Lai kopā domātu un spriestu

Par plānoto ES kopējās lauksaimniecības politikas reformu

Vakar, 28. maijā, atgriezies no Briseles, kur 26. un 27. maijā notika Eiropas Savienības (ES) valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēde, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze līdzdalību tajā vērtēja kā jaunu kvalitatīvu pakāpi attiecībās ar Savienību. Pirmo reizi šajā sēdē piedalījās arī ES kandidātvalstu ministri, būdami klāt pilnīgi visu darba kārtības jautājumu izskatīšanā. Līdz šim kandidātvalstu ministri tika uzaicināti, lai kopīgi diskutētu tikai par atsevišķiem jautājumiem.

Ministru padomes sēdē apstiprinātas vairākas izmaiņas esošajās regulās un direktīvās. Daži izskatītie jautājumi netieši skāruši arī Latvijas intereses. Piemēram, nozvejas regulēšana pie Īrijas krastiem. Lai gan mūsu valsts zvejnieki pašlaik šajos ūdeņos nezvejo un tieši šis jautājums Latviju neskar, svarīgi bija redzēt, kā savu interešu aizstāvēšanā sadarbojas ES dalībvalstis, atzina ministrs.

Diskusija par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas projektu notika nevis plenārsēdē, bet gan trīspusējās tikšanās laikā, piedaloties Eiropas Komisijas, ES prezidējošās valsts Grieķijas un dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvjiem. Kā pastāstīja M. Roze, Latvijas oficiālā pozīcija par lauksaimniecības politikas plānotajām izmaiņām jau iepriekš tikusi iztirzāta, tiekoties ar Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministriem. Konkrētas detaļas iepriekš pārrunātas arī ar Zviedrijas un Dānijas kolēģēm.

Tikšanās laikā Briselē pirmais apspriests jautājums par to, vai valstis ir ieinteresētas veikt lauksaimniecības politikas reformu. Latvija noteikti ir ieinteresēta KLP reformas īstenošanā, apliecināja M. Roze. Reformas rezultātā radīsies iespēja iegūt papildu līdzekļus lauku apvidu attīstīšanai. Reforma ir svarīga arī tāpēc, lai pēc iekļaušanās ES pilnībā nodrošinātu jaunās dalībvalstis ar nepieciešamajiem atbalsta līdzekļiem.

Diskusija izvērtusies par to, kā būtu ieviešams vienotais maksājums saimniecībai, atdalot to no tiešā ražošanas apjoma, un kādā veidā atbalsta pretendents to varētu saņemt, bāzējoties uz iepriekšējo gadu rezultātiem.

Latvija uzskata, ka par references gadu jānosaka iepriekšējais gads pirms reformas nosacījumu piemērošanas, turklāt vienotā maksājuma aprēķināšanai jāizmanto 100% ES tiešā atbalsta līmenis. Mūsu valsts atbalsta Dānijas viedokli, ka tiešo maksājumu atdalīšana ir jāpiemēro daļēji, pilnībā neattiecinot to uz lopkopību. Pašlaik lopkopības sistēmas atbalsts ir sarežģīts un krietni atšķiras no laukaugu atbalsta sistēmas. Ja vienotais maksājums nosacīti pārvērtīsies maksājumā par hektāru, svarīgi būtu zināt, kā tas ietekmēs atbalstu lopkopības saimniecībām. Ir skaidrs, ka saimniecībās, kurās nodarbojas tikai ar laukkopību, apstrādā daudz lielākas platības nekā tie, kuri ražo pienu vai audzē liellopus. Nevar pieļaut, ka lopkopji tikai tāpēc, ka neapsaimnieko plašas teritorijas, saņemtu mazāku atbalsta maksājumu nekā graudu vai citu lauksaimniecības kultūru audzētāji. Šī iebilde tika ņemta vērā.

Kā pastāstīja M. Roze, tiešo maksājumu sistēmas atsaisti no ražošanas apjomiem atbalsta Lielbritānija un Vācija, kas bija viena no reformas iniciatorēm. Tā kā Vācija ES budžetā iemaksā visvairāk naudas, šīs valsts pārstāvji ir īpaši ieinteresēti tiešo maksājumu reformas turpināšanā.

Ministrs informējis EK un ES prezidentūru par to, ka Latvija pēc iespējas drīz vēlētos uzzināt, kāda būs maksājumu administrēšanas jaunā shēma. Latvijai ļoti svarīgi ir Integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu sākt ieviest no “tā gala, kas netiks mainīts,” sacīja M. Roze. Ja Latvijā tiks ieviests kaut kas tāds, ko visai drīz nāksies mainīt, nauda būs ieguldīta veltīgi. Gan EK, gan prezidentūra to apzinās, tāpēc apsolīja iespējami drīz šo jautājumu atrisināt.

Ministrs atzina, ka kopumā KLP reformas projektā nav nekā tāda, kas Latvijai būtu galīgi nepieņemams. Protams, nav patīkamas EK ieceres samazināt intervences cenas un no intervences sistēmas izslēgt rudzus, taču galīgais – negatīvs vai pozitīvs – spriedums ir jāaiztaupa līdz brīdim, kad tiks piedāvāts kompensācijas mehānismu pilnais klāsts. Tāpat Latvija vēlētos drīzāk uzzināt, kādi būs tiešo maksājumu atdalīšanas reālie mehānismi.

Tagad, kad ES lauksaimniecības nozares vadība ir uzklausījusi visu valstu viedokļus par plānoto KLP reformu, EK un prezidentūra tos apkopos un izveidos kopsavilkumu.

ES prezidējošā valsts Grieķija ir apņēmusies galīgo lēmumu par KLP reformas pamatprincipiem pieņemt savas prezidentūras laikā – nākamajā lauksaimniecības ministru padomes tikšanās reizē, kas paredzēta Luksemburgā 11. un 12. jūnijā.

Papildus dienas kārtībā iekļautajiem jautājumiem Francijas lauksaimniecības ministrs ierosināja izvērtēt situāciju cūkgaļas tirgū. “Visā ES cūkgaļas tirgū pašlaik ir lielas problēmas, un tas, ko cūkgaļas ražotāji izjūt Latvijā, ir atbalsis no tām,” sacīja M. Roze. Sanāksmē ministrs norādījis, ka kandidātvalstīs situācija ir vēl smagāka nekā ES dalībvalstīs, jo nav pieejami tādi atbalsta instrumenti, kādus izmanto EK. Risinot cūkgaļas krīzi ES iekšienē, jāņem vērā arī situācija kandidātvalstīs un nedrīkst pieļaut, ka dalībvalstis lieto tādus atbalsta instrumentus, kas radītu vēl smagākas problēmas topošajām Savienības dalībniecēm. ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers solījis drīzumā sagatavot priekšlikumus par to, kā EK varētu līdzēt novērst cūkgaļas krīzi dalībvalstīs un kandidātvalstīs.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore