Kāds būs jaunais Kriminālprocesa likums

Vakar, 27.maijā, valdība akceptēja nosūtīšanai uz Saeimu Kriminālprocesa likuma projektu

Vakar, 27. maijā, Ministru kabinets akceptēja nosūtīšanai uz Saeimu Kriminālprocesa likuma (KPL) projektu. Pēc pieņemšanas parlamentā tas stāsies šobrīd spēkā esošā Kriminālprocesa kodeksa vietā, līdz ar to tuvinot noslēgumam būtisku posmu Latvijas tiesību sistēmas pārejā no padomju tiesību loka uz Rietumeiropas (kontinentālo) tiesību loku – pēc Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās nepieņemts būs atlicis tikai viens atsevišķu tiesību nozari regulējošs kodekss, proti, Administratīvo sodu kodekss, kurš vēl ir izstrādes procesā.

Jaunais Kriminālprocesa likums pēc tā spēkā stāšanās nodrošinās ātrāku un ekonomiskāku kriminālprocesu Latvijā – to kā galveno projekta mērķi sarunā ar “LV” vakar uzsvēra tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Likuma efektivitāte, pēc ministra teiktā, izpaudīsies gan valsts finanšu līdzekļu, gan tiesnešu laika ekonomijas ziņā. Jaunais likums saskaņā ar Tieslietu ministrijas iecerēm pirmajā lasījumā Saeimā varētu tikt izskatīts jau līdz parlamenta vasaras brīvdienām, bet pieņemts – līdz šā gada beigām. Savukārt kā iespējamais Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās laiks tiek minēts 2004. gada vidus – lai no pieņemšanas brīža līdz piemērošanas sākumam ar to varētu pagūt iepazīties vairāki tūkstoši tiesu sistēmas amatpersonu, kas Latvijā ir iesaistīti kriminālprocesa realizēšanā. Tieslietu ministrs minēja arī aptuvenās ar Kriminālprocesa likuma ieviešanu saistītās izmaksas – 700 000 latu gadā. Lielu daļu šo izdevumu veidos arī 40 izmeklēšanas tiesnešu štata vietu izveidošana un uzturēšana – līdz šim šāda tiesnešu amata Latvijā nebija. Tomēr, kā atzina A. Aksenoks, daļa no izmeklēšanas tiesnešu vietām nepieciešamajiem līdzekļiem varētu tikt segti no prokuratūras līdzšinējā finansējuma, jo šie tiesneši turpmāk pildīs arī dažas tādas funkcijas, kas līdz šim bija prokuratūras ziņā.

Kā būtiskākos Kriminālprocesa likuma jaunievedumus ministrs minēja likumā noteiktos termiņus, cik ilgā laikā un kāda veida krimināllietas ir jāizskata, kā arī vairākas jaunas pirmstiesas izlemšanas formas.

Jāatgādina, ka šobrīd spēkā esošais kodekss, kas regulē kriminālprocesu Latvijā, ir par Latvijas Kriminālprocesa kodeksu pārdēvētais 1961. gadā pieņemtais Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss. Šis likums pēc valstiskās neatkarības atgūšanas ir daudzkārt būtiski grozīts, un, kaut arī principā atbilst Latvijai saistošajām starptautiskajām prasībām, tam tomēr ir vairāki būtiski trūkumi: pēc daudzo grozījumu izdarīšanas kodekss ir zaudējis saturisko un strukturālo vienotību; kriminālprocesa norise ir lēna un smagnēja, līdz ar to tiesās uzkrājas liels neizskatītu krimināllietu skaits un kriminālprocess valstij izmaksā ļoti dārgi; kriminālprocesā nav agrīnās izlemšanas metožu un trūkst alternatīvu sodīšanas līdzekļu; operatīvais darbs (slēptā izlūkošana) šobrīd nenotiek kriminālprocesa ietvaros, tādēļ to bieži vien ir grūti izmantot pierādīšanas procesā u.c. Daudzo kriminālprocesa trūkumu dēļ šobrīd bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, jo, piemēram, ieilgstot krimināllietas izskatīšanai, personas nesamērīgi ilgi atrodas nebrīvē bez notiesājoša tiesas sprieduma.

Lai novērstu visus šos trūkumus, KPL projektā iestrādāti vairāki moderni, pasaulē pazīstami, bet Latvijā līdz šim neizmantoti mehānismi, piemēram, tādi lietas pirmstiesas izlemšanas veidi kā atbrīvošana no kriminālatbildības, uzliekot vainīgajam noteiktus nosacījumus, prokurora soda pavēle u.c. Kā uzsvērts tā anotācijā, projekts kopumā virzīts uz to, lai vienkāršotu un paātrinātu mazāk bīstamu nodarījumu izlemšanu, tādējādi ietaupot līdzekļus smago noziegumu atklāšanai un latentās noziedzības samazināšanai. Atsevišķa likumprojekta nodaļa veltīta efektīvi organizētai starptautiskai sadarbībai kriminālprocesā. Visu jauno piedāvājumu svarīgākais uzdevums – novērst aizvien pieaugošo neizlemto krimināllietu uzkrājumu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs un tiesās, līdz ar to samazinot cilvēktiesību pārkāpumu iespējamību un ietaupot valsts finanses. Tas iestrādāts arī projekta 1. pantā, kur definēts Kriminālprocesa likuma mērķis: “noteikt tādu kriminālā procesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un neattaisnotiem izdevumiem”.

KPL projektu veido trīs daļas – vispārīgā un sevišķā, kā arī starptautiskās sadarbības daļa, tam ir 25 sadaļas, 70 nodaļas un 805 panti.

Pēc tam, kad KPL projekts vakar valdības sēdē bija atbalstīts, uz “LV” jautājumiem atbildēja arī projekta darba grupas vadītājs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Gunārs Kūtris.

Viņš raksturoja iebildumus, kurus projekts bija saņēmis tā izskatīšanas gaitā Ministru kabineta Komitejā un kuri tika iestrādāti projektā pirms tā akceptēšanas valdībā. Viens no svarīgākajiem – normas, kas regulē juridiskās personas vietu kriminālprocesā. Tā kā valdība īsi pirms KPL projekta akceptēšanas bija pieņēmusi arī grozījumu projektu Krimināllikumā, kur paredzēts noteikt juridiskās personas kriminālatbildību, attiecīgs regulējums bija nepieciešams arī procesa likumā. Tādēļ KPL projekts tika papildināts ar normām, kas nosaka kārtību, kā juridiskā persona kļūst par apsūdzēto un kas to pārstāv, kādus drošības līdzekļus tai var piemērot atšķirībā no fiziskās personas u.c.

Precizējums tika izdarīts arī KPL 476. pantā, kurš vienīgais arī izraisīja debates valdības vakardienas sēdē. Ministru kabineta Komitejā tika atbalstīta panta redakcija, kas noteica, ka tiesas sēdes gaitu personas, kas nav tiesas darbinieki, nedrīkst fiksēt ar skaņas vai attēla ieraksta tehniku. Tomēr Tieslietu ministrija, ņemot vērā Latvijas plašsaziņas līdzekļu aktīvos iebildumus pret, viņuprāt, preses brīvības tādējādu ierobežošanu, kā arī to, ka līdzšinējā tiesas sēžu organizēšanas prakse Latvijā pieļāvusi skaņas un attēla ieraksta veikšanu, ja tas netraucē tiesas procesu, uz valdības sēdi bija sagatavojusi citu KPL projekta 476. panta redakciju. Tā pirmajā daļā ir noteikts, ka personas, kas nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņas ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors un cietušais. Savukārt panta otrā daļa paredz kārtību un apjomu, kādā var veikt tiesas sēdes attēla ierakstu – tiesas sēdes laikā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai, kā arī apsūdzības nolasīšanas un sprieduma pasludināšanas laikā var izdarīt attēla ierakstu, ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus. Šī KPL panta redakcija izraisīja Ministru kabineta locekļu diskusijas. Tā, piemēram, Ministru prezidents Einars Repše izteica bažas par iespējām nodrošināt šādas liberālas pieejas ievērošanu un izvairīties no ļaunprātībām, kad, piemēram, ieraksts tomēr tiek veikts, vai nu neprasot tiesas atļauju, vai pretēji tās aizliegumam. Tika minēts arī, ka ieraksta veikšana tiesas procesa laikā padara to līdzīgu teātra izrādei, apdraud uz tiesu uzaicināto liecinieku un ekspertu drošību utt. Neraugoties uz to, valdība tomēr akceptēja jauno projekta 476. panta redakciju.

Jautāts par iespējamo opozīciju, kas parlamentā varētu rasties KPL projektam, G. Kūtris bija noskaņots optimistiski. Viņš uzsvēra, ka trīs Saeimas komisijas jau līdz šim aktīvi sadarbojušās ar projekta autoriem un pat aicinājušas valdību pēc iespējas drīzāk iesniegt KPL projektu Saeimas izskatīšanai, lai pirmajā lasījumā to varētu apspriest jau līdz parlamenta vasaras brīvdienām. G. Kūtris prognozēja, ka būtiski iebildumi pret projektu varētu nākt nevis no tiesnešu un prokuratūras darbinieku puses, kuru darbu ar KPL iecerēts būtiski atvieglot, bet gan no advokatūras. Viņš atzina, ka projekta līdzšinējā kritika diemžēl nav bijusi konstruktīva un analītiska, bet gan vienkārši noliedzoša. Vienlaikus G. Kūtris izteica cerību, ka pēc rūpīgas iepazīšanās ar KPL projektu advokāti sapratīs, ka jaunais likums nevis apgrūtinās, bet atvieglos advokātu darbu, kaut vienlaikus prasīs jaunu zināšanu apguvi un atbildību ne vien tiesas procesa ietvaros, bet aktīvu līdzdalību jau pirmstiesas izmeklēšanā.

Dina Gailīte,  “LV” tieslietu nozares redaktore