Eiropas Konvencija par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā

(parakstīta Strasburgā, 1975.gada 15.oktobrī)

Šo Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,

uzskatīdamas, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp tās dalībvalstīm, sevišķi sekmējot kopīgu normu pieņemšanu tiesību jomā;

konstatēdamas, ka daudzās dalībvalstīs ir veikti vai tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu bērnu tiesisko statusu, kas nav dzimuši laulībā, samazinot tās atšķirības starp šo bērnu un laulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu, kas rada pirmajiem juridiska vai sociāla rakstura grūtības;

uzskatīdamas, ka šajā jomā dalībvalstu tiesībās vēl pastāv lielas atšķirības;

pārliecinātas, ka bērnu, kas nav dzimuši laulībā, stāvoklis ir uzlabojams un ka noteiktu kopīgu normu pieņemšana par viņu tiesisko statusu veicinātu šī mērķa sasniegšanu un vienlaicīgi sekmētu dalībvalstu likumu saskaņošanu šajā jomā;

tomēr uzskatīdamas, ka ir nepieciešams noteikt pakāpeniskas pārmaiņu stadijas tām valstīm, kas pēc pašu vērtējuma nespēj nekavējoties pieņemt atsevišķas šīs Konvencijas normas,

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas nodrošināt savu likumu atbilstību šīs Konvencijas normām un paziņot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem.

2.pants

Jebkura bērna, kas nav dzimis laulībā, izcelšanās no mātes tiek noteikta jau pēc bērna piedzimšanas fakta.

3.pants

Jebkura bērna, kas nav dzimis laulībā, izcelšanās no tēva var tikt konstatēta vai noteikta ar labprātīgu atzīšanu vai ar tiesas nolēmumu.

4.pants

Labprātīga paternitātes noteikšana nav pārsūdzama nedz apstrīdama, ja iekšējie likumi paredz šādas procedūras, izņemot gadījumus, kad persona, kas vēlas atzīt vai ir atzinusi bērnu, nav viņa bioloģiskais tēvs.

5.pants

Lietās par paternitāti ir pieļaujami zinātniski pierādījumi, kas var palīdzēt apliecināt paternitātes esamību vai neesamību.

6.pants

1. Bērna, kas nav dzimis laulībā, tēvam un mātei ir vienāds pienākums uzturēt bērnu kā attiecībā pret laulībā dzimušu bērnu.

2. Ja pienākums uzturēt laulībā dzimušu bērnu piekrīt noteiktiem tēva vai mātes ģimenes locekļiem, šis pienākums attiecas arī uz bērnu, kas nav dzimis laulībā.

7.pants

1. Ja ir noteikta bērna, kas nav dzimis laulībā, izcelšanās no abiem vecākiem, aizgādība nedrīkst tikt automātiski piešķirta tikai tēvam.

2. Ir jābūt iespējai nodot aizgādību citai personai; nodošanas gadījumus reglamentē iekšējās tiesību normas.

8.pants

Ja bērna, kas nav dzimis laulībā, tēvam vai mātei nav aizgādības vai aizbildnības tiesību pār šo bērnu, šis tēvs vai māte atbilstošos gadījumos var izmantot saskarsmes tiesības attiecībā uz bērnu.

9.pants

Bērna, kas nav dzimis laulībā, tiesības mantot no sava tēva vai mātes un viņu ģimeņu locekļiem ir tādas pašas kā laulībā dzimušam bērnam.

10.pants

Bērna, kas nav dzimis laulībā, tēva un mātes laulības noslēgšana piešķir šim bērnam laulībā dzimuša bērna tiesisko statusu.

11.pants

1. Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm. Tā ir ratificējama, pieņemama vai apstiprināma. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti deponējami Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc trešā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.

3. Attiecībā uz valsti, kas parakstījusi Konvenciju, bet ratificē, pieņem vai apstiprina to vēlāk, šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.

12.pants

1. Pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, Eiropas Padomes Ministru komiteja var uzaicināt tai pievienoties jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts.

2. Šāda pievienošanās notiek, deponējot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas.

13.pants

1. Ikviena valsts, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, kurām šī Konvencija tiks piemērota.

2. Ikviena valsts, deponējot Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, kā arī jebkurā laikā vēlāk var iesniegt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kurā tā norāda, ka paplašinās šīs Konvencijas piemērošanas sfēru, attiecinot to uz vēl kādu citu teritoriju vai teritorijām, kuras norādītas deklarācijā un par kuru starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga vai kuru vārdā tā ir pilnvarota uzņemties saistības.

3. Katru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējo punktu attiecībā uz jebkuru šādā deklarācijā minēto teritoriju, var atsaukt šīs Konvencijas 15.panta noteiktajā kārtībā.

14.pants

1. Ikviena valsts, parakstot šo Konvenciju vai deponējot savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, vai iesniedzot deklarāciju saskaņā ar šīs Konvencijas 13.panta 2.punktu, var izdarīt ne vairāk kā trīs atrunas par šīs Konvencijas 2. līdz 10.pantu. Vispārīga rakstura atrunas nav pieļaujamas, katra atruna nevar attiekties vairāk kā uz vienu normu.

2. Atruna ir spēkā piecus gadus no brīža, kad Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Līgumslēdzēju Pusi. To var atjaunot uz nākamajiem piecu gadu termiņiem, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju pirms katra termiņa izbeigšanās.

3. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var pilnīgi vai daļēji atsaukt saskaņā ar iepriekšējiem punktiem izdarītās atrunas, par to iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, kura stājas spēkā tās saņemšanas dienā.

15.pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tiktāl, ciktāl tā uz šo valsti attiecas, iesniedzot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

16.pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis un visas šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) katru parakstīšanu;

(b) katru gadījumu, kad glabāšanā tiek iesniegts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments;

(c) katru šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar tās 11.pantu;

(d) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 1.panta noteikumiem;

(e) katru deklarāciju, kas saņemta saskaņā ar 13.panta 2. un 3.punkta noteikumiem;

(f) katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 14.panta 1.punkta noteikumiem;

(g) katru atrunas atjaunošanu, kas veikta saskaņā ar 14.panta 2.punkta noteikumiem;

(h) katru atrunas atsaukšanu, kas veikta saskaņā ar 14.panta 3.punkta noteikumiem;

(i) katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 15.panta noteikumiem, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā.

Iepriekšminēto apliecinot, Konvenciju ir parakstījušas uz to pienācīgi pilnvarotas personas.

Parakstīta Strasburgā 1975.gada 15.oktobrī angļu un franču valodās, pie tam abiem tekstiem ir vienāds juridiskais spēks, vienā eksemplārā, kas tiek uzglabāts Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs nosūta apliecinātus norakstus visām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju vai tai pievienojušās.