• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Plenārsēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.05.2003., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75372

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Prezidijā

Vēl šajā numurā

29.05.2003., Nr. 80

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Plenārsēdes stenogramma:

2003. gada 22. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 22.maija sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir izskatāmi priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas adresētu Ministru prezidentam Einaram Repšem steidzamu pieprasījumu. Vai pieprasījumu atzīt par steidzamu? Vai ir pieteikušies runātāji? Viens var runāt “par” pieprasījumu un tā steidzamību, viens — “pret”. Pieteikušies runāt nav. Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas partijas frakcijas pieprasījuma Ministru prezidentam atzīšanu par steidzamu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, atturas — 4, pret — 41. Pieprasījums nav atzīts par steidzamu, un pieprasījumu nodod komisijām. Paldies!

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu. Pirmais punkts — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Otrais darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” — iesniegts no deputātiem Muižnieces, Pietkeviča, Kalvīša, Kučinska, Estas un citiem deputātiem. Nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pieteikušies ir runāt... Vārds deputātei Muižniecei.

V.Muižniece (TP). Labdien, godājamie kolēģi! Šodien TP piedāvā izskatīt ļoti svarīgu jautājumu, kurš, mūsuprāt, ir lemjams nekavējoties, un proti, par to, ka tautas nobalsošanai būtu veltāms pietiekams laiks, lai ikviens Latvijas pilsonis pilnvērtīgi varētu paust savu gribu šajā ļoti svarīgajā jautājumā mūsu ceļā uz Eiropu. Domāju, ka pašreiz paredzētā viena diena tautas nobalsošanai varētu izrādīties nepietiekama, īpaši, ja mēs ņemam vērā to pieredzi, kāda ir valstīm, kurās tautas nobalsošana jau ir notikusi, kāda tā bija mūsu kaimiņvalstī Lietuvā un kā tas bija pēdējā nobalsošanā arī Slovākijā. Šajās valstīs tika izmantotas tautas nobalsošanai divas dienas, turklāt pilnīgi pamatoti. Jo, kā mēs zinām, aktivitāte var būt ļoti dažāda. Ne visi Latvijas pilsoņi dzīvo Rīgā, kā piemēram, deputāti, kuriem ceļš no viena balsošanas iecirkņa līdz otram ir ļoti īss un nav problēmas atrast tam laiku. Runa ir par visiem Latvijas pilsoņiem. Arī par tiem, kuriem daudzu kilometru attālumā atrodas balsošanas iecirknis un kuri var būt arī nodarbināti ne tā kā deputāti, bet darbā, kas aizņem 12 stundas, kaut vai tie paši mediķi. Un viņu tiesības šajā gadījumā var uzskatīt par ierobežotām. Domāju, ka mūsu — tautas priekšstāvju — interesēs ir nodrošināt, lai katra pilsoņa iespējas izteikt savu gribu būtu pilnīgi neapšaubāmi nodrošinātas un iespējas dotas.

Turklāt, godātie kolēģi, šeit pilnīgi neder salīdzinājums arī pat ar Saeimas vēlēšanām un vienu dienu vēlēšanām, jo Saeimas vēlēšanās pilsonim ir iespējas savu gribu izteikt arī ātrāk un nobalsot ātrāk. Ņemiet, lūdzu, vērā, ka tautas nobalsošanā šādu iespēju nav. Tātad tikai konkrētais laiks.

Mūsu ierosinājums arī attiecas uz iespēju izskatīt balsošanas iecirkņu darba laika pagarināšanu, lai arī šajā ziņā nebūtu šķēršļu nevienam Latvijas pilsonim. Domāju, ka argumenti, kādus bieži izmanto par to, ka divas dienas prasītu lielākus līdzekļus no valsts budžeta, nav attaisnojums, jo, protams, tie ir lielāki līdzekļi — strādāt divas dienas, nevis vienu, bet pilsoņu tiesības nav vērtējamas naudā, un šis nevarētu būt arguments, kura dēļ jūs noraidītu mūsu priekšlikumu.

Ar gandarījumu varu teikt, ka zināmu izpratni mēs jau guvām vakar, kad notika kopējā Juridiskās komisijas un Eiropas lietu komisijas sēde, un esmu pateicīga kolēģiem, kuri saprata, cik nopietns ir šis jautājums un ka mēs vēl nevaram būt apmierināti, jo mums ir jābūt lielam darbam, lai pilsoņi būtu izglītoti, lai viņi vēlētos piedalīties tautas nobalsošanā, un mūsu pienākums ir dot arī iespēju to pilnvērtīgi izdarīt. Turklāt es aicinu jūs pievērst uzmanību arī vēstulei, kura ir pienākusi no Latvijas Zinātņu akadēmijas, to ir parakstījis Zinātņu akadēmijas prezidents Stradiņš, kura viedoklis ir līdzīgs, un tas nekādā ziņā nav politisks viedoklis.

Tādēļ aicinu jūs, kolēģi, pietiekami nopietni vērtēt šo jautājumu un atbalstīt mūsu priekšlikumu, virzot grozījumu izskatīšanai komisijās, turklāt tas būtu darāms nekavējoties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Aldis Kušķis.

A.Kušķis (JL). Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Mēs esam ļoti pateicīgi par iespēju šeit paplašināt diskusiju, aicināt arī sabiedrību iesaistīties šajā diskusijā par tēmu: vai Latvija un Latvijas iedzīvotāji ir gatavi balsot šajā gadījumā referendumā par mūsu valsts līdzdalību Eiropas Savienībā un principā par visiem tautas balsojumiem turpmāk.

Šī diskusija ir nepieciešama, un sabiedrībai pašai ir arī jāizsaka savs viedoklis par tēmu: vai viņa var izteikt savu viedokli vienas dienas laikā, divu dienu laikā vai varbūt vēl kādā citā versijā, kādā mēs, piemēram, vēlam uz pašvaldību vēlēšanām.

Šie te salīdzinājumi un šī te saruna ir nepieciešama, tāpēc mēs esam šeit, tāpēc šeit ir arī mediju pārstāvji, un tāpēc es ceru, ka tuvākajās nedēļās par to varētu izteikties arī plašas sabiedrības masas, vai gadījumā tas netiek uzskatīts par tādu argumentu eiroskeptiķu rokās par tēmu, ka nu laikam tad jau jūs vienā dienā nevarat savākt pietiekošu daudzumu un tāpēc jums ir vajadzīgas divas dienas, un varbūt kāpēc to visu nepadarīt nedēļas garumā. Lai izvairītos no šādiem strauji pieņemtiem lēmumiem, jo īstenībā priekšlikums no Tautas partijas puses ir parādījies un pirmo reizi izdiskutēts pa īstam komisijā vakar, kur bija Eiropas lietu komisija kopā ar Juridisko komisiju.

Mans aicinājums kolēģiem būtu kopīgi ar saviem vēlētājiem šajā piektdienā un nākošajā nedēļā veltīt laiku šai sarunai par to, kādā veidā viņiem kā vēlētājiem visērtāk būtu izteikt savu viedokli šajā referendumā, nevis tagad ātri uz vienas idejas pamata — divas dienas no 7 līdz 10 — balsojam šodien, savādāk mēs nevaram, tas izklausās un izskatās nedaudz par sasteigtu lēmumu, kur īstenībā Tautas partija mēģina kaut ko mācīties dažreiz arī no valdošās koalīcijas, bet mēs no kļūdām mācāmies un aicinām uz diskusiju, un tāpēc es arī aicinātu visus kolēģus šobrīd neatbalstīt Tautas partijas iesniegto priekšlikumu un attīstīt diskusiju, kas ir nepieciešama, lai Latvijas iedzīvotāji varētu pateikt, kas ir plusi un kas ir mīnusi vienai dienai, divām dienām. Sāksim strādāt sešos no rīta un varbūt arī palielināsim iecirkņu skaitu. Kapeikas šajā Latvijas vissvarīgākajā balsojumā neskaitīsim! Izdevumi var būt palielināti.

Kolēģi, paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk runātāju pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 4, atturas — 49. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Tolmačova, Golubova, Deņisova, Kabanova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt ir pieteicies deputāts Dobelis.

J.Dobelis ( TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vai tiešām kāds no Latvijas Republikas Saeimas simt deputātiem tic, ka uzrādītie iesniedzēji nopietni domā par Izglītības likuma uzlabošanu vai par mazākumtautību izglītību? Stingri šaubos!

Kaut kā īpatnēji sakrīt iesniegšanas laiks ar sengaidāmo “masu priekšnesumu” Jāņa Raiņa pieminekļa pakājē. Iesniedzēji arī nešaubās, ka piedāvāto grozījumu Saeima noraidīs. Tieši tas viņiem arī vajadzīgs! Rīt Esplanādē, netālu no kādreiz iecerētās Staļina pieminekļa vietas, skanēs varen gaudulīgas runas par cittautiešu asimilāciju, aizliegumiem lietot dzimto valodu, dažādiem citiem žņaugiem un žņaudzējiem. Tur arī būs kārtējā iespēja patēlot varoņus, gandrīz vai brīvības cīnītājus, sanākušo sieviešu un pusaudžu priekšā, savas juteklīgās runas sākot samtainā pusbalsī, pakāpeniski pārejot uz varoņtenoru, līdz kaut kādam spiedzošam kreščendo falsetam. Doma par to, ka miermīlīga starptautiska sarīkojuma izmantošana politikānisma attīstīšanas nolūkos ir krietna neģēlība, jau diezin vai kādam no censoņiem ienāks prātā!

Latvijā ir pietiekams skaits apdzīvotu vietu, kurās būs nopietni jāstrādā pie Izglītības likuma ieviešanas. Vietas ir ļoti dažādas, atšķirīgas, taču visās šajās vietās būs pārstāvētas četras grupas, kuras būs tieši saistītas ar Izglītības likuma ieviešanu. Šīs grupas ir: izglītības sistēmas valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, pedagogi, skolēnu vecāki un paši skolēni. Attiecības minēto pārstāvju starpā katrā vietā būs citas, un visās vietās nebūs vienāda attieksme pret pārmaiņām. Ar to visu būs jārēķinās arī tiem, kurus vakar lieliski izsvilpa Bauskas pilsētā. Pamatdomai jābūt vienai: Latvijas Republikas pamatlikumā Satversmē un Valsts valodas likumā minētā Latvijas Republikas valsts valoda — latviešu valoda — nedrīkst būt par sazināšanās šķērsli ne tikai valsts vai pašvaldību iestāžu darbā, ne tikai sadzīvē, bet arī tur, kur ir runa par iespējām izvēlēties piemērotāko pretendentu uz noteiktu amatu.

Līdz ar to nepārdomāta Izglītības likuma atvēršana tikai radīs jaunus politikānisma uzplūdus, krieviski rakstošajā presē parādīsies kārtējie apdullinātu smadzeņu radīti raksteļi vai citi garadarbi. Bet grozījumu iesniedzējos radīsies pārliecība, ka, ja jau ir iespēja kaut ko grozīt, tad cik vien iespējams, lai ir lielāks tracis.

Kaut ko līdzīgu jau tagad var novērot, izskatot vairākus likumprojektus, kur visās projekcijās gan priekšplānā, gan citos plānos stumj iekšā nepilsoņus. Skaidrs jau ir, ka tos priekšlikumus noraida, bet tāds neliels troksnītis sanāk. Ja jau būtu nopietna vēlēšanās uzlabot izglītības sistēmu, tad būtu vairāk jāpalīdz ar Izglītības likuma izmaiņu skaidrošanu objektīvā veidā, nevis tukši muldot par mistiskiem draudu mākoņiem, kas savelkas virs mazākumtautību pārstāvju galvām.

Valdība tieši nodarbojas ar praktisko likumu ieviešanas izvērtēšanu, uzdodot Izglītības un zinātnes ministrijai risināt konkrētus jautājumus. Protams, visiem Staļina tētiņu, Šustinu un Kaganoviču pielūdzējiem kārtējo reizi šķiet, ka atkal radusies iespēja kaut kā patraucēt Latvijai aiziet no Krievijas ietekmes laukiem. Varbūt izdosies to asinskāro caru Pēteri, kurš nomocīja pats savu dēlu Alekseju un iedzina nāvē tūkstošiem dažādu tautību pārstāvju, kaut kā uzcelt uz pjedestāla, un logs uz Eiropu būs Krievijas pakļautībā. Tāpēc tiks izmantota jebkura piekāpšanās, skanēs dažādi sirdi plosoši izteicieni — Staļingrada, pēdējais bastions, parādīsies pulka dēli un pulka meitas.

Katram pilsonim jābūt savas valsts patriotam. Ja viņš tāds nav un ir spējīgs vērsties pats pret savu valsti, ja viņš ir spējīgs vazāties apkārt un apsūdzēt savu valsti, ja viņš ir spējīgs visiem spēkiem apkaunot to valsti, kuras pilsonis viņš ir, tad kārtējo reizi jāpajautā: “Bet kāpēc tu šeit atrodies?” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Labdien, godātie kolēģi! Nu Dobeļa kungs kļūst par valdošās koalīcijas vizītkarti. Cienījamie kolēģi! Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā izslēgt vārdu “tikai” no Izglītības likuma pārejas noteikumiem. Šī norma nosaka, ka pēc 2004.gada 1.septembra mācības mazākumtautību vidusskolu 10.klasēs sāksies tikai latviešu valodā. Valsts prezidente atbalsta vārda “tikai” izslēgšanu, skaidrojot, ka pāreja uz izglītību tikai valsts valodā neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem.

Izglītības un zinātnes ministrs savās intervijās vairākkārt piekrīt, ka pretruna pastāv un tā novēršama, grozot likumu. Šo balsojumu, cienījamie kolēģi, gaida tūkstoši cilvēku, kuri rīt sapulcēsies Esplanādē. No šī balsojuma ir atkarīgs, vai viņi noticēs valdības gatavībai spert kaut tikai pirmo soli pretim sabiedrības gribai. Tagad ir pēdējais brīdis pierādīt, ka valdības gatavība dialogam ar mazākumtautībām nav tukši vārdi. Un, ja kāds balsos pret mūsu priekšlikumu, viņš pierādīs, ka visas runas par šo gatavību ir tukši meli un nekas vairāk.

Aicinu balsot par dialogu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” nodošanu komisijām! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 64, atturas — 3. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pieteicies runāt ir deputāts Fjodorovs.

S.Fjodorovs (PCTVL). Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! 2001.gada 25.oktobrī Saeima ir pieņēmusi jaunu un progresīvu jau sen nepieciešamu Administratīvā procesa likumu. Tiešām, ar šo likumu var lepoties. To var pieminēt kā piemēru citām valstīm, ko mūsu valsts pārstāvji arī bieži dara konferencēs un semināros. Paldies mūsu Saeimas juristiem un 7.Saeimas deputātiem par šā likuma izstrādāšanu un pieņemšanu. Tomēr šodien sajūsmai nav vietas. Likums ir pieņemts 2001.gadā. 2002.gadā budžeta līdzekļi likuma īstenošanai nebija paredzēti, un likuma stāšanās spēkā tika atlikta.

2003.gada budžetā tā pati problēma. Godīgi sakot, es neesmu pārliecināts, ka arī turpmāk šie līdzekļi tiks atrasti. Jaunais Administratīvā procesa likums ļautu indivīdam efektīvi cīnīties pret iespējamo valsts patvaļu. Man rodas iespaids, ka tieši šī iemesla dēļ kādām valsts pārvaldēm šis likums ļoti nepatīk.

Godātie kolēģi! Jau ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš neatkarības atjaunošanas. Tomēr Latvijā nav likuma, kurš garantētu personai iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības strīdā ar valsti.

Frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vārdā es aicinu jūs balsot pret Ministru kabineta priekšlikumu un, grozot 2003.gada budžetu, tomēr atrast līdzekļus, lai likums, kurš aizsargā mūsu valsts iedzīvotāju tiesības, stātos spēkā no 1.jūlija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā” nodošanu komisijām. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, neatturas, atturas — neviens, pret — 24. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākošais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sēklu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākošais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākošais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Meliorācijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākošais darba kārtības punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākošais darba kārtības punkts — desmitais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākošais darba kārtības punkts — lēmuma projekts “Par Janas Zīles apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā runās deputāte Labucka.

I.Labucka (LPP).Cienījamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra priekšlikumu, ir atbalstījusi Daugavpils tiesas tiesneses Janas Zīles apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Balsosim par lēmuma projektu “Par Janas Zīles apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, atturas — nav, pret — nav. Jana Zīle apstiprināta par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Nākošais darba kārtības punkts — lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Labucka.

I.Labucka (LPP). Līdz šim Latvijā apgabaltiesās strādā 99 tiesneši. Kā mēs visi zinām, īpaši sarežģīta problēma ir Rīgas pilsētā, kādēļ, jau apspriežot arī likumu par budžetu šim gadam, tika iedalīti finansu līdzekļi, lai par 15 štata vietām tiktu palielināta Rīgas apgabaltiesa.

Ņemot vērā to, ka ar 1.jūliju sākas algu reforma, un tātad arī būs iespēja šo iepriekšpieņemto lēmumu nodrošināt, ir nepieciešams palielināt apgabaltiesu tiesnešu kopējo skaitu līdz 114, un Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo lēmumu.

Lūdzu atbalstīt to arī šodien!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, atturas — nav, pret — nav. Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās” pieņemts.

Nākošais darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr.781 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi trešajā lasījumā 21 priekšlikumu, kurus arī izskatījusi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums — ir iestrādāts 4. — komisijas priekšlikumā. Tāpat arī 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 4.priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — deputāta Slaktera priekšlikums — ir atbalstīts.

6. — deputāta Kalniņa priekšlikums — komisijā ir atbalstīts.

7. — deputāta Slaktera priekšlikums — komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — deputāta Kalniņa priekšlikums — komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. — deputāta Slaktera priekšlikums — komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — deputāta Kalniņa priekšlikums — komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav...

B.Brigmane. Ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Jābalso. Balsosim! Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. 11.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Par 10.priekšlikumu vārds deputātam Kariņam.

B.Brigmane. Par 11 priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Piedošanu, par 11.priekšlikumu vārds deputātam Kariņam.

A.K.Kariņš (JL). Labdien, godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 11.priekšlikums izskatās nevainīgs: aizstāt vārdus vai ciparus “30” ar “15”. Bet par ko iet runa? Par PVN priekšnodokļa atmaksu uzņēmējam. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests atmaksā visiem uzņēmējiem 30 dienu laikā... Kā lūdzu? Visiem ir viens noteikums — 30 dienas. Šajā te likumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija liek priekšā izmainīt statusu brīvostas uzņēmumiem, tātad ka viņiem tiktu atmaksāta šī nauda 15 dienu laikā.

Es nesaredzu iemeslu, kāpēc mums būtu šādiem jau privileģētiem uzņēmumiem jādod vēl labāki noteikumi saistībā ar PVN atmaksu kā citiem uzņēmējiem?

Tātad es aicinu neatbalstīt šo te priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Ir jābalso par 11.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 48, atturas — 10.

11.priekšlikums nav apstiprināts.

B.Brigmane. 12. — deputāta Slaktera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — deputāta Slaktera priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Iestrādāts komisijas 18.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 18. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 20.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 20.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”...

B.Brigmane. Nē, par nodokļu piemērošanu...

Sēdes vadītājs. ... “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir 14. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā runās deputāte Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.782 — likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”.

Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kurus ir iesnieguši Saeimas deputāti un kuri attiecas uz brīvostas zemēm. Tāpēc es, noraidot šos priekšlikumus, lūdzu pievērst jūsu uzmanību 3.priekšlikumam, kur ir rakstīts, ka brīvostas zemi, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt likumā “Par ostām” noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, noraidot šos iepriekšējos priekšlikumus, komisija nav noraidījusi tos pēc būtības, bet tikai tāpēc, ka mēs piedāvājam tos iekļaut citā likumā.

Tāpēc, skatoties pēc kārtas, 1. — deputāta Slaktera priekšlikums — šā iemesla pēc komisijā nav atbalstīts.

2. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Šis ir tas priekšlikums, kuru es tikko nolasīju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — deputāta Slaktera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. — deputāta Slaktera priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 7.— deputāta Kalniņa priekšlikums. Arī neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 8. — deputāta Slaktera priekšlikums.

Un analogs 9. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi un lūdz pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Brigmane.

B.Brigmane (JL). Dokuments nr.783 — likumprojekts “Grozījums Rīgas brīvostas likumā”.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Slakteris. Tāda paša iemesla pēc kā iepriekšējā likumā — Ventspils brīvostas likumā —, arī šeit attiecībā par ostas zemēm komisija uzskatīja par nepieciešamu noraidīt šos priekšlikumus un iekļaut likumā “Par ostām”.

Tātad 1. — deputāta Slaktera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — deputāta Slaktera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt šo te likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Rīgas brīvostas likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir 16. — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Labrīt, cienījamie kolēģi! Pašreiz Saeimā atrodas likumprojekts “Medību likums”, kurš neparedz atbildību par likumu, kā arī tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem, tādēļ atbildība par minētajiem pārkāpumiem nosakāma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, attiecīgi to precizējot atbilstoši šim Medību likumam. Tie arī ir šie šodien piedāvātie grozījumi pirmajā lasījumā.

Juridiskā komisija, izskatot attiecīgo projektu, atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tātad balsosim! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, atturas — nav, pret — nav.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 2.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.jūnijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības punkts — septiņpadsmitais. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie kolēģi! Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss pašreiz neparedz administratīvo atbildību par likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un nozaru speciālo normatīvo aktu pārkāpumiem, lai gan likuma 10.panta ceturtā daļa paredz tiesības Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai sastādīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam administratīvo pārkāpumu protokolu, kas tiktu izskatīts likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam likuma pārejas noteikumu 7.punktā ir noteikts, ka šā likuma 10.panta ceturtā daļa stājas spēkā pēc tam, kad izdarīti attiecīgie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Lai paaugstinātu komisijas darbības efektivitāti un nodrošinātu normatīvo aktu un licenču nosacījumu ievērošanu valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, kā arī lai nodrošinātu iepriekš minēto komisijas funkciju izpildi, ir nepieciešami šodien piedāvātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Izskatot šo jautājumu, Juridiskā komisija secināja, ka būtu nepieciešams lūgt atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Tāpēc es lūdzu deputātus atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, atturas — nav, pret — 15. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz arī deputātus atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Rezultātu lūdzu! Par — 90, atturas — nav, pret — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu iesniegšanas termiņu!

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27.maijs.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas termiņš?

S.Aboltiņa. Izskatīšana otrajā lasījumā — 29.maijā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākošais darba kārtības punkts — likumprojekts “Likums par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Likums par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru”. Apzinoties šādas aģentūras lielo nozīmi un nepieciešamību Latvijas ekonomikas attīstībai, komisija tomēr uzskatīja par neiespējamu virzīt šo likumu uz izskatīšanu Saeimā šādā formā. Galvenais arguments ir tas, ka šajā likumā ir nepietiekamas likuma pazīmes.

Ja jūs apskatīsities un izlasīsit, tad mēs redzam, ka šeit ir definēts, kas būs šī aģentūra un kas būs vadība, bet nav deleģējumi definēti. Tātad komisija uzskata, ka šis likums nav jāatbalsta skatīšanai Saeimā, savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jau ir izveidota darba grupa, kas sakārtos šo likumu pēc būtības un iesniegs nākamajā, tuvākajā Saeimas sēdē uz izskatīšanu jau labotā formā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Likums par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, atturas — 6, pret — 77. Likumprojekts nav pieņemts.

Nākošais darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā runās deputāts Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Izskatāmā dokumenta numurs 777. Skatām likumprojektu otrajā lasījumā.

Tātad 1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Dainis Turlais. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav... Ir? Jābalso par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, atturas — 10, pret — 39. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija nolūkā redakcionāli precizēt deputāta Daiņa Turlā priekšlikumu. Līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Iebildumi...

A.Laksa. Tā kā 1. priekšlikums nav pieņemts, 2. ... Ir jābalso?

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par 2.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, atturas — 6, pret — 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedz Saeimas deputāts Buzajevs. Komisijas lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedz Saeimas deputāti Mellupe, Bērziņš, Latkovskis. Komisijas lēmums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (JL). Cienītais priekšsēža kungs! Cienītie kolēģi! Runa šeit ir par 4.priekšlikumu, un šis 4.priekšlikums, es gribētu norādīt, arī saistās ar mūsu 5.priekšlikumu, kā arī ar 8.priekšlikumu šeit.

Respektīvi, runa iet par Krimināllikuma 91.pantu, kurš runā par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu par deputātu kandidātiem. Manuprāt, šis ir ļoti nedemokrātisks pants. Paskatīsimies, ko tas nosaka. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu par deputāta kandidātu tiesa var uzlikt cietumsodu līdz 3 gadiem vai naudassodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, tas ir, ar 3500 latiem. Toties, ja mēs paskatāmies uz vispārējo pantu, tas ir, 157. Krimināllikuma pantu, kas parādās šajā 5.priekšlikumā, tad jūs redzēsiet, ka par apzinātu neslavas celšanu tādam parastam cilvēkam augstākais soda mērs ir 20 minimālās mēnešalgas. Tas ir tikai 700 latu.

Padomājiet, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka deputāta kandidāts kā tāds ir daudz vairāk aizsargāts nekā tā saucamais parastais cilvēks. Publicējot nepatiesu rakstu par deputāta kandidātu, jūs riskējat pavadīt 3 gadus cietumā. Toties publicējot līdzīgu rakstu, par, teiksim, kādu bankas prezidentu vai, piemēram, kādu ievērojamu dzejnieku vai mākslinieku, jūs riskētu ar 20 minimālajām mēnešalgām. Šie ir ļoti nesamērojami soda mēri. Un vispār ir jautājums: “Kādēļ ir vajadzīga šāda nevienlīdzība?” Man šķiet, ka šeit ir runa par valsts varas iepretim indivīdam nozīmi.

Attiecībā pret nepatiesu ziņu sniegšanu mums visiem būtu jābūt vienlīdzīgiem, vienlīdzīgām tiesībām. Manuprāt, tā būtu tikai demokrātiska, pareiza situācija. Tādēļ mūsu priekšlikums, mūsu, iesniedzēju, priekšlikums bija svītrot 91. Krimināllikuma pantu un atstāt tikai 157. — vispārējo pantu par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Tajā pašā laikā mēs ierosinājām pārskatīt soda mērus, kas attiecas uz šo pantu, un tas bija nākamā priekšlikuma, 5.grozījuma mērķis. Ja jūs piekritīsiet svītrot 91.pantu, tas ir, neatbalstīsiet komisijas priekšlikumu, tad uz trešo lasījumu mēs iesniegsim attiecīgus priekšlikumus.

Rezumējot aicinu jūs padarīt mūsu Krimināllikumu par demokrātiskāku un svītrot 91.pantu, tas ir, neatbalstīt komisijas priekšlikumu attiecībā uz 4.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons (LPP). Godājamie kolēģi deputāti! Es mēģināšu paskaidrot, kāpēc es atbalstu komisijas viedokli un noraidu nupat šeit izteiktos argumentus.

Mums ir jāapzinās, kādā valstī, kādā situācijā mēs dzīvojam un ko mēs esam saņēmuši pārvaldīšanā no iepriekšējām koalīcijām. Šī ir sabiedrība ar deformētu izpratni par godu, par cieņu, par atbildību, par pienākumu, par tiesībām. Un viss tas, ko kolēģis Bērziņš šeit teica, būtu pilnīgi normāli un pilnīgi atbalstāms, ja tad, kad beigsies mūsu pilnvaru termiņš, šeit tiešām būs tiesiska valsts ar taisnu tiesu, kur sabiedrība varēs uzticēties policijai un ierēdnim, un arī informācijas līdzekļiem.

Katrs, kurš kandidē uz amatu Saeimā vai kādu citu augstu valsts amatu, nāk ar noteiktu mērķi. Taču gadu gaitā sabiedrībā ir radīts viedoklis, ka deputāta amats un daudzi citi atbildīgi valsts amati ir krimināli sodāmas nodarbības. Un mēs apzināmies, ka šobrīd runāt par goda aizskaršanu, par cieņas aizskaršanu cerībā par to saņemt gandarījumu ir ļoti, ļoti nepamatoti.

Bet es gribu likt akcentu uz citu lietu. Situācijā, kad apzināti nepatiesas ziņas tiek izplatītas par deputātu kandidātu, šo apmelotāju mērķis jau ir drusku cits: nevis aizskart konkrēto personu, kurai ir tiesības pēc tam griezties tiesā pēc gandarījuma, bet mērķis ir dezinformēt vēlētājus, dezinformēt sabiedrību un dezinformēt pilsoņus ar nolūku šīs dezinformācijas, apmelojumu rezultātā panākt sev vēlamu valsts varu. To ir pierādījusi mūsu līdzšinējā prakse, kad, protams, pēc vēlēšanām tiek atzīts, ka tie bija meli, ka tā bija nepatiesība. Bet vilciens ir aizgājis jau!

Un, godājamie kolēģi, kamēr mēs neesam panākuši tos mērķus, ar kādiem mēs šeit esam nākuši, lai šeit būtu tiesiska valsts ar taisnīgiem likumiem, kur pilsonis var uzticēties gan tiesai, gan likuma aizsardzībai, es nepiekrītu kolēģu ierosinājumam — svītrot šo pantu. Šis pants ir nepieciešams kā garantija tam, ka sabiedrībai ir tiesības un iespējas saņemt patiesu informāciju par tiem cilvēkiem, kuri ir gatavi nākt un pārņemt valsti pārvaldīšanā tādā situācijā, kāda tā ir.

Un ticiet man! Pēc tam, kad mēs būsim padarījuši savus labos darbus un realizējuši savus labos nodomus, vienalga, būs pietiekami daudz cilvēku, tāpat kā šobrīd, vismaz puse vēlētāju neatbalsta mūsu labos nodomus un mūsu darbus. Un pēc tam, kad deputāts būs beidzis savu darbu, tāpat viņu nogāzīs dubļos un nospārdīs ar kājām ar preses palīdzību pie tās apziņas, pie tās izpratnes, kāda mums šobrīd sabiedrībā ir.

Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un noraidīt deputātu grupas ierosinājumu — izslēgt šo pantu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Pietkevičam.

M.Pietkevičs (TP). Godātie kolēģi! Arī es jūs, tāpat kā Simsona kungs, aicināšu atbalstīt komisijas viedokli, tātad par šīs deputātu grupas iesniegtā priekšlikuma noraidīšanu.

Paskaidrošu arī īsumā, kāpēc. Man gadījās vadīt darba grupu, kura strādāja ar šiem Krimināllikuma grozījumiem. Šajā darba grupā līdzdarbojās daudzi ļoti autoritatīvi juristi gan no Augstākās tiesas, gan no Ģenerālprokuratūras, gan no Zvērinātu advokātu padomes, gan no Tieslietu ministrijas. Un visi pieaicinātie speciālisti, tāpat kā arī visi deputāti, kas darbojās šajā darba grupā, bija vienisprātis šajā jautājumā, ka šim pantam Krimināllikumā ir jāpaliek un šādam nozieguma sastāvam ir jābūt. Tas nav nejauši, tas nav mantojums no padomju laika, kā kāds varētu iedomāties. Šāds pants jau bija 1933.gada Latvijas Sodu likumā iekļauts.

Un, ja mēs runājam par analogiem, kādi šobrīd ir vai nav, vai pastāv kaut kur pasaulē, tad, protams, tas varbūt nav pats labākais piemērs, bet varētu pieminēt Krievijas Federāciju, kur deputāta kandidātam no brīža, kad viņš ir reģistrēts oficiāli kā deputāta kandidāts, tiek piešķirta deputāta imunitāte. Es domāju, ka šis pants, kurā ir tikai un vienīgi paredzēts nozieguma sastāvs par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu, ir salīdzinoši ļoti maigs un ļoti nepieciešams. Un mani vienmēr izbrīna, teiksim, tādu cilvēku, nespeciālistu, nejuristu viedokļi par tik būtībā sarežģītiem un specifiskiem likumiem, kāds ir Krimināllikums, ar vienīgo domu, teiksim, ejot būtībā masu mediju pavadā, veikt kādus grozījumus, pilnīgi neloģiskus un nesaprotamus, un izrautus no konteksta, un grozīt Krimināllikumu gadījumos, kad tas pilnīgi nav nepieciešams un izjauc visu Krimināllikuma sistēmu.

Tādēļ es būtībā arī visas darba grupas vārdā, kurā tiešām bija savākušās ļoti lielas autoritātes jurisprudencē un visi kā viens uzskatīja, ka šādam pantam Krimināllikumā ir jābūt, es jūs aicinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt šo grozījumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Cilevičam!

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Patiešām tas ir ļoti svarīgi, lai katrs vēlētājs varētu izdarīt apzinātu izvēli un līdz ar to lai viņš saņemtu tikai īstu informāciju par visiem deputātu kandidātiem, jo tas tiešām ietekmē demokrātijas procesu.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka ar šo spēkā esošā likuma normu šo mērķi panākt nevar, jo vienkārši tas nav īstenojams. Izlasīsim, kas šeit ir uzrakstīts: “Par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu.” Mēs zinām, ka bija Latvijā vairāki precedenti — tiesu lēmumi, tiesu prāvas, bet ir ārkārtīgi grūti pierādīt, ka patiešām nepatiesas ziņas tika izplatītas apzināti. Jo jebkurš daudzmaz profesionāls žurnālists var noformulēt savu viedokli tādā veidā, ka neviena tiesa nevarēs pierādīt, ka viņš zināja, ka viņa izplatītās ziņas ir nepatiesas, un darīja to apzināti.

No otras puses, tas rada zināmas briesmas, ka šī norma var tikt izmantota ļaunprātīgi, var tikt izmantota pret opozīciju. Es negribu minēt konkrētus piemērus. Es domāju, ka mums, kā opozīcijas deputātiem, tai skaitā Tautas saskaņas partijas deputātiem un deputātu kandidātiem, ir ļoti laba pieredze šajā ziņā, ka gan mediji, gan politiskie oponenti izplatīja ļoti nepatiesas ziņas un, protams, darīja to pilnīgi apzināti. Bet neviena tiesa nekad to nevarētu pierādīt.

Tāpēc es piekrītu daļēji Simsona kunga teiktajam. Es domāju, ka tomēr tiesu lēmumi un konkrēti spriedumi nu diez vai ir tas īstais veids, kā audzināt sabiedrību līdz zināmas demokrātijas standartiem, un šīs normas atstāšana izraisa daudz lielākas briesmas, ka tiks apspiesta vārda brīvība. Jo šajos jautājumos vienmēr jāmeklē zināma sabalansētība starp vārda brīvību un indivīda, katras personas goda un cieņas aizskaršanu. Bet šajā gadījumā es uzskatu, ka šī norma nedarbosies praksē. Tātad mērķi, kā likumdevējs domāja, iestrādājot šo normu likumā, netiks panākti praksē. Tajā pašā laikā ir patiešām ļoti nopietnas bažas, ka šī norma tiks izmantota ļaunprātīgi, tiks izmantota vienkārši politiskai cīņai, cīņai pret opozīciju. Jo diemžēl pilnīgas ticības mūsu tieslietu sistēmai man joprojām nav tāpat kā absolūtam vairākumam Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un svītrot šo normu no likuma! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamie kolēģi! Mēs visi zinām vārdus, kas Ministru kabinetā ir... es nezinu, iegravēti vai pielikti, tā es neesmu ieskatījies tik tuvu. Bet tie vārdi ir ļoti vienkārši: “Viens likums — viena taisnība visiem. “Padomāsim par to būtību, kas šeit ir likta priekšā. Šeit ir par cieņas un goda aizskaršanu, likuma vienmērīga piemērošana gan amatpersonām, gan pārējiem pilsoņiem.

Latvijā mums ir reizēm, jāsaka, tāda tīri smaga vēsture bijusi. Ne tikai padomju okupācijas gadi, bet mēs varam jau mērīt simtos gadu vācu okupāciju vai vācu kundzības gadus. Un tieši šajā laikā mūsu tautā ir izveidojusies tāda atziņa vai tā doma, ka ir kungi un ir pārējie. Ir tie privileģētie, nedaudzie, un ir pārējie, kam tā nasta ir jāvelk.

Šajā te likumā, manuprāt, zināma atēna no šādas domāšanas vēl pastāv, ka kaut kādu iemeslu dēļ amatpersona būtu tajā kunga kārtā, tajā īpaši aizsargājamā kārtā, un pārējie būtu, nu, tajā ja ne kalpa, tad vismaz mazāk aizsargātā kārtā.

Ja mēs šo priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bērziņš un citi, atbalstām, tad mēs atbalstām mūsu likumdošanas pāreju uz domu, ka, nē, kungiem nav jādod īpašas privilēģijas, bet ir jāpaceļ tas standarts visiem Latvijas pilsoņiem, tas ir, goda un cieņas aizskaršanas jautājums nav tikai deputāta vai citu amatpersonu jautājums. Tas ir visu pilsoņu jautājums! Un padomājiet par vēl vienu aspektu. Kas tagad notiek esošajā likumdošanā, ja kāda amatpersona publiski ceļ, kā saka, neslavu kādai neamatpersonai? Tad iznāk tā, ka tai neamatpersonai ne tikai, kā saka, kungs uzbrauc cilvēkam virsū, bet nav pat līdzekļu, kā riktīgi aizstāvēties. Tātad jāskata to koku, kā saka, no abiem galiem. Šajā gadījumā es aicinātu deputātus padomāt par to, ka mūsu valsts demokrātijas sistēmu ir jāturpina nostiprināt un padziļināt. Iesim uz to drosmīgi, spersim to drosmīgo soli — atbalstīsim deputāta Bērziņa un citu priekšlikumu — veidot vienmērīgu sistēmu pret cieņas un goda aizskaršanu gan amatpersonām, gan visiem pārējiem Latvijas valsts pilsoņiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otro reizi runāt pieteicies deputāts Simsons.

P.Simsons (LPP). Godājamie kolēģi! Viens likums — viena taisnība visiem! Tas ir mūsu mērķis, uz ko mēs tiecamies. Un es domāju, ka pēc četriem gadiem mēs būsim jau stipri pietuvinājušies šim mērķim un mēs varēsim atteikties arī no atšķirīgiem sodiem par līdzīgiem nodarījumiem.

Bet, draugi mīļie! Atcerieties, kādā situācijā, kādā valstī mēs esam dzīvojuši šos padsmit neatkarības gadus, kad likumīgi ir iespējams vienai sabiedrības daļai aplaupīt otru sabiedrības daļu, kad likumīgi ir iespējams vienam vinnēt tiesā un otram zaudēt tiesu, kad nav likuma un nav garantijas aizsardzībai pret policijas, pret ierēdņu patvaļu, kad mēs nevaram balstīties uz tām normām, kādas jūs, godājamie kolēģi, esat baudījuši, dzīvodami demokrātiskās valstīs, demokrātiskā sabiedrībā. Pēc četriem gadiem mēs varēsim pārskatīt šo lietu, bet šobrīd mēs nedrīkstam mazināt atbildību par apzinātu ļaunumu. Katrs politiķis riskē, nākdams amatā, katrs ugunsdzēsējs riskē, stādamies šajā amatā, bet par apzinātu dedzināšanu soda neatkarīgi no tā, vai cietušais prasa atlīdzināt zaudējumu vai neprasa atlīdzināt zaudējumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Kļaviņam.

P.Kļaviņš (LPP). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs visi, protams, esam par demokrātiskas valsts attīstību līdz augstākajam līmenim. Un tieši šī mērķa labad 91.pants ir paturams. Un es gribētu īpaši norādīt uz to, ka šeit netiek amatpersonas aizstāvētas. Te nav speciāls sods paredzēts par nepatiesu ziņu izplatīšanu pret kādu amatpersonu. Tad varētu teikt: jā, kungiem ir cits likums un vienkāršajai tautai — cits. Šis pants runā par deputātu kandidātiem. Kas ir deputātu kandidāti? Tā nav vēl nekāda amatpersona. Un tas ir tiešām mūsu valsti aizstāvošs pants, ka šim kandidātam, lai viņu vispār... vienu labu, piemērotu valstiski domājošu, atbildīgu cilvēku pierunātu, lai viņš riskē un kandidē, viņš ir jāaizsargā no apzināti nepatiesu ziņu uzbrukumiem, ar kādiem var pret viņu vērsties. Es domāju, ka šis pants pat vēl nav pietiekami precīzs. Un es to formulētu tā, bet tā ir cita runa par nepatiesu ziņu izplatīšanu, kurām trūkst pierādījuma, ir sodāms attiecīgais šo ziņu izplatītājs ar smagu, samērā smagu sodu. Par ziņu izplatīšanu, nepatiesu, kurām trūkst pierādījuma. Tad varbūt mēs sasniegtu to, par ko domā Cileviča kungs, ka ir grūti mūsu tiesām pierādīt, ka ziņas ir apzināti nepatiesi izplatītas. Tas ir tiešām grūti pierādāms, bet vai tad tā ir preses brīvības ierobežošana, ja mēs domājam, ka presei vajadzētu izsargāties no nepatiesu ziņu izplatīšanas, it īpaši, ja tās ir attiecināmas uz deputāta kandidātu. Mēs nevaram iegūt vajadzīgos cilvēkus likumdošanas darbam, ja mēs jau priekšplānā viņus neaizsargājam no tīša un ļaunprātīga mēģinājuma šīs personas diskriminēt.

Tādēļ es pilnā mērā atbalstu kolēģa Simsona teikto un uzskatu, ka šis ierosinājums — svītrot 91.pantu — ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Vairāk runātāju pieteikušies nav. Debates slēdzu. Lūdzu balsot par 4. — deputātu Āboltiņas, Bērziņa un Latkovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 12, atturas — 13. Priekšlikums pieņems.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Laksa...

Tehnisks pārtraukums — 4 minūtes.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Un turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā runās deputāts Laksa.

A.Laksa (LPP). Tātad vēl joprojām izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Skatām 5.priekšlikumu, kuru iesniedza Saeimas deputāti Mellupe, Bērziņš, Latkovskis. Šī priekšlikuma izlemšana sasaucas ar iepriekšējo — 4.priekšlikumu, kā arī ar 8., un... Kā, lūdzu? Un komisija šo priekšlikumu noraidīja, un acīmredzot tomēr mums šeit ir jābalso par 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nav balsojams, tas jau ir noformulēts.

A.Laksa. Labi, pārejam pie 6.priekšlikuma. Iesniedzis Saeimas deputāts Buzajevs. Komisijas šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums — iesniedza Saeimas deputāts Buzajevs. Komisija priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 8.priekšlikums — iesniedza deputāti Mellupe, Bērziņš, Latkovskis. Komisija priekšlikumu noraidīja. Bet, ņemot vērā ... Jābalso?

Sēdes vadītājs. Jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 37, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Laksa. Līdz ar to visi likumprojekta priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret —1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam?

A.Laksa. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu atzīt 28.maiju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? 28.maijs.

Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Laksa.

A.Laksa (LPP). Paldies! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums. Izskatāmā dokumenta nr.778. Kopā uz otro lasījumu iesniegti 20 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Priekšlikums precizē vienu no apstākļiem, kas nepieļautu tiesvedību krimināllietās. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir redakcionāls, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Priekšlikums precizē 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Priekšlikums paredz atsevišķu lietu kategoriju piekritības maiņu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 6., 7., 8. un 9. priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs. Komisija priekšlikumus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Pret 6., 7. un 8.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Laksa. 10. un 11.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Buzajevs. Komisija šos priekšlikumus neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas viedokli par 10. un 11.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Laksa. 12.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisija priekšlikumu atbalsta, protams.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 13.priekšlikums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 14. un 15.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Lūdzu atbalstīt 14. un 15.priekšlikumu komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 16.priekšlikums. Iesniedza Saeimas Juridiskā komisija. Priekšlikums paredz iespēju un nosaka termiņus, kuros var pārsūdzēt jebkuru tiesas lēmumu, kas ir saistīts ar sprieduma izpildi. Komisija atbalsta priekšlikumu komisijas precizētā redakcijā, kas ir ietverta Aizsardzības un iekšlietu komisijas 17.priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt 16. un 17.priekšlikumu komisijas redakcijā!

Sēdes vadītājs. Pret komisijas viedokli par 16. un 17.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Laksa. 18.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, ko komisija atbalsta un kas ir iekļauts komisijas 19.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt 18. un 19. priekšlikumu komisijas redakcijā!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. 20.priekšlikums. Iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 28.maijs.

Sēdes vadītājs. 28.maijs. Iebildumu nav.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā runā deputāts Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 779. Kopā iesniegti 59 priekšlikumi.

1.priekšlikums — iesniedzis vides ministrs Vējonis. Atbildīgā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 2.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 3.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 4.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 5.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 6.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 7.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. Un redakcionāli precizēts.

8.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 9.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 10.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 11.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 12.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 13.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 14.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 15.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 16.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 17.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 18.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 19.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 20.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 21.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 22.priekšlikums — vides ministra. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 23.priekšlikums — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 24.priekšlikums — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 25.priekšlikums — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 26. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 27. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 28.priekšlikums — vides ministra Vējoņa. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 29. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 30. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 31. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 32. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 33. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 34. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 35. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 36. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 37. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 38. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 39. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 40. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 41. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 42. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 43. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 44. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 45. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 46. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 47. — vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 48. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 49. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 50. — vides ministra Vējoņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 51. — vides ministra Vējoņa priekšlikums — ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 52. — vides ministra Vējoņa priekšlikums — ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 53. — vides ministra priekšlikums — ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 54. — vides ministra priekšlikums — ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 55. — vides ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 56. — vides ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 57. — vides ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. 58. — vides ministra priekšlikums — ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tolmačovs. Un pēdējais 59. — vides ministra Vējoņa kunga priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, atturas — nav, pret — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Tolmačovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — līdz 6.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Iebildumu nav.

Lūdzu deputātu uzmanību! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem, un vārds Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (Saeimas sekretārs). Frakciju padomes sēde pulksten 10.40 Sarkanajā zālē. Darba kārtības jautājums: lēmuma projekts par darba kārtību, kādā iesniedzamas kandidatūras Valsts prezidenta vēlēšanām, un par balsošanas norisi, par Saeimas pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu, par Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu dienas noteikšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tūlīt pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās uz nelielu sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Pēc plenārsēdes.... 10 minūtes pēc plenārsēdes beigām Sociālo un darba lietu komisijas telpās — Veselības apakškomisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vārds deputātam Bartaševičam rezultātu nolasīšanai.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Liene Liepiņa, Pāvels Maksimovs, Aigars Pētersons, Rihards Pīks, Jakovs Pliners, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Māris Kučinskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Atsākam mūsu darbu pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons.

Sēdes vadītājs. Turpinām mūsu plenārsēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības punkts ir 22. — likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas, turpinām sēdi! Paldies!

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.780. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrajā lasījumā.

1. — Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 2. — Gatera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 3. — Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 4. — Vējoņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 5.priekšlikumā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 6. — Gatera kunga priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts 7. — atbildīgās komisijas priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 8. — Gatera kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 9. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts otrās daļas 3.punkta precizētā redakcijā, kā redzams šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 10. — Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 11. — Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 12. — Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 13. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 14. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 15. — Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 16. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 17. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 18. — Vējoņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. Es atvainojos! 18. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. 19. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 20. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 21. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 22. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 23. — Gatera kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. 25. — Gatera kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

26. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un izteikts 27.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret komisijas viedokli par 25., 26. un 27.priekšlikumu deputātiem nav.

I.Emsis. 28. — Kalniņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts cita panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 29. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 30. — Gatera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 32. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Juridiskā biroja — 33.priekšlikums. Par šo pašu pantu. Nav atbalstīts. Un ir viss šis pants izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.

34.priekšlikums — atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 36. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts. Kā arī 38. — deputāta Slaktera kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts. Un 39. — Gatera kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, kā arī Vējoņa kunga 40.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Arī 41. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir daļēji atbalstīts. Arī deputātu Ābiķa kunga un Kalniņa kunga priekšlikums — 42. — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 43.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 44. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 45. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 46. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 47. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 48. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 49. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 50. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, un pieņemts 51. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 52. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 54. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 55. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. 56. — Gatera kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, kas arī ir jāsaka par 57. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Un 58.priekšlikumā ir redzama galīgā atbalstītā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli par 56., 57. un 58.priekšlikumu nav.

I.Emsis. 59. — Gatera kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Kā arī 60. — Vējoņa kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Un 61. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 62.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas viedokli par 59., 60., 61. un 62.priekšlikumu iebildumu nav.

I.Emsis. 63.— Vējoņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, un galējo redakciju mēs redzam 64.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 65. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 66. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 67. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 68. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 69. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 70. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un izteikts 71.priekšlikumā — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. 72. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 73. — Vējoņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 74. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 75. — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. 76.priekšlikums — Vējoņa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 77. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Emsis. 78. — Gatera kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav.

I.Emsis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrajā lasījumā. Lūdzu apstiprināt šo otrā lasījuma redakciju!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, atturas — nav, pret — nav. Līdz ar to likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Iebildumu nav.

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir grozījumi mūsu darba kārtībā. Ministru prezidents Einars Repše saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz iekļaut likumprojektu šīs Saeimas 22.maija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi pret iekļaušanu darba kārtībā? Likumprojekta nosaukums “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Jābalso. Balsosim par grozījumiem darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, atturas — 3, pret — 42. Līdz ar to jautājums nav iekļauts darba kārtībā. (Aplausi.)

Izskatām nākošo darba kārtības punktu — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu””.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Vaidere.

Godātie kolēģi! Lūdzu ievērot kārtību un respektu pret runātāju.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es labprāt Ārlietu komisijas vārdā jums gribētu celt priekšā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu””.

Eiropas Padomes pieņemtā Eiropas konvencija... atvainojiet... Tātad strādāsim ar Saeimas dokumentu nr.786 — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu””.

Konvencijas 3.panta 5.punktā minētā institūcija, kas veic pašvaldību darbības likumības pārraudzību Latvijas Republikā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde. Bet, kā zināms, šī Pašvaldību lietu pārvalde tika reorganizēta un iekļauta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sastāvā. Lai likums “Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu” atbilstu pašreiz spēkā esošajai valsts pārvaldes iestāžu kompetencei, nepieciešams veikt grozījumu šajā likumā.

Tātad tas ir ļoti tehniska rakstura grozījums. Ārlietu komisijas vārdā ierosinu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu!

Sēdes vadītājs. Balsosim par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, atturas — nav, pret — nav. Likumprojektam ir piešķirta steidzamība.

I.Vaidere. Komisijas vārdā paldies... Aicinu izskatīt šo likumprojektu tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Pirmajā lasījumā...

I.Vaidere. Labi. Izskatīsim vispirms pirmajā lasījumā, un pēc tam aicināšu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par to, lai to izskatītu nekavējoši pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Vaidere. Paldies! Un tagad komisijas vārdā aicinu izskatīt tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tad likumprojektu izskatām otrajā lasījumā.

I.Vaidere. Jā, lūdzu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Balsosim. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, atturas — nav, pret — nav. Likumprojekts izskatīts otrajā lasījumā.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kā nākošais darba kārtības punkts — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai”.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere...

24.? Atvainojos... 24. darba kārtības punkts — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi””.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere ( TB/LNNK). Paldies! Strādāsim ar dokumentu nr.787.

Godātie kolēģi! Es gribētu norādīt, ka Latvijas Republika starptautiskajās attiecībās ir izteikusi vēlmi noslēgt līgumu ar Eiropola organizāciju, tādējādi nodrošinot atbilstību Eiropola konvencijas prasībām.

Taču minētās darbības veikšanai ir nepieciešams saskaņot esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz personas datu aizsardzības likumdošanas piemērošanu informācijas apstrādei policijas sektorā.

Saeimā tika pieņemts likums “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, un ar šo likumu tika paplašināta minētā likuma piemērojamības sfēra, attiecinot Fizisko personu datu aizsardzības likumu arī uz tiem personas datiem, kas ir atzīti par valsts noslēpumu, ciktāl likums “Par valsts noslēpumu” nenosaka citādi. Tādējādi ir izpildīta galvenā prasība.

Šodien izskatāmais likumprojekts paredz grozīt likumā noteiktos ierobežojumus konvencijas piemērošanai, izslēdzot izņēmumus personas datu apstrādei, ko veic publiskās institūcijas nacionālās drošības un krimināltiesību jomā.

Likumprojekta redakcija tiek saskaņota ar analoga rakstura grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā, neparedzot konvencijas piemērojamības izņēmumus un nosakot tās attiecināmību arī uz personas datiem, kas ir atzīti par valsts noslēpumu, ciktāl likums “Par valsts noslēpumu” nenosaka citādi.

Komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”” pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Vaidere. Lūdzu, kolēģi, noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 27.maiju!

Sēdes vadītājs. 27.maijs — iesniegšanas termiņš. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai”.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Vaidere.

I.Vaidere ( TB/LNNK). Paldies! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam numur 788. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” un konstatēja sekojošo.

Pieņemtā Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai pieder pie Eiropas Padomes līgumu sērijas, kurus paraksta Eiropas Padomes dalībvalstis. Uzsvēršu, ka konvencijas pamatnostādnes ir jau iestrādātas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citos adekvātajos tiesību aktos. Pievienojoties minētajai konvencijai, Latvija demonstrē izpratni par kultūras mantojuma saglabāšanu un līdz ar to var cerēt uz palīdzību kultūras mantojuma aizsardzības problēmu risinājumā. Šo konvenciju jau ir ratificējušas 25 Eiropas Padomes dalībvalstis, arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, un pat Vatikāns un Monako.

Tātad aicinu Saeimu arī pievienoties šo valstu grupai un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Līdz ar to likumprojekts “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņa datumu!

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 27.maiju.

Sēdes vadītājs. 27.maijs — iesniegšanas termiņš. Deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz ar to Saeimas šīsdienas darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek apkopoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es jūs informēju, ka sakarā ar to, ka nākamnedēļ otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir izbraukuma sēde Jelgavā un mēs izbrauksim agri no rīta pulksten 8.00, Sporta apakškomisijas sēde otrdien nenotiks. Iespējams, ka tā notiks ceturtdien, es par to informēšu pēc tam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātei Vaiderei.

I.Vaidere (“TB”/LNNK). Godātā Ārlietu komisija! Lūdzu pulcēties uz Ārlietu komisijas sēdi pulksten 11.45! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Liene Liepiņa, Aigars Pētersons, Rihards Pīks, Atis Slakteris, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Kučinskis, Ingrīda Ūdre un Ērika Zommere. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sēde slēgta.

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!