Lai zinām visus Eiropas “par” un “pret”

Piektdien, 23.maijā, Rīgā notika Latvijas inteliģences konference “Jaunā Eiropas Savienība — 25 valstu kopiena. Cerības. Iespējas. Šaubas”

Piektdien, 23.maijā, Rīgā: publicists Visvaldis Lācis, LU Filozofijas katedras asociētais profesors Igors Šuvajevs, Valmieras Augstskolas docents Andris Levāns un ārlietu ministre Sandra Kalniete Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Piektdien, 23. maijā, Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas inteliģences 54. konference “Jaunā Eiropas Savienība – 25 valstu kopiena. Cerības. Iespējas. Šaubas”. Konferencē tika meklētas atbildes uz jautājumiem par jaunās, paplašinātās Eiropas Savienības (ES) problēmām un iespējām pasaulē. Tāpat konferences dalībnieki referātos centās noskaidrot, kāda būs Latvijas vieta Eiropā un kas notiks ar mūsu valodu, kultūru, suverenitāti, identitāti. Lai gan konferences nosaukumā tika pausta pozitīva nostāja ES paplašināšanās jautājumā, konferencē tika pārstāvēti dažādi viedokļi – ar referātiem par ES tematiku uzstājās gan Latvijas eirointegrācijas atbalstītāji, gan pretinieki.

Latvijas Universitātes Filozofijas institūta direktore Maija Kūle savā uzrunā aicināja septembrī gaidāmajā referendumā par Latvijas dalību ES balsot “par” – jo integrācijas process ir aizsākts un loģisks būtu arī šī procesa noslēgums, nevis mākslīga pārtraukšana, referendumā balsojot “pret”.

“Pēdējos desmit gados mūsu valsts nevis attīstīja separātisma tendences, bet centās veidot politiku, lai iekļautos lielākās apvienībās, tajā skaitā ES un NATO. Sabiedrības lielākā daļa to politiski apliecināja, ievēlot partijas, kas bija un ir par ES,” vēstures loģiku atklāja M. Kūle. Ja referenduma rezultāts būs negatīvs, mēs sevi pasaulei parādītu kā nepastāvīgu tautu, kas maina savus plānus, uzsvēra M. Kūle. Svarīgi, izdarot savu izvēli referendumā, ir atšķirt lielās lietas no mazām. Mums ir jāizdara atbildīga izvēle, vērtējot kopējo Latvijas ieguvumu, un jāatceras, ka ES ir nākotnes veidojums un tās pamatos ir daudzas humānas, saprātīgas idejas, kas ir novedušas pie cilvēku labklājības un individuālās brīvības pieauguma. Septembrī, dodoties pie vēlēšanu urnām, mums ir jāapzinās gan ieguvumi, gan draudi, tomēr mums nav citas iespējas bez dalības ES, uzsvēra M. Kūle.

Savukārt publicists Visvaldis Lācis kā galveno draudu pēc Latvijas pievienošanās ES saredz latviešu valodas un latvietības apdraudējumu. Savā uzrunā viņš norādīja, ka 14 no pašreizējām 15 ES dalībvalstīm ir atzinušas, ka PSRS 1940. gadā okupēja Latviju un varmācīgi iekļāva to savā sastāvā. Pašreizējās ES dalībvalstis ir parakstījušas vairākus starptautiskus dokumentus un rezolūcijas, kuros nosoda tādu politiku okupētajās teritorijās (tajā skaitā arī Latvijā), kas veicina ārzemnieku iepludināšanu un līdz ar to iedzīvotāju etniskās struktūras mainību. Latvijā pašlaik dzīvo tikai 54% latviešu un dalība ES latviešu īpatsvaru samazinātu vēl vairāk. Pie tam Eiropā nav otras tādas valsts, kurā dzīvotu tik maz pamatnācijas iedzīvotāju, uzsvēra V. Lācis. Tāpēc Latvijas iestāja ES kaitētu valstij un apdraudētu mūsu zemē dzīvojošos latviešus, nobeigumā teica publicists.

Valmieras augstskolas docents Andris Levāns norādīja, ka eksistē divas Eiropas – politiskā, saimnieciskā un ģeogrāfiskā Eiropa. Nemainīgs ir Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis, bet valsts vieta politiskajā kartē ir bijusi dažāda. Visai bieži Latvija sevi ir traktējusi kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Tāpēc arī mums ir jāizlemj, kam pievienoties – Rietumiem vai Austrumiem, norādīja A. Levāns.

Latvijas Universitātes Filozofijas katedras asociētais profesors Igors Šuvajevs savā referātā analizēja, vai, iestājoties ES, Latvija zaudēs savu nacionālo identitāti. I. Šuvajevs norādīja, ka Latvijā līdz šim nav formulēts, kas ir mūsu nacionālā identitāte. Tā kā mēs nezinām un arī nesaprotam, kas ir mūsu nacionālā identitāte, to nav iespējams arī zaudēt. “Kā var pazaudēt to, kā nav?” retoriski jautāja I. Šuvajevs. Turklāt viņš atzīmēja, ka zaudēt identitāti ir iespējams tikai pašu, nevis kādu ārēju apstākļu ietekmes dēļ.

Ārlietu ministre Sandra Kalniete analizēja vairākus aspektus, kas uztrauc Latvijas iedzīvotājus eirointegrācijas kontekstā. Daudzi iedzīvotāji uztraucas par iespējamo suverenitātes zaudēšanu pēc Latvijas iestāšanās ES. Latvija, tāpat kā visas ES dalībvalstis, plāno nodot tikai daļu savas suverenitātes. ES, kas ir visu nodoto suverenitāšu turētāja, ir pievienotā vērtība katrai no valstīm – tā ir iespēja sevi spēcināt globālā mērogā, uzsvēra ārlietu ministre. Viņa norādīja, ka Latvija Eiropas Savienībā, tāpat kā citas valstis, nebūs viena pret visām pārējām 24 dalībvalstīm. Jau tagad ir vērojams, ka apvienojas vairākas dalībvalstis, kurām ir līdzīgas intereses. Turklāt jau pašlaik Eiropas Konventā, kur tiek gatavots ES konstitucionālais līgums, ir novērojama tendence, ka visas valstis ir vienlīdzīgas un ikviens pieņemtais lēmums ir kompromiss, pieredzē par darbu Eiropas Konventā dalījās ārlietu ministre.

Tāpat iedzīvotājus satrauc draudi mūsu identitātei. Pieredze liecina, ka Somija, kas ES pievienojās 1995. gadā, pēc iestājas savu identitāti ir stiprinājusi. Īpašā pētījumā, kas veikts, lai apzinātu izmaiņas somu identitātē pēc iestājas ES, atzīts, ka somi ir kļuvuši atvērtāki, lepnāki par savu valsti un tautu – tas pierāda, ka identitāti multinacionālā ES mēs nevaram zaudēt, argumentēja S. Kalniete.

Ārlietu ministre klātesošo uzmanību pievēra arī jautājumam, kāpēc Latvija, līdzīgi kā Šveice vai Norvēģija, nevar palikt ārpus ES. Latvijas traģiskā vēsture un ģeogrāfiskais novietojums pierāda, ka šāda iespēja Latvijas gadījumā nav izmantojama. Lai arī Norvēģija dalību ES ir noraidījusi, arvien biežāk Norvēģijā ir dzirdamas bažas par palikšanu ārpus ES. Latvijas iestāšanās ES ir jautājums par to, vai mēs vēlamies akli pakļauties no ārpuses diktētiem noteikumiem vai paši ietekmēt Savienībā notiekošos procesus, uzrunas nobeigumā uzsvēra ārlietu ministre.

Savukārt valodniece, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, papildinot ārlietu ministres teikto, piebilda, ka nav pamata arī bažām par iespējamo latviešu valodas lomas samazināšanos pēc iestājas ES. Līdz šim Latvija ir uztraukusies par pārāk lielo angļu valodas ietekmi. ES dalībvalstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā īpaši strādā, lai samazinātu angļu valodas ietekmi. Tāpēc ES ir ieviests princips – katram ir iespēja runāt un saņemt atbildes savā valodā, kas ir kāda no ES dalībvalstu oficiālajām valsts valodām. Tādējādi latviešu valodai ES nedraud nekādas briesmas – tikai no mums pašiem ir atkarīgs, cik mūsu valoda būs bagāta ES valodu saimē, uzsvēra I. Druviete.

Ekonomists, SIA “Konsorts” prezidents Uldis Osis analizēja, kas sagaida Latviju un tās iedzīvotājus gadījumā, ja Latvija iestājas vai arī neiestājas ES. Pētījumi pierāda, ka Latvijai daudz izdevīgāk ir pievienoties ES, jo tas nodrošinās lielu finanšu plūsmu uz Latviju – gan investīciju, gan dažādu struktūrfondu resursu veidā. Daudz līdzekļu tiks ieguldīts reģionālās attīstības līdzsvarošanai, infrastruktūras uzlabošanai un izglītībai, kas nodrošina valsts attīstību. Neiestājoties ES, Latvija noteikti zaudēs, uzsvēra U. Osis. Neesot ES, Latvija būs nošķirta no ekonomiski aktīvās Savienības, radīsies uzņēmējiem un investīcijām nelabvēlīga vide, jo, neesot ES, nav prognozējama Latvijas tālāka attīstība, teica U. Osis.

Savukārt mazo un vidējo uzņēmēju iespējas pēc Latvijas iestāšanās ES konferencē analizēja Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Lasmanis. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā situācija labvēlīgāka ir lielajiem uzņēmējiem. Lai arī pašlaik Latvijā mazajiem un vidējiem uzņēmējiem ir jāsaskaras ar daudzām grūtībām – neadekvātu nodokļu slogu, politisko partiju un ekonomisko grupējumu mijiedarbību, ir cerība, ka, iestājoties ES, mazie un vidējie uzņēmēji sastaps lielāku valsts pretimnākšanu, – cerīgi izteicās A. Lasmanis.

Latvijas iespējas sekmīgi konkurēt un attīstīties, iestājoties ES, kritizēja SIA “Biznesa augstskola “Turība”” valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Viņš norādīja, ka pašlaik izstrādātais Latvijas attīstības plāns ir vājš un neveicinās Latvijas ekonomisko attīstību. J. Birznieks arī uzsvēra, ka Latvijā nav izstrādāts scenārijs par attīstību ārpus ES, ja iedzīvotāji referendumā nobalso “pret”. ES dod iespēju attīstīties. Pašreiz nav redzams, ka Latvija zinātu, kā šīs iespējas izmantot, tāpēc nav paredzama strauja ekonomiskā attīstība, pievienojoties ES, norādīja J. Birznieks.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins.

Konference tika translēta Latvijas Radio pirmajā programmā. Ne tikai klātesošajiem, bet arī radioklausītājiem bija iespējams uzdot dažādus jautājumus, kas saistīti ar Latvijas iespējamo dalību ES. Iedzīvotājus interesēja gan ekonomiska, gan politiska, gan sociāla rakstura jautājumi. Konferences plašā apmeklētība un iedzīvotāju aktivitāte, uzdodot jautājumus, liecina, ka diskusijas par ES, kurās izskan gan pozitīvi, gan negatīvi viedokļi, ir sabiedrībai nepieciešamas. Īpaši svarīgi tas ir laikā līdz tautas nobalsošanai par dalību ES, kad ikviena Latvijas iedzīvotāja rokās būs lemt Latvijas nākotni ES vai ārpus tās.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente