Lai veselības aprūpes reforma nāktu par labu visiem

Par veselības ministres Ingrīdas Circenes tikšanos ar arodbiedrību pārstāvjiem

Pirmdien, 26.maijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji tikās ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, lai pārrunātu veselības reformu un Veselības ministrijas precizēto “Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijas” projektu. Arodbiedrību pārstāvji vēlējās rast skaidrību, kā koncepcija reāli darbosies, lai nesamazinātu iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Sarunas laikā ministrei tika uzdoti daudzi jautājumi par finansēm. Tie joprojām ir neskaidri un uztrauc veselības iestādēs strādājošos un katru cilvēku, kas jebkurā laikā var kļūt par kādas ārstniecības iestādes pacientu.

I.Circene atzina, ka valsts reforma veselības aprūpē ir jāskata kompleksi – tā ir likumdošanas sakārtošana, ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna izstrāde un ieviešana visās veselības aprūpes iestādēs, medicīnas darbinieku atalgojuma un pacienta tiesību jautājumu sakārtošana. Kopš notikusi veselības ministru maiņa, ir pagājis mēnesis.

Likumdošanā ministre kā noteicošo izvirza normu, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienlīdzīga veselības aprūpes nodrošināšana. “Ļoti būtisks ir Pacientu tiesību likums. Līdz šim šai jomai pievērsts maz uzmanības. Likumprojekts tiek izstrādāts, un tā sabiedriskā apspriešana varētu notikt šīs vasaras beigās, jo patlaban procesā ļoti aktīvi iesaistās arī nevalstiskais sektors.”

Runājot par ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu, ministre atzina, ka ar šo dokumentu ministrijā strādāts jau četrus gadus, taču līdz šim nav bijis tiesiska pamata plāna izstrādei un ieviešanai. I.Circene uzsvēra, ka mēneša laikā ir apmeklējusi dažādas veselības iestādes reģionos, lai gūtu priekšstatu par to darbu, finansiālo stāvokli, iestāžu atbilstību sertifikācijas prasībām. Turpmākais veselības aprūpes iestāžu liktenis ir cieši saistīts ar pacientu tiesībām, jo katram pacientam ir tiesības uz pakalpojuma kvalitāti un uz pieejamību. Mazās ārstniecības iestādes rajonos pieejamības ziņā lauku iedzīvotājus kopumā apmierina, taču atšķirīga ir pakalpojuma kvalitāte šajās iestādēs. Lai saglabātu pieejamību un netiktu slēgta mazā slimnīca, iespējami dažādi risinājumi. Piemēram, iestādes statusa maiņa, no patstāvīgas juridiskas iestādes kļūstot par citas lielākas iestādes nodaļu. Tā ir arī iespēja ietaupīt administratīvos izdevumus, vienlaikus saglabājot vadlīniju.

Medicīnas darbinieku algu samērošanu ar paveiktā darba apjomu un atbildību Ingrīda Circene uzskata par pamatnosacījumu, lai mediķis savus pienākumus veiktu godprātīgi un par to saņemtu pienācīgu atalgojumu. “No šā gada valsts budžetā veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem lielākā daļa – 13 miljoni latu – tiek novirzīti mediķu algu palielināšanai. Ir plānots, ka algu palielināšana sāksies pakāpeniski, septembrī un oktobrī atalgojumu palielinot no plānotā par 50%, bet novembrī un decembrī iecerēts maksimālais palielinājums par 100%. Neatkarīgi no izvirzītās nostādnes reālo situāciju veido reāli esoša nauda. Tik arī varam tērēt, cik naudas ir un cik tās mums tiek piešķirts. Palielinot medicīnas darbinieku algas, būs izpildītas aizvadītā gada mediķu streika prasības. Turklāt algu pielikums gandrīz par 50% no pašreiz esošā atalgojuma ir lielākais, kāds bijis mediķiem pēc valsts neatkarības atgūšanas,” skaidroja I.Circene. Skaidrojumi tika sniegti arī par to medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšanu, kas strādā pedagoģiskajās un citās neārstniecības iestādēs.

Kāds naudas līdzekļu ziņā varētu būt nākamais gads veselības aprūpē? I.Circene neslēpa: “Šajā gadā viena no veselības aprūpes prioritātēm bija mediķu algu palielinājums, taču nākamgad uz līdzīgu algu pieaugumu cerēt nevajag. Ir jādomā par valsts investīciju programmu, turklāt nedrīkst cerēt tikai uz valsts budžeta līdzekļiem. Pastāv iespējas vērsties pie dažādām pasaules organizācijām, fondiem, sagatavojot projektus konkrētu programmu ieviešanai.”

Arodbiedrību pārstāvji vēlējās uzzināt par turpmākām nostādnēm valsts obligātās veselības apdrošināšanā un par reģionālo slimokašu likteni. Ministre paskaidroja, ka obligātās veselības apdrošināšanas jautājums ir atspoguļots “Obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijā”, kur katram strādājošam un nestrādājošam ir garantēta noteikta līmeņa veselības aprūpe. Savukārt pēc Pasaules veselības organizācijas ieteikuma šogad paredzēta pāreja uz vienotu sistēmu naudas līdzekļu sadalē valsts aģentūrās un pašvaldību slimokasēs. Tas tiek darīts, lai uzlabotu struktūru, plānošanu un atvieglotu līgumu slēgšanu.

Brīvprātīgas veselības apdrošināšanas zemūdens akmeņus, piemēram, atsevišķu apdrošināšanas sabiedrību polišu straujo cenu kāpumu, ministre I.Circene skaidroja ar tirgus attiecībām un tiesībām izvēlēties, ko nosaka polisē iekļautais piedāvājums un noslēgtais līgums.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore