• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai visa Baltija attīstītās dinamiski. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2003., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75303

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai zinām visus Eiropas "par" un "pret"

Vēl šajā numurā

27.05.2003., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai visa Baltija attīstītās dinamiski

Pirmdien, 26.maijā, Latvijas Republikā darba vizītē uzturējās Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pēšons

P1.JPG (17741 bytes)
Vakar, 26.maijā, Rīgā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Einars Repše un Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pēšons
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 26.maijā, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu, kurš ieradies Rīgā darba vizītē.

Tikšanās laikā notika domu apmaiņa par aktuāliem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, kā arī divpusējiem un reģionāliem jautājumiem.

Īpaša uzmanība bija veltīta ES Konventa priekšlikumu par Eiropas Savienības nākotni apspriešanai. J.Pēšons iepazīstināja ar Zviedrijas nostāju jautājumā par ES institūcijām, uzsverot, ka jābūt varas līdzsvaram starp visām trim ES institūcijām — Padomi, Komisiju un Parlamentu.

Zviedrijas premjerministrs izteica priekšlikumu veidot ciešāku sadarbības modeli ES ietvaros starp Ziemeļu un Baltijas valstīm un ierosināja visu sešu valstu premjerministriem satikties 6.jūnijā Stokholmā un pārrunāt no 20. līdz 22.jūnijam paredzētās ES Padomes sēdes Salonikos (Grieķijā) darba kārtību. E.Repše atzinīgi novērtēja J.Pēšona priekšlikumu un pateicās par uzaicinājumu uz Stokholmu.

Tikšanās laikā E.Repše un J.Pēšons apmainījās domām par ES kopējās lauksaimniecības politikas jautājumiem. J.Pēšons atzīmēja, ka pēc Starpvaldību konferences noslēguma 2004.gadā, kurai būs jālemj par jauno ES līgumu, nākamais svarīgais jautājums būs vienošanās par ES budžeta ilgtermiņa finanšu perspektīvu, sākot no 2007.gada. Svarīgo jautājumu pieņemšanā īpaši svarīga būtu cieša Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbība.

Premjerministri pārrunāja arī gatavošanos gaidāmajiem referendumiem septembrī, kad Zviedrijas iedzīvotāji balsos par pievienošanos vienotai ES valūtai – eiro, bet Latvijas pilsoņi – par pievienošanos ES.

Sarunā abi premjerministri atzinīgi novērtēja līdzšinējo divpusējo sadarbību – ekonomisko, politisko, kā arī Zviedrijas atbalstu Latvijai tiesu sistēmas sakārtošanā, vides jomā un aizsardzības jautājumos.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Preses īssaietā

P4.JPG (18710 bytes) P3.JPG (19359 bytes)
Vakar, 26.maijā, Latvijas un Zviedrijas delegāciju sarunu laikā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pēc pusotru stundu ilgušās Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes un Zviedrijas premjerministra Jērana Pēšona tikšanās abi valdību vadītāji piedalījās preses īssaietā.

Šī tikšanās bija vērtīga un interesanta tālab, ka ļoti pieredzējis premjerministrs, kāds ir Pēšona kungs, dalījās pieredzē ar salīdzinoši maz pieredzējušu kolēģi, sacīja E. Repše. Tikšanās laikā pārrunāti abu valstu divpusējo attiecību un Eiropas Savienības (ES) nākotnes jautājumi, kā arī izvērtēta sadarbība aizsardzības jomā un citos aspektos. Visos iztirzātajos jautājumos izdevās rast savstarpēji pieņemamus kopsaucējus, atzina E. Repše.

Arī J. Pēšons atzina, ka šī bijusi ļoti vērtīga viedokļu apmaiņa. Abi politiķi dalījušies domās par ES nākotni, tai skaitā par ES Konventu, kā arī pārrunājuši jautājumus, kas saistīti ar gaidāmo ES starpvaldību konferenci. ES kontekstā premjerministri vienojušies par kopējām interesēm. Tas, ka tagadējo ES valstu saimei piepulcēsies jaunas dalībnieces, ir jāuztver kā iespēja stiprināt savienības vadību, sacīja J. Pēšons. Viņš atzina, ka ir jāstiprina ES parlaments un daudz vairāk lēmumu jāpieņem Eiropas līmenī, jāuzlabo ES Padomes darbs un jāpadara efektīvāks Eiropas Komisijas darbs. Idejas par to, kā varētu stiprināt pašreizējo ES pārvaldes institūciju darbu, valdību vadītājiem ir dažādas. Taču abi ir vienisprātis, ka nav jāveido jaunas institūcijas, piemēram, kongress.

J. Pēšons ielūdzis Latvijas Ministru prezidentu uz Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanos, kas notiks 6. jūnijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā ievadīs ES starpvaldību konferenci, kas notiks Grieķijā, Solonikos. E. Repše, pateicoties par uzaicinājumu, piebilda, ka tā būs lieliska iespēja sākt sadarbību pēc formulas “trīs plus trīs” – trīs Baltijas valstis un trīs Ziemeļvalstis, kas kopīgi apspriedīs savas politiskās nostādnes pirms tikšanās ar pārējiem ES valstu vadītājiem Grieķijā. E. Repše pauda cerību, ka šādas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās kļūs par tradīciju.

Abu valstu valdību vadītāji Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības novērtēja kā ļoti labas.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore

Sarunā ar Valsts prezidenti

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 26.maijā, Rīgas pilī tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēšonu.

Apspriesta gaidāmā ES un Krievijas galotņu sanāksme Pēterburgā, kā arī Baltijas jūras reģiona attīstība un tā sadarbība ar Krieviju. V.Vīķe-Freiberga sarunā sacīja, ka liela nozīme Baltijas jūras reģiona attīstības dinamikā būs dažādu līmeņu komunikāciju un infrastruktūru attīstībai, tirdzniecības sakariem un cilvēciskajiem kontaktiem, kā arī vienota enerģētiskā loka izveidei.

Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropas konkurētspējā liela nozīme būs eiro sistēmas nostiprināšanai, kas nepieļautu kādas valsts marginalizāciju un veicinātu Eiropas ekonomisko spēku. Tika arī uzsvērts, ka jaunajai Eiropai būtiska ir tirdzniecības saišu veicināšana ar citiem pasaules reģioniem. J.Pēšons atzīmēja, ka līdztekus nozīmīgajiem transatlantiskās drošības sakariem aktuāli ir arī transatlantiskie tirdzniecības kontakti.

Pārspriežot Latvijas un Zviedrijas ekonomisko sadarbību, V.Vīķe-Freiberga ar gandarījumu minēja, ka ir vērojams līdzsvars abu valstu importa un eksporta attiecībās. J.Pēšons akcentēja, ka Zviedrija ir ieinteresēta vēl plašākā Latvijas preču importā uz Zviedriju.

Zviedrijas premjers pateicās Latvijas prezidentei par pieņemto ielūgumu līdz ar Zviedrijas karali un citiem augstiem viesiem šā gada 1.jūnijā piedalīties Svētās Birgitas septiņsimtgades svinībās Vadstenā, Zviedrijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!