Meliorācijas likums

Saeimas dok. Nr. 792; likumprojekts Nr. 268

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 13. maija sēdē akceptēts (prot. Nr. 28, 10. §)
un 16. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zemes meliorācija — zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

2) meliorācijas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes ūdens režīma regulēšanai;

3) valsts meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno valsts;

4) koplietošanas meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno vairāki zemes īpašnieki vai lietotāji, kuru zemes ūdens režīmu tā regulē;

5) vienas saimniecības meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno viens īpašnieks vai lietotājs, kura zemes ūdens režīmu tā regulē;

6) pašvaldības meliorācijas sistēma — meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno pašvaldība;

7) meliorācijas sistēmu ekspluatācija — meliorācijas sistēmu izmantošana projektētajiem mērķiem;

8) meliorācijas sistēmu uzturēšana — meliorācijas sistēmu uzraudzības un kopšanas darbu komplekss, kas nodrošina to normālu darbību un saglabāšanu;

9) melioratīvā hidrometrija — ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde.

 

2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir valsts, pašvaldības un zemes īpašnieku vai lietotāju interesēs nodrošināt meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un to pārvaldi lauku apvidu un pilsētu zemēs.

(2) Likums attiecas uz personām, kas veic meliorācijas sistēmu būvniecību, izmanto tās vai kuru darbība skar meliorācijas sistēmas.

 

3.pants. Zemes īpašniekam vai lietotājam ir tiesības veikt zemes meliorāciju, ievērojot normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu būvniecību noteiktās prasības, un pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmas atbilstoši minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

4.pants. Meliorētajās zemēs būvju un komunikāciju būvniecībai, ieskaitot rekonstrukciju, renovāciju un restaurāciju, nepieciešams Lauku atbalsta dienesta (turpmāk — Dienests) un zemes īpašnieka vai lietotāja rakstisks saskaņojums.

 

5.pants. Būvju un komunikāciju būvniecība, ieskaitot rekonstrukciju vai renovāciju, meliorētajās zemēs vai ārpus tām nedrīkst pasliktināt zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību.

 

6.pants. Zemes īpašnieki vai lietotāji kopīgi nodrošina koplietošanas meliorācijas sistēmu projektēšanu un būvdarbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

7.pants. Meliorācijas sistēmas atkarībā no to iedarbības uz zemes ūdens režīmu iedala šādi:

1) nosusināšanas sistēma — specializētu būvju kopums zemes nosusināšanai;

2) apūdeņošanas sistēma — specializētu būvju un ierīču kopums zemes apūdeņošanai;

3) divpusējās darbības meliorācijas sistēma — nosusināšanas sistēma, kas izmantojama arī zemes apūdeņošanai.

 

8.pants. Meliorācijas sistēmas atbilstoši meliorācijas kadastra datiem, kā arī atkarībā no to ekspluatācijas un uzturēšanas iedala šādi:

1) valsts meliorācijas sistēma;

2) koplietošanas meliorācijas sistēma;

3) vienas saimniecības meliorācijas sistēma;

4) pašvaldības meliorācijas sistēma.

 

9.pants. Kārtību, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu, nosaka Ministru kabinets.

 

 

II nodaļa

Meliorācijas sistēmu valsts pārvalde

10.pants. Meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas kontroli un valsts uzraudzību veic Dienests. Pilsētās pašvaldības saistošie noteikumi nosaka pašvaldību meliorācijas sistēmu pārvaldi un apsaimniekošanas kārtību. Republikas pilsētās pašvaldība papildus nosaka koplietošanas meliorācijas sistēmu un vienas saimniecības meliorācijas sistēmu pārvaldi un apsaimniekošanas kārtību.

 

11.pants. Dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuri veic meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi, ir tiesības uzturēties uz zemes īpašnieka vai lietotāja zemes.

 

12.pants. Zemkopības ministrs instrukcijā nosaka kārtību, kādā Dienests veic melioratīvās hidrometrijas darbus.

 

 

III nodaļa

Meliorācijas kadastrs

13.pants. Meliorācijas kadastra saturu un izveides kārtību, kā arī valsts meliorācijas sistēmas un koplietošanas meliorācijas sistēmas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Piederību pie valsts meliorācijas sistēmas nosaka, ņemot vērā ūdensnotekas garumu, sateces baseina lielumu un hidrotehniskās būves iespējamo avāriju sekas. Piederību pie koplietošanas meliorācijas sistēmas nosaka, ņemot vērā zemes īpašumu vai lietojumu skaitu, kuros zemes ūdens režīmu regulē attiecīgās būves un ierīces. Pašvaldību meliorācijas sistēma pieder pašvaldībai, kura to uztur un apsaimnieko.

 

14.pants. (1) Dienests meliorācijas sistēmas reģistrē meliorācijas kadastrā. Meliorācijas kadastrā apkopo datus par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī norāda zemes īpašniekus vai lietotājus.

(2) Meliorācijas kadastra veidošanai un uzturēšanai izmanto nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra datus par zemes vienību robežām, zemes īpašniekiem un lietotājiem, kā arī kadastra apzīmējumiem.

 

15.pants. Lai aktualizētu meliorācijas kadastru, Dienests vismaz reizi desmit gados inventarizē meliorācijas sistēmas.

 

16.pants. Dienests izsniedz zemes īpašniekam vai lietotājam meliorētās zemes un meliorācijas sistēmu uzskaites dokumentu — zemes īpašuma meliorācijas pasi.

 

17.pants. Zemes īpašnieks vai lietotājs mēneša laikā rakstveidā informē Dienestu par pārmaiņām meliorācijas sistēmās sava īpašuma vai lietojuma robežās.

 

18.pants. Kārtību, kādā Dienests un valsts un pašvaldību iestādes apmainās ar meliorācijas kadastra informāciju, nosaka Ministru kabinets.

 

 

IV nodaļa

Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana

19.pants. Valsts meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina Dienests. Pašvaldību meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgā pašvaldība.

 

20.pants. Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina zemes īpašnieki vai lietotāji.

 

21.pants. Vienas saimniecības meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieks vai lietotājs.

 

22.pants. Ministru kabinets izdod meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus, nosakot prasības, kuras zemes īpašniekam vai lietotājam jāievēro meliorācijas sistēmu izmantošanā, kopšanā un saglabāšanā.

 

 

V nodaļa

Meliorācijas finansēšana

23.pants. Valsts meliorācijas sistēmu būvniecību, ieskaitot rekonstrukciju un renovāciju, ekspluatāciju un uzturēšanu, finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

24.pants. (1) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu finansē zemes īpašnieki un lietotāji atbilstoši noteiktai maksai. Būvniecību var finansēt arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iedalītajiem lauksaimniecības subsīdiju un investīciju līdzekļiem, kas paredzēti šim nolūkam.

(2) Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēķina, to sadales un norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

25.pants. Melioratīvo hidrometriju, meliorācijas praktiskās zinātnes pētījumus un izstrādes, nozares normatīvu (standartu) izstrādāšanu, meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi un meliorācijas kadastra kārtošanu finansē no šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par meliorāciju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.).

2. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šajā likumā minētos noteikumus.

Zemkopības ministra vietā — aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Likumprojekta “Meliorācijas likums” sagatavošanas nepieciešamību raksturo:

1) zemkopības ministrijas administratīvās struktūras reformas rezultātā izveidotās valsts pārvaldes iestādes — Lauku atbalsta dienests —funkcijās noteiktā meliorācijas sistēmu valsts pārvalde;

2) zemes reformas lauku apvidos rezultātā zemes īpašniekiem nodoto meliorācijas sistēmu uzturēšanas aktualitāte;

3) objektīvas informācijas trūkums par meliorācijas sistēmu stāvokli un meliorācijas kadastra nepilnības;

4) pašreizējā zemes meliorāciju reglamentējošā likuma “Par meliorāciju” vairāku normu spēka zaudēšana, dublēšanās vai pretrunas ar citiem likumiem.

2. Normatīvā akta projekta būtība .

Likumprojektā “Meliorācijas likums”:

1. Noteikta Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta funkciju sadale zemes meliorācijas jomā;

2. Paredzēta Ministru kabineta noteikta kārtība:

2.1. meliorācijas kadastra saturam un izveidei;

2.2. meliorācijas kadastra informācijas apritei starp Lauku atbalsta dienestu un valsts un pašvaldību iestādēm;

2.3. valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu nozīmes statusa piešķiršanai;

2.4. meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai;

2.5. koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas maksas aprēķinam, sadalei un norēķinam;

2.6. koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem;

2.7. ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu radušos zaudējumu noteikšanai un atlīdzināšanai.

3. Lauku atbalsta dienestam ar zemkopības ministra instrukciju noteikta kārtība melioratīvās hidrometrijas darbu izpildei.

Likumprojekta pieņemšana nodrošinātu tiesisko regulējumu ar meliorācijas jautājumiem saistīto problēmu risināšanai.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Normatīvais akts veicinās dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu tautsaimniecībā. Tas sekmēs produkcijas konkurētspēju un infrastruktūras objektu uzturēšanu lauku apvidos.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu tieši neskar, bet zemes izmantošanas veidam atbilstoši mitruma apstākļi nodrošina uzņēmējdarbības vidi lauku apvidos.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni būs netieša. Uzturot lauku apvidus zemju mitruma apstākļus atbilstošus zemes izmantošanas prasībām, tiek nodrošināta lauku iedzīvotāju galvenā ražošanas līdzekļa — zemes — efektīva izmantošana, kas veicinās nodarbinātību laukos.

4. Ietekme uz vidi.

Uzturot lauksaimniecībā izmantojamās zemēs kultūraugiem nepieciešamo mitruma režīmu, tiek nodrošināta šo zemju lauksaimnieciskā, t.sk. bioloģiskajā lauksaimniecībā, izmantošana, dabas resursu un lauku vides saglabāšana.

Normatīvā akta ieviešana neietekmēs dabas resursus un vides piesārņojumu.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

—

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam paredzēts izdod likumā minētos noteikumus:

1. Meliorācijas kadastra satura un izveides, valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu nozīmes statusa piešķiršanas kārtība;

Mērķis: sistematizēt datus par meliorācijas sistēmu kvalitatīvo un kvantitatīvo stāvokli un noteikt principus valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu statusa piešķiršanai.

Saturs:

1.1. meliorācijas kadastra saturs un organizācija;

1.2. meliorācijas sistēmu klasifikācija;

1.3. vaļējo un segto ūdensteču klasifikācija;

1.4. valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu statusa piešķiršanas principi un kārtība;

1.5. kadastra lietvedība.

2. Meliorācijas kadastra informācijas aprites kārtība starp Lauku atbalsta dienestu un valsts un pašvaldību iestādēm;

Mērķis: radīt iespēju meliorācijas kadastra informācijas pieejamībai valsts un pašvaldību iestādēm.

Saturs:

2.1. informācijas apritē iesaistītās institūcijas;

2.2. sniedzamā informācija;

2.3. informācijas formas un termiņi.

3. Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas maksas aprēķina, sadales un norēķina kārtība;

Mērķis: koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu noteikšana un sadale atbilstoši iegūstamam labumam no šīm meliorācijas sistēmām.

Saturs:

3.1. iegūstamā labuma noteikšana;

3.2. izmaksu sadale un norēķina kārtība.

4. Kārtība koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem;

Mērķis: noteikts valsts atbalsts koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecībai.

Saturs:

4.1. atbalstāmie būvniecības veidi;

4.2. atbalsta principi un kārtība tā saņemšanai.

5. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas kārtība;

Mērķis: ilglaicīga meliorācijas sistēmu darbības nodrošināšana.

Saturs:

5.1. meliorācijas sistēmu izmantošana;

5.2. meliorācijas sistēmu uzturēšana un saglabāšana;

5.3. meliorācijas sistēmu zemes īpašnieku un lietotāju pienākumi.

6. Ar meliorācijas sistēmu bojāšanas, iznīcināšanas vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu radušos zaudējumu noteikšanas un atlīdzināšanas kārtība;

Mērķis: zaudējumu atlīdzināšana valstij vai zemes īpašniekiem (lietotājiem), kas radušies meliorācijas sistēmu bojāšanas, iznīcināšanas vai to izmantošanas ierobežošanas rezultātā.

Saturs:

6.1. materiāli atbildīgās personas par zaudējumu atlīdzināšanu;

6.2. atlīdzināmo zaudējumu noteikšana;

6.3. zaudējumu atlīdzināšanas kārtība.

Ar likuma spēkā stāšanos jāatzīst par spēku zaudējušu likums “Par meliorāciju”.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar, tas nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Izstrādājot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar:

1) Latvijas melioratoru biedrību;

2) Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Latvijas melioratoru biedrības biedri piedalījušies likumprojekta izstrādē, iestrādāti to izteiktie priekšlikumi.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ar likumprojektu iepazinusies un atbalstījusi to tālākai virzībai bez iebildēm.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Tiešas konsultācijas likumprojekta izstrādes gaitā ar starptautiskajiem konsultantiem nav veiktas. Likumprojektu sagatavojot, ir ņemta vērā Igaunijas, Lietuvas un Vācijas valstu pieredze ar meliorāciju saistītajā likumdošanā.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldības puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar esošo valsts institūciju — ZM un tās pārraudzībā esošās iestādes — Lauku atbalsta dienesta funkcijām.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Par normatīvā akta ieviešanu sabiedrība tiks informēta ar publikāciju presē.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

No normatīvā akta izrietošām tiesiskajām attiecībām ir piemērojams vispārējais administratīvais process, pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā atbilstoši Lauku atbalsta dienesta likumam.

Zemkopības ministrs M.Roze