. Man šāds pamatojums nav bijis pieejams. Kaut arī es kādu laiku vadīju Reģionālās attīstības padomi, neviena no ministrijām šādu pamatojumu netika iesniegusi. Cik man zināms, šāda pamatojuma nav joprojām, kaut esam aicinājuši intensīvi pie tā strādāt.

Manuprāt, reformas uzmanības centrā jābūt cilvēkam. Jāgādā, lai cilvēkam kļūtu ērtāk dzīvot. Vai ir aprēķināts, ka, izveidojot, piemēram, 9 reģionus, cilvēkam kļūs ērtāk saņemt pakalpojumus. Vai tas, ka ceļš pagriezīsies diametrāli pretējā virzienā, neradīs jaunas izmaksas? Acīmredzot radīs. Jo transports, infrastruktūra arī mainīsies. Bet šādi modeļi pagaidām nav piedāvāti, tāpēc tos nav iespējams novērtēt.

Domāju, ka jāatbild uz jautājumu: kādas ir reformas ekonomiskās izmaksas, kāds ir ekonomiskais pamatojums un vai cilvēkam kļūs labāk un ērtāk dzīvot. Vai 26 rajonu aizstāšana ar deviņiem, četriem vai pieciem veicinās atpalikušāko reģionu straujāku attīstību un vai neradīs straujāku bezdarba pieaugumu tajās rajona centru pilsētās, kas nekļūs par reģiona centriem. Vai reģionālajām pašvaldībām būs patstāvīga finansu bāze, kas ļaus pildīt tām ar likumu uzdotās funkcijas. Jāatbild uz jautājumu: vai reģionu pašvaldību vēlēšanas neveicinās vēl lielākas ietekmes koncentrēšanos valsts pilsētu rokās. Vai reformas rezultātā tiks pilnīgi izmantotas visas iespējas, ko paver pašvaldību brīvprātīga apvienošanās un sadarbība? Vai reģionu skaits, kas tiks akceptēts, būs optimālais risinājums no sociālā, ekonomiskā un kultūras viedokļa.

Novēlu visiem, lai nākamreiz, kad sapulcēsimies, no mums gaidītu mūsu viedokli par konkrētām lietām un lai reforma beidzot pavirzās uz priekšu!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā