Cik tālu mums ir līdz Eiropai

Par IKP augstajiem attīstības tempiem un Latvijas vietu Eiropas Savienības kandidātvalstu ekonomikas rangu tabulā

LU dr.h.c. Georgs Lībermanis, valsts emeritētais zinātnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Iekšzemes kopprodukts (IKP) bija, ir un būs valstu ekonomiskās attīstības galvenais rādītājs. IKP konkrētās aplēses būtiskās nepilnības šo fundamentālo tēzi neatceļ, it sevišķi, ja tiek analizēti kādas valsts attīstības tempi gadu skatījumā: iekšzemes kopprodukta aprēķina metodoloģijas un metodikas noteiktās novirzes no aptverošā IKP aplēses katru gadu gandrīz vienādā mērā iespaidotā galarezultātu, tāpēc tās var neievērot. Saprotams, cenām pa gadiem jābūt salīdzināmām. Paliek jautājums, ka latam katrā periodā ir cits apmaiņas kurss pret brīvi konvertējamām valūtām. Tā vidējais lata kurss pret 1 ASV dolāru uzkāpa no 0,585 1999. gadā līdz 0,618 2002. gadā, bet vidējais lata kurss pret 1 eiro kritās šinī pašā laika sprīdī no 0,625 līdz 0,583.1

Tas nozīmē, ka, ievērojot Latvijas ārējās tirdzniecības struktūru (US), eiro un pārējo valūtu īpatnējo svaru eksporta –importa darījumos, būtiski nenovirzīja IKP aprēķinu no tā reālā lieluma pēc pēdējos četrus gadus pastāvošās metodikas.

IKP samērā straujais pieaugums, tā cēloņi

Ekonomikas ministrijas “Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību” pamatoti tiek atzīmēts iepriecinošs fakts, ka pēdējos gados Latvijas ekonomikai raksturīga samērā strauja izaugsme.2 Saprotams, 2000.—2002. gadā Latvijas attīstības tempi būtiski atpaliek no kādreizējiem Dienvidaustrumāzijas tīģeru lēcieniem. Bet Eiropā šie tempi otrā gadu tūkstoša pašā nogalē un trešā gadu tūkstoša sākumā patiešām ir ievērojami. Par to uzskatāmi liecina 1. diagramma.3

1999. gadā LR IKP pieaugums ir pieticīgs 2,8%, 2000. gadā pieauguma temps būtiski kāpināts un sasniedz 6,8%, 2001. gadā izaugsme vēl straujāka – 7,4%, 2002. gadā pieauguma temps gan atslābis, bet ir pietiekami augsts – tuvu 6%. Tādējādi Latvijas IKP 2002. gadā pret 1995. gadu ir izaudzis gandrīz pusotras reizes, tai skaitā pēdējos trīs gados — par vienu trešdaļu. Kādi ir šīs izaugsmes rāviena cēloņi? Pirmkārt, labvēlīgais ārējais pieprasījums. Otrkārt, stabilais privātā pieprasījuma pieaugums.

To nodrošināja gan ikgadējais algas kāpinājums, gan iespēja privātpersonām par pieejamām procentu likmēm saņemt patēriņa kredītus, kā arī kredītus mājokļu iegādei un pat dzīvokļu remontam. Vienlaikus privātā patēriņa vidējie pieauguma tempi nepārsniedz IKP izaugsmes tempus, tādējādi neradot disproporcijas ekonomikā. Treškārt, viens no ilgstošās iedarbības faktoriem ir investīciju augstais pieaugums – 2000. un 2001.gadā vidēji ik gadus par 18,5%. Tie bija visaugstākie rādītāji starp visām ES kandidātvalstīm.4 Šim perspektīvajam medus podam ir, no IKP aprēķināšanas viedokļa, sava īpatnējā darvas karote. Investīcijas ved pie mašīnu importa pieauguma. Bet imports, pārsniedzot eksporta apjomu, samazina IKP lielumu. Tieši to arī vērojam Latvijas tautsaimniecībā.

Kādas nozares pēdējos gados attīstījās visstraujāk? Ieskatu par to sniedz 1.tabula. 5

Izvērtējot katras nozares lomu kopējā IKP izaugsmē, jāņem vērā ne tikai pieauguma temps, bet noteikti arī nozares īpatnējais svars IKP struktūrā un reālais ieguldījums IKP pieaugumā. Tā 2001. gadā mežsaimniecības pieauguma temps 10,2% ir augstāks par apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu 9,5%. Tomēr mežsaimniecības nopelns IKP kopējā palielinājumā ir 7 reizes mazāks par apstrādes rūpniecības attiecīgo ieguldījumu (0,2% un 1,4%). 2002. gada deviņos mēnešos preču ražošanas nozaru pieauguma temps 5,0% tikai nedaudz atpaliek no pakalpojuma nozaru attiecīgā pieauguma 5,4%, bet sakarā ar to, ka pakalpojumu nozaru īpatnējais svars IKP struktūrā ar 70,9% 2,4 reizes pārsniedz preču ražošanas nozaru īpatnējo svaru 29,1%, arī pakalpojumu nozaru ieguldījums IKP pieaugumā 3,8% ir 2,5 reizes augstāks nekā preču ražošanas ieguldījums 1,5%. No šī principiāli atšķirīgo nozaru pretstatījuma izriet svarīgs secinājums: galvenā loma IKP straujai izaugsmei piekrīt nevis ražošanas nozarēm, bet gan pakalpojumu nozarēm.

Turpmāk — vēl

1 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens12/2002. – LR CSP, 6.lpp.

2 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2002.gada decembris, EM, 17.lpp.

3 Ziņojums par Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2002.g. decembrī, 17.lpp.

4 Turpat, 17., 18. lpp.

5 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2002. g. decembris, 18.lpp.

1. diagramma

Latvijas iekšzemes kopprodukta reālais pieaugums (1995—100%)

1. tabula

Latvijas iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā (procentos)

*2002. gada janvāris-septembris pret 2001. gada janvāri–septembri