Pēc 2003.gada 22.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Mūsu frakcijasprāt, būtiskākais šīsdienas sēdes jautājums bija likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, kam ir diezgan gara vēsture. Beidzot pēc ilgas stīvēšanās tas ir Saeimā, un mēs to ātrā tempā virzīsim uz priekšu, jo lauksaimniekiem tas ir ļoti svarīgs. Jāsaka, ka daudzas problēmas lauksaimniecības jomā, īpaši gaļas ražošanā un lopkopībā, būtu atrisinātas, ja likums jau būtu pieņemts un stājies spēkā.

Būtisks bija arī Tautas partijas frakcijas iesniegtais un Pieprasījumu komisijai nodotais pieprasījums Ministru prezidentam E.Repšem par a/s “Latvijas Krājbanka” akciju izsoli. Mēs varam apliecināt, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ar visdziļāko rūpību iedziļināsies šajā procesā, jo šajā atklātības laikā sabiedrībai ir jāzina viss par valstī notiekošajiem darījumiem. Ir izskanējušas arī bažas par šī procesa norisi, tāpēc, lai tās kliedētu, mēs uzskatām, ka informācijai jābūt caurspīdīgai un pilnīgai par visiem ar “Latvijas Krājbankas” privatizāciju saistītajiem jautājumiem.

Mums šī nedēļa bija ļoti svarīga — turpinās stīvēšanās ap šī gada valsts budžeta grozījumiem. Vakar frakcijas sēdē tika pieņemts lēmums — neatkāpties no šiem 6,6 miljoniem latu, kas paredzēti lauksaimniekiem. Neatkarīgi no tā, kāds būs Ministru kabineta akceptētais budžeta grozījumu projekts, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija noteikti uzstās uz šiem 6,6 miljoniem latu. Es to apliecinu ar pilnu atbildības sajūtu.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien atkal nācās šo un to pastāstīt iz Latvijas vēstures tiem, kas joprojām ietiepīgi nevēlas neko zināt, kas visu laiku atgādina par savu atrašanos Latvijā un kas reizēm uzvedas pat pārāk necienīgi. Ir iesniegti grozījumi Izglītības likumā. Protams, neviens no iesniedzējiem pat nedomāja, ka viņus kāds atbalstīs. Viņiem bija vajadzīgs tikai arguments, jo rīt paredzēts nopietns saiets, kurā kārtējo reizi cilvēki tiks maldināti, paužot apzinātu nepatiesību. Mēs jau tagad saņemam dažāda veida lapiņas un vēstules, dzirdam uztraukuma pilnus vārdus, ka, lūk, mums vairs neļaus runāt mūsu valodā, Atdodiet mūsu skolas! Jā, Latvijā diemžēl ir politikāņi, kuru galvenais uzdevums ir tracināt cilvēkus un radīt nemierīgu noskaņojumu. Es personīgi uzskatu, ka tā ir pilnīga nelietība — pirms starptautiska pasākuma, kas šajā gadījumā saistīts ar mūziku un ne ar ko citu, pīties tur iekšā ar savu politikānismu. Šiem cilvēkiem nav ne kauna, ne goda, un viņiem nekad tas nemaz nav bijis, tāpēc šad un tad viņiem ir jāsaņem pretspars un jādzird tas, ko vajadzētu saprast katram godīgam Latvijas Republikas pilsonim, nevis jācenšas graut Latvijas autoritāti. Tieši otrādi — Latvija ir jāstiprina. Tādējādi kārtējo reizi atkal par to bija jārunā, bet laikam šī nebūs pēdējā reize, jo īpatnējā trakošana parādījusies tieši tagad — pirms pēdējā posma Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Jā, cienījamais Dobeļa kungs, ne pēdējo reizi, jo šodien netika atbalstīts frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvājums izslēgt no Izglītības likuma pārejas noteikumiem vārdu “tikai”. Esošā norma nosaka, ka no nākamā gada 1.septembra mācības mazākumtautību vidusskolu 10.klasēs būs tikai latviešu valodā. Priekšlikums netika atbalstīts, neskatoties uz to, ka Valsts prezidente atbalsta vārda “tikai” izslēgšanu, skaidrojot, ka pāreja uz izglītību tikai valsts valodā, neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas plānam. Tas netika atbalstīts, neskatoties arī uz to, ka izglītības un zinātnes ministrs intervijās vairākkārt piekritis tam, ka pretruna pastāv, un tā novēršama, grozot likumu. Šo balsojumu gaidīja tūkstošiem cilvēku, kuri rīt sapulcēsies Esplanādē. Šodien viņi ir pārliecināti, ka valdības gatavība spert pirmo soli pretī sabiedrības gribai pagaidām ir tikai tukši vārdi. Ko grib šie vecāki, pasniedzēji un bērni? Viņi tikai grib saglabāt minoritāšu izglītības sistēmu, kas Latvijā pastāv vismaz 80 gadus. Viņi uzskata, ka sabiedrībai vispieņemamākais minoritāšu skolu attīstības veids valodas apmācībai ir latviešu skolas modelis bijušajā PSRS, kad latvieši mācījās tikai dzimtajā valodā un lieliski apguva krievu valodu kā speciālo mācību priekšmetu. Viņi grib, lai Latvijas valsts ievērotu kaut vai cilvēktiesību pamatdokumentu — Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuras 26.pantā ir teikts: vecākiem ir prioritāras tiesības izvēlēties izglītības veidu saviem bērniem.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”): Šodien, skatot likumprojektus, bija runa arī par demokrātiskām vērtībām. Kā zināms, Ministru kabinetā pie sienas ir rakstīts — “Viena taisnība, viens likums visiem”. Bet šodien runa bija par nepatiesu ziņu sniegšanu, kā arī goda un cieņas aizskaršanu. Krimināllikumā ir divi panti, kuri paredz līdz 3 gadu cietumsodu par nepatiesu ziņu sniegšanu par deputātu kandidātu un līdz 2 gadiem cietumsodu par valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu. “Jaunais laiks” uzskata, ka šīs normas ir nedemokrātiskas, tāpēc mēs tās ierosinājām svītrot, atstājot tikai vispārējos pantus, tādējādi padarot visus cilvēkus šajā ziņā vienlīdzīgus, neizceļot ne deputātu kandidātus, ne arī valsts amatpersonas. Par šiem pantiem koalīcijai bija brīvais balsojums, un mēs guvām tikai daļēju atbalstu. Mūs atbalstīja tikai par deputātu kandidātu, šo normu svītrojot. Tāpēc mēs cīnīsimies par šīm demokrātijas vērtībām un šo jautājumu nākotnē vēl aktualizēsim, jo uzskatām, ka šāda nevienlīdzība starp deputātu kandidātiem, valsts amatpersonām un citiem cilvēkiem nedrīkst būt.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Arī es šodien runāšu par demokrātijas vērtībām un tiesisko kārtību valstī. Un proti, šodien darba kārtībā bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, ko Tautas partijas frakcijas deputāti sagatavoja, lai katram Latvijas pilsonim būtu visas iespējas realizēt savu dalību nobalsošanā un brīvi paust savu gribu.

Pašreizējā likuma redakcija nobalsošanai paredz tikai vienu dienu. Mēs saprotam, ka ir daždažādi apstākļi — dažādu profesiju pārstāvji, piemēram, mediķi, strādā ilgas stundas, citi varbūt ir ārpus valsts, tāpēc šeit nav salīdzināma situācija ar Saeimas vēlēšanām, kad ir iespēja balsot iepriekš. Tautas nobalsošanā šāda kārtība nav paredzēta. Tāpēc mēs ierosinājām tautas nobalsošanu veikt divās dienās, turklāt pagarinot balsošanas iecirkņu darba laiku. Tas būtu ļoti svarīgi ne vien Rīgas iedzīvotājiem, kam balsošanas iecirkņi ir tuvu, bet arī pārējiem Latvijas pilsoņiem, īpaši lauku iedzīvotājiem. Uzskatu, ka atrunas ar dārdzību — balsošana divās dienās tiešām ir dārgāka, nekā vienā — nav arguments, jo pilsoņu tiesības nav vērtējamas naudā. Domāju, ka Saeimas deputāti ir ieinteresēti, lai visi pilsoņi, kuri vēlas izteikt savu viedokli jautājumā par Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā, to izdarītu un nekādā veidā netiktu kavēti.

Otrs jautājums, par ko šodien runāšu, ir, manuprāt, ļoti svarīgs un būtisks katram Latvijas pilsonim. Tautas partijas frakcijas deputāti sagatavojuši steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Einaram Repšem par ļoti dīvainiem notikumiem saistībā ar “Latvijas Krājbankas” akciju izsoli. Tie ir jautājumi, uz kuriem mēs vēlamies saņemt skaidru atbildi, — vai šī izsole ir uzskatāma par sekmīgu un godīgu, ņemot vērā, ka tajā piedalījās tikai viens pretendents; vai tieslietu ministra iejaukšanās tiesas spriešanā nevar tik uzskatīta par politisku spiedienu uz tiesu; vai šajā privatizācijas procesā nav saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes. Ministru prezidenta atbildes uz šiem jautājumiem Saeimas deputātiem arī parādīs, kādā valstī mēs dzīvojam un kādas vērtības mums ir dārgas. Īpaši dīvaina šajā situācijā ir tieslietu ministra telefontiesību izmantošana, kuras neatkarīgajā Latvijā ministri nebija izmantojuši. Tas tik tiešām it kā atsviež mūs atpakaļ padomju laikos, kad ļoti labi zinājām, ko nozīmē partijas sekretāra zvans jebkurā iestādē. Šajā jautājumā ļoti svarīgi ir noskaidrot patiesību, jo tas nepieciešams, pirmkārt, visai sabiedrībai un, protams, Saeimas deputātiem, lai spriestu, kā tālāk lemt par šiem jautājumiem. Mēs saprotam, ka sabiedrībai jau diezgan bieži bijušas šaubas par varas rīcību, taču šāda tieslietu ministra rīcība, norādot, kam un kad skatāma tiesa, kā organizējams process pusnaktī, kuram tiesnesim ko lemt, un tā tālāk, ir absolūti nepieļaujama. Tiesiskā valstī pēc šādas ministra rīcības būtu sagaidāma ministra demisija.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Situācijā, kad informācija ir viena no galvenajām vērtībām, kas cilvēkam ļauj izvēlēties savu pareizo ceļu un spriest par reālo, valstī notiekošo situāciju, ir atšķirīgi viedokļi par viena vai otra likuma nozīmību un traktējumu.

Es komentēšu grozījumus Krimināllikumā attiecībā uz atbildību par nepatiesu un apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputātu kandidātu. To nevar salīdzināt ar goda un cieņas aizskaršanu vai neslavas celšanu privātpersonai, jo šāds nodarījums liedz vēlētājiem saņemt patiesu informāciju. Mūsu iepriekšējā pieredze rāda, ka pēc vēlēšanām tiesa kādā konkrētā gadījumā, protams, atzīst apmelojuma faktu un nekas vairs nav vēršams par labu. Īpaši situācijā, kad meli ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, kad dezinformācija tiek labi apmaksāta, kad tiek ierobežots informācijas apjoms. Ir ļoti svarīgi, lai tās personas, kuras šādus cīņas paņēmienus izmanto, saņemtu arī atbilstošu sodu par nodarījumiem pret pilsoņiem, nevis pret konkrētu amatpersonu vai deputātu kandidātu.

Runājot par mūsu pieprasījumu Ministru prezidentam saistībā ar “Latvijas Krājbankas” privatizāciju, mēs uzskatījām, ka jautājumus nedrīkst sasteigt, un uz nopietnu jautājumu ir jāsaņem arī nopietna atbilde, tāpēc mēs negribējām tam piešķirt steidzamību.

Par pārējiem jautājumiem kolēģi jau runāja, un atliek vien novēlēt veiksmīgu nedēļas nogali un patīkamu līdzdalību izklaides pasākumos Rīgā, bet vajadzētu mazāk satraukties par tām politiskajām akcijām, kuras tiek pakārtotas šiem pasākumiem un nedēļas nogalei.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Tautas saskaņas partija izsaka gandarījumu par Rīgas domes lēmumu atļaut rīt, 23.maijā, rīkot mītiņu, lai protestētu pret piespiedu izglītības reformu. Šis lēmums liecina, ka veidojas sapratne par patiesu uzticību demokrātijas pamatprincipiem, kas ir svarīgāka par demokrātijas tēla
veidošanu eksportam. Mēs ceram, ka Latvijas iedzīvotāju viedoklis tiks sadzirdēts.

Nākamais solis ceļā uz šīs sasāpējušās problēmas atrisināšanu ir minoritāšu tiesību uz izglītības iegūšanu dzimtajā valodā nepārprotama garantēšana. Mēģinājumu izlikties, ka to var panākt, negrozot likumu, vienīgi pieņemot dažus normatīvos aktus Ministru kabineta vai Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī, nevar uzskatīt par apmierinošu. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātās izmaiņas, paredzot stundu procentuālu sadalījumu pēc valodas, ir ne tikai pretrunā ar spēkā esošo Izglītības likumu, bet neapmierina arī tos, uz kuriem šī reforma tiek vērsta. Skolēnu vecāku uzticību nevar atgūt, izvairoties no jautājuma risināšanas pēc būtības. Tāpēc Tautas saskaņas partija aicina izrādīt cieņu pret Latvijas iedzīvotāju gribu un novērst pretrunas esošajos normatīvajos aktos. Tas ir panākams, balsojot par Izglītības likuma grozīšanu, tādējādi garantējot minoritāšu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā kā likumdošanas, tā arī izpildvaras līmenī. Tautas saskaņas partija turpmāk lēmuma pieņemšanas gaitā aicina sadarboties ar tiem, kurus šis lēmums skar. Tas ne tikai palīdzēs atrisināt mazākumtautību izglītības problēmu, izstrādājot labi pārdomātu kompromisa lēmumu, bet arī neradīs līdzīgu konfliktu rašanos nākotnē.

Nobeigumā mītiņa pretiniekiem vēlos atgādināt Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā rakstīto: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Arī 103.pantā rakstīto: “Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību”, kā arī 114.pantā teikto: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”

Saeimas preses dienests