Par Garīgo lietu padomes sēdi

Atsaucoties uz Deklarācijā par Ministru kabineta darbību iekļauto apņemšanos veicināt sadarbību starp valsti un baznīcu sociālo jautājumu risināšanā, šā gada 23. maijā Ministru prezidenta biedrs sasauca Garīgo lietu padomes sēdi.

Garīgo lietu padome tika izveidota 2001. gada septembrī, lai koordinētu valsts un baznīcas dialogu un sadarbību. Ar 2003. gada 9. maija Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 208 Garīgo lietu padomes vadība uzticēta Ministru prezidenta biedram.

Atklājot padomes sēdi, Ministru prezidenta biedrs atzīmēja, ka līdz šim valsts un baznīcas sadarbība noritējusi vairāk deklaratīvā līmenī, tādēļ šīs padomes uzdevums ir vienoties par sadarbības jomām un konkrētiem darbiem, lai valdības deklarācijā noteikto sadarbības veicināšanu īstenotu praksē.

Runājot par iespējamiem pasākumiem sociālo jautājumu risināšanā, īpaši tika aktualizēts jautājums par palīdzības sniegšanu bezpajumtniekiem ziemā. Kā atzīmēja A.Šlesers, “nepietiek ar to, ka lūdzam baznīcas ziemā uzņemt bezpajumtniekus savās telpās. Šīs problēmas risināšana ir saistīta ar virkni sanitāru, drošības un citu jautājumu, kam nepieciešams ieguldījums gan no baznīcu puses, gan no valsts un pašvaldību puses”. Atbalstot Ministru prezidenta biedra ierosinājumu, padome vienojās izveidot ekumēnisku darba grupu, kurā tiks iekļauti pārstāvji no katras padomē pārstāvētās baznīcas un atbildīgo ministriju, valsts un pašvaldību dienestu pārstāvji. Darba grupai uzdots uz vienu no nākamajām sēdēm, kas notiks šā gada 19. jūnijā, apzināt darbības virzienus un prioritātes, iesaistīto pušu rīcībā esošos resursus un sagatavot priekšlikumus par to, kādi konkrēti pasākumi veicami un kādi līdzekļi tam nepieciešami.

Padomes dalībnieki arī bija vienisprātis, ka valsts un baznīcas sadarbība sociālajos jautājumos ietver sevī arī cilvēku garīgo aprūpi un morālo vērtību nešanu sabiedrībā.

Sēdē pārrunāti arī jautājumi par valsts un baznīcas attiecību sakārtošanu likumdošanas ceļā, īpaši uzsverot nepieciešamību precizēt Latvijas Republikas Satversmes 99. panta formulējumu. Šī panta būtība ir noteikt to, ka Latvijā nav valsts baznīcas, taču pašreizējais formulējums par valsts un baznīcas šķirtību ir juridiski pretrunīgs jēdziens un būtībā liek šķēršļus iepriekš pārrunātajai valsts un baznīcas sadarbībai. Sēdes dalībnieki vienojās arī par nepieciešamajiem grozījumiem, lai novērstu nepilnības Reliģisko organizāciju likumā attiecībā uz likumiem par atsevišķām konfesijām.

Nākamā Garīgo lietu padomes sēde tiks sasaukta 12. jūnijā, un tās darba kārtībā tiks iekļauts jautājums par kristīgo izglītību valsts un pašvaldības skolās, kā arī jautājums par plašsaziņas līdzekļu morāli ētisko atbildību. Uz sēdi tiks aicināti atbildīgie ministri, ministriju pārstāvji, Nacionālās radio un televīzijas padomes vadība, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Ministru prezidenta biedra birojs