Vakar, 27. maijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

Noteikumi nosaka: personu loku un nosacījumus, kādos personas ir tiesīgas saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus; prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem; profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo dokumentāciju; lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Noteikumos noteikts, ka profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēji turpmāk būs invalīdi, kuriem ir noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte un kuri slimības vai traumas dēļ nespēj strādāt iepriekšējā profesijā.

Tā kā problēmas profesionālās izglītības pieejamībā rodas pēc vispārējās izglītības programmas apguves gan I, gan II grupas invalīdiem, gan arī III grupas dzirdes invalīdiem, šajos noteikumos iekļautas arī šīs personas, kuras līdz 2007.gada 1.janvārim būs tiesīgas saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc vispārējās izglītības programmas apguves. Pēc Latvijas Nedzirdīgo savienības sniegtās informācijas, III grupas dzirdes invalīdu skaits gadā nepārsniegs 10 personas. Noteikumos norādīta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto institūciju – Sociālo pakalpojumu aģentūras un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas — loma un atbildība šo noteikumu pildīšanā.

Akceptēti noteikumi “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta”, kuri nosaka kārtību, kādā klients, kurš saņem sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, maksā par pakalpojumu, un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta, ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu.

Klients par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp klientu un sociālā pakalpojuma sniedzēju. Līgumā papildus Civillikumā noteiktajiem vispārīgajiem līguma noteikumiem norāda: detalizētu pakalpojuma saturu; pakalpojuma saņemšanas vietu un pakalpojuma saņemšanas ilgumu; pakalpojuma cenu, kopējo līguma summu, samaksas termiņus un soda sankcijas; līguma izbeigšanas nosacījumus un līguma noteikumu pārskatīšanas kārtību.

Ja klients normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā viņa apgādnieks vai apgādnieki. Šādā gadījumā šajos noteikumos minēto līgumu noslēdz starp klientu, viņa apgādnieku un pakalpojuma sniedzēju.

Ja klienta apgādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par trūcīgu, par pakalpojumu maksā tā pašvaldība, kuras teritorijā klients reģistrējis savu dzīvesvietu un kura ir pieņēmusi lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Šādā gadījumā šajos noteikumos minēto līgumu noslēdz starp klientu, pašvaldību un pakalpojuma sniedzēju.

Noteikts, ka, veicot samaksu par pakalpojumu, ievēro šādas prasības: pēc pakalpojuma samaksas klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu. Ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par šajos noteikumos noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, klients maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks. Līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1,0; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5; ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz šajos noteikumos noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek tās rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība.

Pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu. Pašvaldība noteikumus īsteno atbilstoši attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Akceptēts likumprojekts “Kriminālprocesa likums”.

Šobrīd Latvijā spēkā ir 1961.gada Latvijas PSR Kriminālprocesa kodekss (turpmāk – KPK) ar neskaitāmiem grozījumiem, kas pēc neatkarības atgūšanas pārdēvēts par Latvijas KPK. Pēdējos desmit gados KPK izdarīti būtiski grozījumi, kas radikāli mainījuši visu procesa struktūru un pamatprincipus.

Jaunā likuma mērķis ir radīt iespēju Latvijas justīcijas iestādēm izmantot pasaulē atzītu un mūsdienīgu kriminālprocesuālo attiecību risinājumu, novērst neizlemto lietu uzkrājumu pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs un tiesās, kā arī saīsināt ilgstošus tiesvedības procesus.

Jaunais Kriminālprocesa likumprojekts iezīmējas ar procedūras vienkāršošanu un paātrināšanu. Personas ilgstoša kriminālvajāšana, it sevišķi atrašanās ieslodzījumā bez notiesājoša sprieduma, ir nopietns cilvēktiesību ierobežojums.

Kā pierāda pasaules un arī Latvijas pieredze, cietumsods ir visneefektīvākais soda veids. Bijušo cietumnieku vidū ir visaugstākais recidīvs, tāpēc vērojama tendence plašāk piemērot dažādus alternatīvus soda veidus.

Pateicoties kriminālprocesa vienkāršošanas un paātrināšanas iespējām, ātrāk tiks izmeklēti noziedzīgi nodarījumi un sodītas vainīgās personas. Jaunajā Kriminālprocesa likumprojektā ir 25 sadaļas, 70 nodaļas un 805 panti.

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jesena porcelāns” darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu, Privatizācijas aģentūrai atļauts no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jesena porcelāns” darbinieku prasījumu apmierināšanai naudas līdzekļus 2893,56 latu apmērā.

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgās likvidējamās Jūrmalas akciju sabiedrības “Jūraslīcis” darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu, Privatizācijas aģentūrai atļauts no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem, piešķirt maksātnespējīgās likvidējamās Jūrmalas akciju sabiedrības “Jūraslīcis” darbinieku prasījumu apmierināšanai naudas līdzekļus 2212,66 latus, tai skaitā darba samaksas parāda segšanai par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa (712,66 lati), un kaitējuma atlīdzībai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību (1500 latu).

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmas “Jelgavas celtnieku apvienība” darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 16.jūlija noteikumu Nr.310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8.punktu, Privatizācijas aģentūrai atļauts no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt maksātnespējīgās likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību firmas “Jelgavas celtnieku apvienība” darbinieku prasījumu apmierināšanai naudas līdzekļus 15059,38 latus, tai skaitā darba samaksas parāda segšanai par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtraukta darba algas izmaksa (8669,05 lati), ar minēto darba samaksu saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai (4095,27 lati) un ar minēto darba samaksu saistītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa salainmaksai (2295,06 lati).

Akceptēti noteikumi “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība”.

Noteikumi noteiks: pakalpojuma un/vai sociālās palīdzības pieprasīšanas kārtību; pakalpojuma un/vai sociālās palīdzības saņemšanas nosacījumus; par lēmuma pieņemšanu atbildīgās institūcijas; nepieciešamos dokumentus pakalpojuma saņemšanai; lēmuma par attiecīgā pakalpojuma nepieciešamību pieņemšanas kārtību; lēmuma pārsūdzēšanas kārtību; kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti.

Akceptēti “Noteikumi par jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un lietošanas kārtību”, kuri nosaka jūrnieka grāmatiņā iekļaujamo informāciju un jūrnieka grāmatiņas lietošanas kārtību.

Noteikumi paredz uzlabot jūrnieka grāmatiņas aizsardzību pret viltojumiem, papildinot tās ar pretviltošanas aizsardzības elementiem: dokumenta mašīnlasāmo zonu, skenētu jūrnieka fotoattēlu un parakstu.

Jūrnieka grāmatiņas lietošanas kārtībā normatīvais akts izmaiņas neparedz.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumos Nr.316 “Kārtība, kādā sastādāms administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, noformējams paziņojums un nosūtāma informācija par uzlikto naudas sodu, kā arī iekasējams naudas sods””.

Ar grozījumiem noteikumos tiek precizēts Administratīvā pārkāpuma protokola un paziņojuma saturs. Precizētajā protokolā būs jānorāda konkrēta institūcija un kontakttālrunis, kurā varēs iesniegt sūdzību (iegūt informāciju) par pieņemto lēmumu, kas personām atvieglos izmantot likumā noteiktās tiesības pārsūdzēt lēmumu, ja tās uzskata, ka lēmums ir pieņemts nepamatoti.

Administratīvā pārkāpuma protokola saturs tiek precizēts arī atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.

Noteikumi tiek saskaņoti ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu jautājumā par lēmuma nodošanu piespiedu izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 438 pilsonības pretendenti, tai skaitā 35 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti “Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām”.

2002. gada 12. septembrī ir pieņemts Ūdens apsaimniekošanas likums, kas nosaka prasību līdz 2015. gadam nodrošināt visu virszemes un pazemes ūdeņu labu kvalitāti. Kā instruments šā mērķa sasniegšanai likumā paredzēta upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un ar tiem saistīto pasākumu programmu izstrāde. Likumā noteikts, ka apsaimniekošanas plānos ietverama informācija, kas ļauj spriest par vides stāvokli apgabala teritorijā – tā raksturojums, informācija par ietekmi uz vidi (tai skaitā monitoringa rezultāti), ekonomiskās situācijas raksturojums. Plānā jāuzrāda arī izvirzītie ūdens kvalitātes mērķi, pievienojot pārskatu par pasākumiem, kas veicami to sasniegšanai.

Ūdens apsaimniekošanas likums plānu un programmu izstrādi uzdod Valsts ģeoloģijas dienesta teritoriālajām struktūrvienībām — upju baseinu pārvaldēm. Noteikumi nosaka, kāda informācija iekļaujama upju baseinu apsaimniekošanas plānā un kāda informācija jāpievieno papildus, plānu ik pēc sešiem gadiem atjaunojot. Noteikumos norādīts, kāda informācija sniedzama teksta veidā, kāda – ar kartēm, kā arī tiek noteiktas minimālās prasības pasākumu programmu saturam jeb tajās obligāti iekļaujamie pasākumi un nosacījumi.

Izskatīts jautājums “Par priekšlikumiem valsts budžeta fiskālā deficīta samazināšanai 2003. un 2004.gadā”.

Ministru kabinets nolēma akceptēt 2004. gada valsts budžeta ieņēmumu prognozi 1863,1 miljonu latu apmērā, tajā skaitā iekļaujot ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus.

Noteikts 2004.gada valsts budžeta fiskālais deficīts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, ieskaitot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ja kopējie valsts budžeta izdevumi (ieskaitot tīros aizdevumus) ir 1998,8 miljoni latu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments