Par budžeta pieauguma gaitu

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV’

Vai jūs apmierina valsts budžeta pieauguma temps?

No janvāra līdz aprīlim kopbudžeta ieņēmumi bija par 39,6 miljoniem latu jeb 6,6 procentiem lielāki nekā pērn gada pirmajos četros mēnešos. Nodokļu ieņēmumu prognoze palielinājusies par 32 miljoniem latu, kas nav slikti. Palielinājums varēja būt vēl lielāks, bet ir vairāki iemesli, kāpēc tas nav noticis. Aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu ir samazinājusies peļņa banku sektorā, arī “Latvenergo” peļņa ir sarukusi. Lielie valsts uzņēmumi ir beiguši aizvadīto gadu sliktāk, nekā bija paredzēts.

Spriežot valdībā par šā gada valsts budžetu, jūs bijāt ļoti atturīgs un teicāt, ka viss būs atkarīgs no tā, kā pildīsies nodokļu ieņēmumu plāns. Budžeta grozījumos veselība bija noteikta kā galvenā nozare. Vai var uzskatīt, ka tā ir saņēmusi lielāko kumosu no tā, ko bija iespējams iedot?

Jā, tā tas tiešām ir - veselības aprūpei ir piešķirti 43 procenti no budžeta grozījumos paredzētās naudas summas. Tik daudz, lai no 1. septembra medicīnas darbinieku vidējā darba samaksa būtu 175 lati un no 1. novembra 200 latu.

Bet pensionāri, kas saņem mazas pensijas, palikuši bešā...

Pensiju indeksēšanai ir paredzētas ievērojami lielākas naudas summas nekā iepriekšējos gados. Finanšu ministrija kopā ar Labklājības ministriju pārskatīs indeksācijas kartību, lai varētu straujāk palielināt tieši mazās pensijas. Būtisks pensiju palielinājums nenotiks bez nopietnas valsts ekonomiskās izaugsmes un cīņas pret to uzņēmumu vadību, kas nemaksā nodokļus par saviem darbiniekiem.

Finanšu policijā ir uzticības tālrunis, pa kuru var zvanīt un ziņot par uzņēmumiem, kur algu maksā aploksnē. Īpaši pēdējā laikā šis tālrunis tiek ļoti aktīvi izmantots un apmēram 40 procentos gadījumu iedzīvotāju informācija apstiprinās.

Daža laba uzņēmuma vadība, baidoties uzķerties, pārtraukusi maksāt algas noteiktajā datumā, jo haotiska algu izmaksa palīdzēšot izvairīties no ziņotājiem un pēkšņām pārbaudēm.

Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas reģionālā iestāde ir izsūtījusi brīdinājumus visiem tiem uzņēmumiem, kurus analizējot rodas aizdomas par algu izmaksu aploksnēs. Cīņa ar nodokļu nemaksātājiem noris ļoti aktīvi. Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ierosinātas daudzas krimināllietas un administratīvās lietas, notiek informatīvā kampaņa.

Kopējie VID administratīvie nodokļu ieņēmumi četros mēnešos ir par 19 miljoniem latu jeb 3,5 procentiem vairāk nekā bija plānots. Cīņa pret aplokšņu algām pirmajos četros mēnešos ir vainagojusies panākumiem - par 10,6 procentiem pārsniegts plānotais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, bet par 4,3 procentiem - plānotās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Jāuzsver, ka aplokšņu algas nav kaitējums tikai valsts un pašvaldību budžetam, bet arī pašam cilvēkam, kas pēc laika jautās: kāpēc mana pensija ir tik maza? Tāpēc, ka visu laiku par tevi netika maksāti nodokļi. Uzņēmums, kurš nemaksā nodokļus, nosit cenu un izkonkurē godīgi strādājošas firmas. Tādēļ daudzi godīgi uzņēmumi ir nokļuvuši neizdevīgā situācijā un mēs vēlamies tiem palīdzēt. Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, saglabājas iepriekšējie darba virzieni: aplokšņu algu izskaušana, cīņa pret PVN krāpniekiem un kontrabandu.

Vai tās iestādes, kurām jārūpējas par nodokļu iekasēšanu, strādā pietiekami apzinīgi? Vai nejūtat pretdarbību?

Aktivizējies Valsts ieņēmumu dienests, muita, finanšu policija. To var redzēt pēc ieņēmumiem, kuri ir ievērojami pieauguši. Piemēram, ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn ir palielinājušies par 34 procentiem. Šis pieaugums ir uz ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās rēķina. Par cīņu pret kontrabandu liecina Degvielas tirgotāju asociācijas aprēķini - nelegālās degvielas īpatsvars tirgū ir samazinājies četras reizes.

Vai finanšu ministru neuztrauc strauji augošā birokrātija, kas traucē valsts attīstību?

Valdība jau uzsākusi cīņu ar nevēlamu birokrātiju. Ministru kabineta sēdēs, apspriežot jaunu pasākumu ieviešanu, premjers vienmēr noskaidro, vai tie neprasīs nevajadzīgas birokrātiskas procedūras. Nesen valdība sprieda par dzīvesvietas deklarēšanas valsts nodevu. Kā zināms, jau ir ieviesta valsts nodeva - viens lats - par pierakstu. Ministru kabinets uzdeva Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai izvērtēt, vai birokrātiskās procedūras, kas iedzīvotājam jāveic, lai samaksātu valsts nodevas, atmaksājas un vai tās nevar vienkāršot.

Premjers ir izdevis rīkojumu, kas aizliedz valsts iestādēm no iedzīvotājiem pieprasīt izziņas, ko viena iestāde var saņemt no otras valsts iestādes. Cilvēkam nav jābūt kā kurjeram un nav jāskraida no vienas iestādes uz otru.

“LAUKU AVĪZE”;  pēc M. Libekas un J. Lorenca intervijas “Dombrovskis: nodokļu nemaksātājiem iet plāni”