Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”

Saeimas dok. Nr. 811; likumprojekts Nr. 278

Finanšu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 20. maija sēdē akceptēts (prot. Nr. 29, 26.§)
un 22. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. Aizstāt 1.panta 2.punkta otrajā teikumā vārdu “finansiālā” ar vārdu “profesionālā”.

3.  2.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “finansu iestāžu, kredītiestāžu” ar vārdiem “šā panta otrajā daļā minēto fizisko un juridisko personu”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma prasības attiecas uz:

1) finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, tai skaitā uz:

a) kredītiestādēm,

b) apdrošinātājiem, privātajiem pensiju fondiem, apdrošināšanas starpniekiem,

c) biržām, depozitārijiem, brokeru sabiedrību brokeriem,

d) ieguldījumu sabiedrībām, krājaizdevu sabiedrībām un ieguldījumu konsultantiem;

2) izložu un azartspēļu organizētājiem un uzturētājiem;

3) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas nodarbojas ar valūtas maiņu;

4) fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic ar finanšu darījumiem saistītu profesionālo darbību (konsultāciju sniegšana, darījumu apstiprināšana), tai skaitā uz:

a) pasta pakalpojumu sniedzējiem un citām līdzīgām iestādēm, kas veic naudas pārvedumus un pārskaitījumus,

b) nodokļu konsultantiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu sabiedrībām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar to profesionālo darbību pirmstiesas izmeklēšanas vai tiesvedības ietvaros,

c) notāriem, advokātiem, to darbiniekiem un pašnodarbinātiem juristiem, ja viņi sniedz klientam palīdzību, lai plānotu vai veiktu nekustamā īpašuma, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pirkšanu vai pārdošanu, klienta naudas, vērtspapīru un citu līdzekļu pārvaldīšanu, dažādu veidu kontu atvēršanu un pārvaldīšanu, nepieciešamo ieguldījumu organizēšanu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) veidošanai, darbībai vai pārvaldīšanai, uzticības darījumu (trastu), uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un līdzīgu veidojumu izveidi, pārvaldīšanu vai vadīšanu, kā arī ja viņi pārstāv klientu vai rīkojas viņa labā finanšu darījumos vai darījumos ar nekustamo īpašumu, izņemot gadījumus, kas saistīti ar aizstāvja vai pārstāvja funkciju veikšanu tiesvedībā,

d) personām, kuru profesionālā darbība ietver tirdzniecību ar nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem, mākslas un kultūras vērtībām, kā arī starpniecību, veicot minētos tirdzniecības darījumus,

e) saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecību.”

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas Latvijas Republikā.”

5.  4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzīst finanšu līdzekļus un citu mantu, kas tieši vai netieši iegūta Krimināllikumā paredzēto noziegumu izdarīšanas rezultātā.”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) persona, par kuru šā likuma 33.pantā minētajām institūcijām ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu to turēt aizdomās par nozieguma — terorisma — izdarīšanu vai līdzdalību tajā.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par šā panta otrajā daļā minētajām personām Kontroles dienests atbilstoši informācijas sniedzēja nosacījumiem informē šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas.”

6. Papildināt 5.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī gadījumā, ja Krimināllikumā paredzētais noziegums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un nozieguma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.”

7. Izteikt 6., 7. un 8.pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām ir tiesības atvērt kontu vai pieņemt glabāšanā finanšu līdzekļus vai citas vērtības, pieprasot personas identifikāciju apliecinošus dokumentus, kas satur šādu informāciju:

1) par fizisku personu:

a) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods,

b) par nerezidentu — vārds, uzvārds, ieceļošanai Latvijas Republikā derīga personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu;

2) par juridisku personu — dibināšanas vai tiesiskās reģistrācijas juridiskais pamats, adrese, vadītājs vai pārvaldes institūcijas augstākās amatpersonas vārds un uzvārds, kā arī pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi, kā arī šīs fiziskās personas pilnvarojums un statuss.

 

7.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona identificē klientu šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, arī veicot jebkuru citu finanšu darījumu, ja viena atsevišķa darījuma summa vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka un ja iepriekš, atverot kontu vai pieņemot glabāšanā finanšu līdzekļus, nav veikta klienta identifikācija.

(2) Ja finanšu darījuma veikšanas laikā tā kopējā summa nav nosakāma, klienta identifikācija veicama, tiklīdz kļuvusi zināma darījuma kopējā summa un tā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielāka.

(3) Neatkarīgi no finanšu darījuma summas šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona identificē klientu, ja darījuma pazīmes atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai arī citu apstākļu dēļ rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

(4) Klienta identifikāciju atkārto, tiklīdz rodas šaubas par sākotnējā identifikācijā iegūtās informācijas patiesumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

(5) Identifikācijas prasības attiecas arī uz pilnvaroto personu.

 

8.pants. Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai ir zināms vai rodas aizdomas par to, ka šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti trešās personas uzdevumā, tai atbilstoši savām iespējām jāidentificē arī šī trešā persona, pieprasot personīgi parakstītu iesniegumu un šā likuma 6.pantā minētos dokumentus.”

8.9.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “kredītiestādes vai finansu iestādes” ar vārdiem “šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas”;

aizstāt 1.punkta “b” apakšpunktā vārdus “kredītiestāde vai finansu iestāde” ar vārdiem “šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona”;

aizstāt 3.punktā:

vārdu un skaitli “500 latus” ar vārdiem un skaitli “summu, kas ir ekvivalenta 1000 eiro”;

vārdu un skaitli “1500 latiem” ar vārdiem un skaitli “summu, kas ir ekvivalenta 2500 eiro”.

9. Aizstāt 10., 12. un 18.pantā vārdus “kredītiestāde vai finansu iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona” (attiecīgā locījumā).

10. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

“10.1 pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas, uzsākot darījuma attiecības vai veicot darījumus ar klientu, kurš pats personīgi nav ieradies pie šīm personām, lai to identificētu, veic īpašus pasākumus, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas iespēju.

(2) Lai nodrošinātu identifikācijas prasību izpildi pēc būtības, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas pieprasa papildu dokumentus, veic dokumentu atbilstības pārbaudi pēc to formas un satura, sazinoties ar attiecīgo dokumentu izdevējiestādēm, kā arī, ja nepieciešams, veicot pirmo darījumu, pieprasa klienta fizisku klātbūtni.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētos īpašos pasākumus nosaka šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu attiecīgi pilnvarotu pārvaldes institūciju apstiprinātās iekšējās procedūrās.”

11. Aizstāt 11., 17., 17.1, 23., 25., 26., 29. un 37.pantā vārdus “kredītiestādes un finansu iestādes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas” (attiecīgā locījumā).

12. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās amatpersonai un darbiniekam nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam.”

13. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. (1) Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona, tās amatpersona vai darbinieks ir sniedzis ziņas Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts tiek vai netiek pierādīts izmeklēšanā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un sakarā ar to šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai vai tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība.

(2) Šā likuma noteikumu ievērošana nav šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu vai to uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī to amatpersonu un darbinieku profesionālo darbību reglamentējošo normu pārkāpums.”

14. Papildināt likumu ar 17.2 pantu šādā redakcijā:

“17.2 pants. (1) Ja, pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai tās mēģinājums, Kontroles dienests var dot šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajām personām rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku, ne ilgāku par 30 dienām.

(2) Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas izpilda nekavējoties un ar Kontroles dienesta atļauju var par to informēt klientu.

(3) Kontroles dienests atceļ rīkojumu par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu, ja klients ir sniedzis šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai pamatotu informāciju par finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumību un šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona par to ir ziņojusi Kontroles dienestam.

(4) Ja rīkojums nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm šā likuma 32.pantā noteiktajā kārtībā.”

15. Izteikt 19. un 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona ir atturējusies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 17.pantā noteiktajām prasībām, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas dēļ šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

 

19.1 pants. (1) Ja šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona ir apturējusi finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību atbilstoši šā likuma 17.1 pantā noteiktajām prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir finanšu līdzekļu debeta operāciju vai citas mantas kustības apturēšanas rezultāts, šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, kā arī tās amatpersonai vai darbiniekam neiestājas juridiska atbildība.

(2) Ja rīkojums par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu dots atbilstoši šā likuma noteikumiem, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiska atbildība par rīkojuma sekām.”

16. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

“IV1 nodaļa

Aresta uzlikšana finanšu līdzekļiem vai citai mantai un to konfiskācija

19.2 pants. (1) Ja finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumības pārbaudes laikā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonas rīcībā, kura pārbauda Kontroles dienesta sniegto informāciju, vai procesa virzītāja krimināllietā rīcībā ir informācija par faktiem, kas dod pietiekami pamatotu iemeslu apšaubīt to izcelsmes likumību, minētās amatpersonas var vērsties pie tiesneša ar lūgumu uzlikt arestu šiem finanšu līdzekļiem vai citai mantai. Arests finanšu līdzekļiem vai citai mantai uzliekams uz laiku līdz 30 dienām.

(2) Ja tiesneša lēmumā noteiktajā laikā īpašnieks vai persona, kas kontrolē finanšu līdzekļus vai citu mantu, nevar pietiekami pamatoti pierādīt finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumību, tiesnesis pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonas, tai skaitā procesa virzītāja, lūguma var pagarināt finanšu līdzekļu un citas mantas aresta termiņu līdz to izcelsmes likumības noskaidrošanai, lai nodrošinātu to saglabāšanu.

(3) Tiesneša lēmumus var pārsūdzēt finanšu līdzekļu vai citas mantas īpašnieks vai persona, kura kontrolē finanšu līdzekļus vai citu mantu, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersona, tai skaitā procesa virzītājs krimināllietā, — kriminālprocesu reglamentējošos aktos noteiktajā kārtībā.

 

19.3 pants. Ja pārbaudes laikā tiek noskaidrota finanšu līdzekļu vai citas mantas izcelsmes likumība, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā atceļ rīkojumu par aresta uzlikšanu finanšu līdzekļiem vai citai mantai un par to rakstiski informē šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas un to klientu.

 

19.4 pants. (1) Ja gada laikā kopš rīkojuma par finanšu līdzekļu debeta operāciju klienta kontā vai citas mantas kustības apturēšanu īpašnieks vai persona, kuras kontrolē atrodas šie finanšu līdzekļi vai cita manta, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonai vai procesa virzītājam krimināllietā nav iesnieguši pietiekami pamatotu informāciju par to likumīgo izcelsmi vai nav noskaidroti šo finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgie īpašnieki, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersona vai procesa virzītājs krimināllietā var iesniegt tiesā lūgumu par šo finanšu līdzekļu vai citas mantas konfiskāciju saskaņā ar kriminālprocesa normām.

(2) Tiesa, izskatot iesniegtos materiālus un uzklausot uz tiesas sēdi uzaicinātās personas, pieņem lēmumu par finanšu līdzekļu vai citas mantas konfiskāciju un nodošanu valsts īpašumā vai ar motivētu lēmumu noraida lūgumu par mantas konfiskāciju.

(3) Šā likuma 19.2 panta trešajā daļā minētās personas tiesas lēmumu var pārsūdzēt augstākas instances tiesā, bet prokurors var iesniegt blakusprotestu kriminālprocesu reglamentējošos aktos noteiktajā kārtībā.”

17. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa

Iekšējā kontrole”.

18. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. (1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas izveido un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējo kontroles sistēmu, paredzot regulāru tās darbības efektivitātes izvērtēšanu, kā arī skaidri noteiktu klientu identifikācijas un saimnieciskās darbības incidentālās pārbaudes (par konkrētu gadījumu), nejaušās pēcpārbaudes un regulārās pēcpārbaudes (pēc darījumu attiecību nodibināšanas ar klientu) kārtību un skaidri noteiktas un stingras jauno darbinieku atlases prasības.

(2) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nodrošina, lai to darbinieki pārzinātu šā likuma prasības, kā arī ne retāk kā reizi gadā veic regulāru darbinieku apmācību neparasta darījuma pazīmju vai aizdomīga finanšu darījuma konstatēšanā un iekšējās kontroles noteikumos paredzēto darbību izpildē. Apmācību procesu dokumentē, un darbinieki ar parakstu apliecina šādu mācību apmeklējumu un zināšanu apguvi.

(3) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas nosaka struktūrvienību vai ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai šīs personas uzraudzības un kontroles institūcijai.

(4) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.”

19. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, tās uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust trešajām personām datus par to dienestu darbiniekiem vai speciāli norīkotiem darbiniekiem, kas atbild par sakaru uzturēšanu ar Kontroles dienestu.”

20. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa

Uzraudzības un kontroles institūciju pienākumi”.

21. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā atklātajiem faktiem, kuri atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm un par kuriem attiecīgā šā likuma 2.panta otrajā daļā minētā persona nav ziņojusi Kontroles dienestam.”

22. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Šā likuma 2.panta otrajā daļā minēto personu uzraudzības un kontroles institūcijām un to darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma 2.panta otrajā daļā minētās personas klientus vai trešās personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas šā likuma 11., 12., 22. un 23.pantā minētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.”

23. Papildināt 33.pantu aiz vārdiem “pilnvarotu prokuroru” ar vārdiem “no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un”.

24. Izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus norīko finanšu ministrs, tai skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta;

2) vienu pārstāvi norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Zvērinātu notāru padome,

i) Zvērinātu advokātu kolēģija,

j) Augstākā tiesa.”

25. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām 91/308/EEC un 2001/97/EC.”

Finanšu ministrs V.Dombrovskis

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1.Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd spēkā esošais likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” tika izstrādāts 1996—1997. gadā atbilstoši tā laika starptautiskajām prasībām, praksei un Latvijas kredītiestāžu, finanšu iestāžu un tiesību aizsardzības iestāžu pieredzei cīņā pret noziedzīgā kārtā iegūtu līdzekļu realizēšanu un iegādāšanos. Šim likumam stājoties spēkā, 1998. gada 1. jūnijā darbu prokuratūras pārraudzībā sāka arī jaunizveidotais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk tekstā — arī Kontroles dienests). Dienests sadarbojās gan ar kredītiestādēm un finanšu iestādēm, saņemot no tām ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem finanšu darījumiem, gan ar tiesību aizsardzības iestādēm, nododot tām materiālus par atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Eiropas Savienība būtiski papildināja 1991. gada 10. jūnija Direktīvu par finanšu sistēmas izmantošanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā novēršanu (91/ 308/EEC), Eiropas Padome 2001. gada oktobrī izdarīja plašus grozījumus (faktiski ar atsevišķu dokumentu veicot būtiskus papildinājumus), paredzot daudz plašāku predikatīvo noziegumu loku, tāpat arī to finanšu un nefinanšu institūciju loku, kurām obligāti jāsadarbojas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī veicot virkni citu grozījumu. Savukārt starptautiskā organizācija FATF (Financial Action Task Force — Finanšiālo pasākumu darba grupa) 1996. gadā izdotās “40 rekomendācijas” papildināja ar 25 kritēriju sarakstu, lai noteiktu valstis un teritorijas, kas nesadarbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā pasaulē. FATF šādu valstu sarakstus (sauktus par “melnajiem sarakstiem”) jau ir izdevusi divus pēdējos gadus un aicina pārējās valstis pret tām vērsties ar dažāda veida sankcijām. Pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem FATF ir izdevusi Speciālās rekomendācijas terorisma finansēšanas apkarošanai, kuras pēc skaita ir astoņas.

Eiropas Padome ir izveidojusi Naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteju, kura 1998. — 2002.gadā veica šīs komitejas dalībvalstu likumdošanas, institūciju sistēmas un darbības izvērtēšanas pirmo kārtu. Pēc ekspertu vizītes Latvijā 2000. gada martā šī komiteja 2001. gada janvārī apstiprināja Latvijas pirmo savstarpējās novērtēšanas ziņojumu, kurā bez sasniegumu novērtēšanas ir arī atzīmētas starptautiskās prasības, kas ir izpildītas daļēji vai nav izpildītas vispār. Ņemot vērā to, ka Eiropas Padomes minētā komiteja 2002. gada sāka valstu otro novērtēšanas kārtu, ir svarīgi spēkā esošajā likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” veikt grozījumus atbilstoši pašreizējām starptautiskajām prasībām, kā arī Latvijas Republikas nodomiem kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Pašlaik Latvijas Republikā nav ieviestas visas 2001. gada 4. decembrī pieņemtās Direktīvas prasības, ir konkrēts noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums, kas ierobežo iespēju saukt personu pie atbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Nav garantiju, ka noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas rezultātā cietušajām personām saņemt nodarīto zaudējumu atlīdzību — tas tiks novērsts, paredzot, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests tiesību aizsardzības iestādēm varēs nodod informāciju par noziedzīgu nodarījumu, no kura iegūtie līdzekļi būs apturēti līdz brīdim, kamēr tiks izlemts jautājums par krimināllietas ierosināšanu un aresta uzlikšanu mantai. Nav sistematizētas kredītiestāžu un finanšu iestāžu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un tiesību aizsardzības iestāžu tiesības un pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tai skaitā terorisma finanšēšanas, novēršanā un apkarošanā ar jaunām metodēm.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likuma grozījumu projekta mērķis ir veikt šobrīd Latvijai aktuālo starptautisko prasību ieviešanu, lai nodrošinātu starptautiskajām prasībām un praksei atbilstošas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tai skaitā terorisma finansēšanas, atklāšanas un apkarošanas normatīvo bāzi.

Likuma projekts satur daudz radikāla rakstura novitāšu, kas atsevišķām iestādēm būtiski paplašina to esošo pilnvaru loku.

Likumprojektā ir dots to finanšu iestāžu uzskaitījums, kurām ir jāsadarbojas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, sniedzot ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem finanšu darījumiem.

Noziedzīgo nodarījumu, kas var veidot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, uzskaitījums (tā saucamie pamatnoziegumi vai predikatīvie noziegumi) ir būtiski paplašināts līdz visiem Krimināllikumā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Kredītiestāžu un finanšu iestāžu pienākumi ir būtiski paplašināti un vairāk sistematizēti, lai atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, tai skaitā terorisma finansēšanas novēršanas, programmām attīstītu iekšējo normatīvo bāzi, mērķtiecīgi identificētu savus klientus un pārzinātu viņu biznesu, lai atklātu un izvairītos no personām, kuras var radīt materiālus zaudējumus, finansē terora aktus vai terorisma pastāvēšanu vai kā citādi kaitē gan šīs iestādes, gan Latvijas finanšu sistēmas reputācijai un drošībai.

Kā būtiska novitāte dienesta pilnvarās ir paredzētas tiesības izdot rīkojumu kredītiestādēm un finanšu iestādēm apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku līdz trijiem mēnešiem, ja informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka attiecīgā persona saistībā ar šiem līdzekļiem ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests tiesību aizsardzības iestādēm varēs nodod informāciju par noziedzīgu nodarījumu, no kura iegūtie līdzekļi būs apturēti līdz brīdim, kamēr tiks izlemts jautājums par krimināllietas ierosināšanu un aresta uzlikšanu mantai.

Pieņemot likumprojektu, tiks ne tikai pilnveidotas un sistematizētas kredītiestāžu un finanšu iestāžu, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un tiesību aizsardzības iestāžu tiesības un pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tai skaitā terorisma finanšēšanas, novēršanā un apkarošanā ar jaunām metodēm, bet arī Latvijas Republika iegūs starptautiskajām prasībām atbilstošu likumu, kurš vairos tās kā valsts prestižu un cels tās finanšu sistēmas reputāciju.

3. Cita informācija

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums kalpo kā jumta likums, jo, vadoties no tajā ietvertajām prasībām, kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas izstrādā šīm iestādēm vadlīnijas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistītajos jautājumos un šīs nosauktās iestādes izstrādā un groza ar vadlīnijām un likumu saskaņotu iekšējo normatīvo bāzi šai jomā.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojektā paredzētie pasākumi ir vērsti uz Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret iespēju gan no iekšienes, gan no ārienes to izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, tai skaitā terorisma finansēšanai. Tādējādi tiks stiprināta tās starptautiskā reputācija un attīstīts aizsargātas un drošas finanšu sistēmas tēls. Pozitīvi tiks ietekmēta valsts iedzīvotāju un ārvalstu investoru uzticība Latvijas finanšu sistēmai. Tiks veicināta Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts ietekmēs kredītiestādes un finanšu iestādes, to uzraudzības un kontroles institūcijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. Pieņemot likumprojektu, tiks stiprināta likumīga uzņēmējdarbība godīgas konkurences apstākļos.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Plānotie pasākumi labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni, jo paredzēto pasākumu sistēma vērsta uz:

— nelegālās ekonomikas, tai skaitā izvairīšanās no nodokļu nomaksas un nodokļu krāpšanas, apkarošanu;

— noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanu, izņemšanu un konfiskāciju;

— personu, kuras iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, noskaidrošanu un saukšanu pie atbildības;

— personu, kuras gūst labumu no jau legalizēto līdzekļu izmantošanas, noskaidrošanu un saukšanu pie atbildības.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2002	2003	2004	2005
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		101,7	44,8	44,8	44,8
3. Finansiālā ietekme		–101,7	-44,8	–44,8	–44,8
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		Izdevumi kopā 101,7 tūkst. latu: Atalgojums 6 štata vietām 36,1 tūkst. latu visam gadam Valsts soc. apdrošin. obl. iemaksas 8,7 tūkst. Ls. Darba vietu iekārtošanai kopā 56,9 tūkst. latu: Telpu remonts 8,6 tūkst. Ls Mēbeļu iegāde 2,2 tūkst. Ls Drošības sistēma 18,6 tūkst.L s Servera iegāde 5,5 tūkst. Ls Programmatūra 22,0 tūkst. Ls	Kopā 44,8 tūkst.Ls: Atalgojums 36,1 tūkst. Ls soc. apdroš. obl. iem. 8,7 tūkst. Ls	Kopā 44,8 tūkst.Ls: Atalgojums 36,1 tūkst. Ls soc. apdroš. obl. iem. 8,7 tūkst. Ls	44,8

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod, un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.  

Likumprojekta 15. pantā paredzētā kārtība tiks reglamentēta arī jaunajā Kriminālprocesa likumā, kas ir sagatavošanas stadijā.

2. Cita informācija. 

Vadoties no likumprojekta prasībām, uzraudzības un kontroles institūcijas kredītiestādes un finanšu iestādes izdos vai grozīs atbilstošas vadlīnijas un attiecīgu iekšējo normatīvo bāzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

 Likumprojekts atbilst 1991.gada 10. jūnija Direktīvai par finanšu sistēmas izmantošanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā novēršanu (91/308/EEC) un šīs direktīvas grozījumiem, kas tika izdarīti 2001. gada 31.oktobrī.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

 Latvijai kā Eiropas Padomes loceklei ir saistošas FATF (Financial Action Task Force — Finansiālo pasākumu darba grupa) 1996. gada “40 rekomendācijas”, “25 kritēriju saraksts valstu un teritoriju noteikšanai, kuras nesadarbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā” un “FATF speciālās rekomendācijas par terorisma finansēšanas novēršanu”, jo Eiropas Padome ir FATF dalīborganizācija.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. 

Projekts atbilst Eiropas Padomes 1990. gada Konvencijai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju.

 4. Atbilstības izvērtējums.

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1991. gada 10. jūnija direktīva Nr. 91/308/EEC “Par finanšu sistēmas izmantošanas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā novēršanu” un 2001. gada 4. decembrī (direktīva Nr. 2001/97/EC) izdarītie grozījumi.

Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
1) 2.panta otrā daļa	2.a pants	Atbilst
2) 6., 7. pants, 9.panta pirmās daļas 3. punkts, 10.1 pants.	3. pants	Atbilst
3) 17.1 panta otrā daļa	7. pants	Atbilst
4) 20. panta pirmā daļa	11. pants	Atbilst

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas  Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas, taču projekts ir izskatīts Konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums

to interesēs, neatbalsta)  

Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām nav notikušas, taču likuma projektu ir atbalstījusi Konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Par likumprojekta izstrādi un saturu sabiedrības informēšana nav veikta.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. 

2002.gada maijā likumprojekts tika nodots vērtēšanai ASV Finanšu pakalpojumu brīvprātīgo korpusa ekspertiem, kuri sniedza savu atzinumu.

5. Cita informācija.

2002. gada 25. jūnijā Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejai tika sniegts Latvijas Progresa ziņojums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, tai skaitā sniegta arī informācija par šo likumprojektu un tajā ietvertajām novitātēm.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

 Jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas netiek radītas.

Būtiski tiek paplašinātas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta funkcijas:

— tiek piešķirtas tiesības izdot rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību;

— papildinot finanšu iestāžu loku, kurām ir jāsniedz ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem finanšu darījumiem, vismaz divas reizes attiecīgi arī pieaugs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darba apjoms. 2003. gadā ir plānots palielināt dienesta darbinieku skaitu un attiecīgi arī budžetu.

2002.gada 19. jūlijā stājās spēkā likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” grozījumi, ar kuriem dienestam tika uzlikti papildus pienākumi terorisma un tā finansēšanas apkarošanas jomā.

Likumprojektā paredzēto pasākumu izpildes nodrošināšanai papildus laiks un pārejas periods nav nepieciešami.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

  Par normatīvā akta ieviešanu un darbības rezultātiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests sniegs masu medijiem izskaidrojošu, kā arī statistiska rakstura informāciju.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Prokuratūras likuma 49.4. pants nosaka, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pārraudzību veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Ģenerālprokuratūrā ir izveidota Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa.

Ja pieņemtie lēmumi ir nelikumīgi, tos var atcelt tikai ģenerālprokurors. Ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Finanšu ministrs V. Dombrovskis