Kad Uzņēmumu reģistra tiesības paplašinās

Iepriekšējā nedēļā — 21. maijā — spēkā stājās grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”. Vairāki uzņēmēji un citi interesenti vērsušies redakcijā ar jautājumiem sīkāk izskaidrot, kādi jauninājumi turpmāk būs jāievēro, kādas būs Uzņēmumu reģistra (UR) tiesības attiecībā uz viņu darbību. Par šiem būtiskajiem grozījumiem likumā stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Ina Panasova.

Vispirms viņa uzsver, kādos gadījumos varēs izbeigt uzņēmuma darbību. To paredz likuma “Par uzņēmējdarbību” 34. panta pirmā daļa. Tātad saskaņā ar minēto grozījumu uzņēmuma darbība tiks izbeigta: pirmkārt, pamatojoties ar uzņēmuma brīvprātīgu lēmumu, otrkārt, uzņēmuma statūtos vai līgumā paredzētajos gadījumos. Piemēram, statūtos noteikts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbības laiks ir divi gadi. Tātad pēc diviem gadiem SIA darbība jāizbeidz, un būs jāpiemēro likuma “Par uzņēmējdarbību” noteikumi SIA likvidācijai. Līdzīga situācija var būt gadījumos, kad ar līgumu tiek nodibināta līgumsabiedrība konkrēta mērķa sasniegšanai, piemēram, lai piedalītos kādā konkursā un izpildītu pasūtījumu. Pēc šī uzdevuma izpildes līgumsabiedrības darbība tiek izbeigta. Treškārt, likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību” paredzētajos gadījumos. Ceturtkārt, pēc tiesas nolēmuma. Šie gadījumi var būt gan tādi, ja konstatēts: uzņēmums veic neatļautu uzņēmējdarbību vai rīkojas bez speciālas atļaujas, gan arī tādi, ja, piemēram, UR ir iesniedzis tiesā prasību par uzņēmuma atzīšanu par neesošu vai par tā likvidāciju. Un, piektkārt, pēc UR valsts notāra lēmuma likumā “Par uzņēmējdarbību” paredzētajos gadījumos. Tas attiecas uz vienkāršotās likvidācijas procedūru.

Svarīgi, ka uzņēmumu darbību vairs nevarēs izbeigt pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma, bet gan — pēc UR valsts notāra lēmuma.

Ar jēdzienu “darbības izbeigšana” jāsaprot gan uzņēmuma atzīšana par neesošu, gan – par likvidējamu, gan uzņēmuma izslēgšanu no uzņēmumu reģistra.

Tiesa par neesošu atzīst uzņēmumu, piemēram, ja tā statūti neatbilst likuma prasībām, bet par likvidējamu — saskaņā ar grozījumiem atzīst tādu uzņēmumu, ja to nevar izslēgt no reģistra vienkāršotā kārtībā. Ja uzņēmumam iespējams piemērot vienkāršoto likvidāciju, tas no uzņēmumu reģistra tiek izslēgts un uzņēmuma darbība tiek izbeigta līdz ar tā izslēgšanu.

Par vienkāršoto likvidāciju

Pats svarīgākais, ko paredz minētie grozījumi un ko uzsver I. Panasova, ir uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Šo procedūru Uzņēmumu reģistrs sāks šādos gadījumos: 1) tikai pēc saņemtās informācijas no nodokļu administrācijas par to, ka uzņēmums a) gada laikā pēc reģistrācijas UR nav sācis uzņēmējdarbību, b) sistemātiski attiecīgajai nodokļu administrācijai neiesniedz likumos paredzētos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī nav paziņojis par savas darbības pārtraukšanu un nav informācijas par uzņēmuma darbību, c) nav atrodams juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv; 2) atkārtoti neiesniedz UR gada pārskatus vai to amatpersonu paraksta paraugus, kurām piešķirtas paraksta tiesības; 3) gada laikā atkārtoti neizpilda UR valsts notāra likumīgos rīkojumus.

Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, UR nosūtīs uz uzņēmuma juridisko adresi brīdinājumu, nosakot termiņu, kādā uzņēmumam jānovērš brīdinājumā minētie pārkāpumi. Informācija par šādu brīdinājumu UR publicēs arī oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tajā tiks norādīti termiņi, kurā uzņēmuma kreditori varēs pieteikt savus pieprasījumus UR. Termiņš nedrīkstēs būt īsāks par trim mēnešiem. Kad beigsies šis termiņš, iespējamas trīs situācijas un šāda Uzņēmumu reģistra rīcība:

1) uzņēmums brīdinājumā minētos trūkumus nav novērsis un UR nav pieteikti kreditoru prasījumi. Šādā gadījumā UR valsts notārs pieņems lēmumu par uzņēmuma izslēgšanu no uzņēmumu reģistra;

2) uzņēmums brīdinājumā minētos trūkumus nav novērsis, bet UR ir pieteikti kreditoru prasījumi. Šādā gadījumā UR gatavos prasības pieteikumu tiesai par uzņēmuma likvidāciju. Ja tiesa šo prasību apmierinās, uzņēmuma likvidāciju par uzņēmuma līdzekļiem veiks UR;

3) uzņēmums brīdinājumā minētos trūkumus ir novērsis. Tādā gadījumā un neatkarīgi no tā, vai kreditoru prasījumi UR būs pieteikti vai ne, UR laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēs informāciju par trūkumu novēršanu. Tam būtu pozitīva nozīme pašam uzņēmumam, jo uzņēmuma partneriem un kreditoriem nebūs pamata uztraukties par savu interešu aizsardzību.

Par grozījumu nepieciešamību

Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” kā viena no četrām UR funkcijām minēta arī valsts kontroles funkcija. Tā izpaužas kā UR pienākums pārbaudīt, vai uzņēmumu dibināšanas un darbības dokumenti atbilst likuma prasībām. Ja tas tā nav un uzņēmums nesakārto savu darbību, UR ir tiesīgs veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šo uzņēmumu izslēgtu no uzņēmumu reģistra. Tādējādi grozījumi likumā dod UR iespējas pilnvērtīgāk realizēt valsts kontroles funkcijas. Likumā paredzētie grozījumi ikkatrā gadījumā dod iespēju pašiem uzņēmumiem sekot savas darbības dokumentu atbilstībai likumam. Kurš gan būtu apmierināts, ja “Latvijas Vēstnesī” parādītos ziņa, ka tāda vai citāda uzņēmuma darbība neatbilst likumam? Turklāt likuma grozījumiem ir brīdinoša un disciplinējoša nozīme. Tas, ka UR ir dotas tiesības pilnvērtīgi kontrolēt uzņēmumu darbības dokumentu atbilstību likumam, garantēs kā paša, tā pārējo uzņēmumu veiksmīgu darbu. Grozījumi likumā nodrošinās, ka informācija UR būs iespējami aktuāla un precīza gan par to, cik un kādi uzņēmumi reģistrēti un faktiski strādā, gan par to, vai kāda konkrēta persona ir reģistrēta kā amatpersona noteiktā uzņēmumā.

Līdz šim visos gadījumos, kad tika konstatēti vienkāršotās likvidācijas pamati, UR bija jāvēršas ar prasību tiesā, lai uzņēmumu atzītu par likvidējamu. Iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, ne visas tiesas atzīst, ka UR darbojas citu personu interesēs, kas savukārt ir pamats atbrīvojumam no valsts nodevas samaksas, un pieprasa valsts nodevu 10 latus no UR. Tādējādi pilsētas vai rajona tiesas lēmums par prasības atstāšanu bez virzības jāpārsūdz apgabaltiesā, kas atkal izmaksā piecus latus. Ja arī apgabaltiesa atzīst pilsētas vai rajona tiesas lēmumu par likumīgu un pamatotu — lēmums jāpārsūdz kasācijas kārtībā un jāiemaksā 50 latu drošības nauda. Kā piebilst I. Panasova, lēmumu pārsūdzēšanai nepieciešama ne tikai nelietderīga finansu resursu, bet arī nelietderīga laika un darba resursu izmantošana. Turklāt ir tādi likvidējamie uzņēmumi, kuriem nav ne līdzekļu, ne kreditoru. Katrs šāds “tukšā” uzņēmuma likvidācijas process UR izmaksā prāvu darba resursu nelietderīgu tēriņu. Tāpēc grozījumi likumā šādos gadījumos paredz iespēju izslēgt uzņēmumu no reģistra vienkāršoti, nedodoties uz tiesu un lietderīgi izlietojot valsts naudu.

Pašlaik tādu uzņēmumu, kuriem būtu iespējams piemērot vienkāršotās likvidācijas procedūru, no kopumā reģistrētajiem aktīvajiem 131 056 uzņēmumiem ir aptuveni 55 000. Pēc UR aprēķiniem, aptuveni puse no 55 000 ir tādu, kurus noteikti varētu izslēgt no Uzņēmumu reģistra bez došanās uz tiesu.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore