Ikviens ir cilvēks šajā pasaulē

Vakar, 28.maijā, Rīgā notika starptautiska konference “Tiesības būt”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 28. maijā, notika konference “Tiesības būt”, kas bija veltīta cilvēku ar īpašām vajadzībām problēmām. Konferenci rīkoja sabiedriskās organizācijas “Bethphage” fonds un Vieglās valodas aģentūra, un tā notika projekta “Mobilā atbalsta komanda bērnu un pieaugušo invalīdu interešu aizstāvībai” ietvaros, to atbalsta arī ASV vēstniecības Demokrātijas komisija. Konferences mērķis bija apzināt dzīves kvalitātes paaugstināšanas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Konferenci atklāja ASV vēstniecības preses un kultūras atašeje Viktorija Sloana. Uzrunā viņa atcerējās savu darbu toreizējās PSRS galvaspilsētā Maskavā ASV vēstniecībā. Kādu dienu viņa dežurējusi informācijas centrā, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem par vīzām un imigrāciju. Pēkšņi V. Sloana izdzirdējusi klauvējienus pie stiklotajām durvīm un ieraudzījusi vīru bez kājām, kurš pārvietojies uz koka dēļa ar ritentiņiem, stumjoties pa ielu ar kailām rokām. Viņš prasījis imigrācijas formas lapu. Pēc gada Vašingtonā V. Sloana ieraudzījusi paralizētu vīru, kurš pārvietojies bez jebkādām grūtībām motorizētos ratiņos, ātrāk par kājāmgājējiem. Kā emocionāli teica ASV atašeje, tajā brīdī viņa jutusies lepna par valsti, kurā dzīvo. “Es skaidri izjutu atšķirību starp totalitāru un demokrātisku sabiedrību. Demokrātijā jebkurš cilvēks ir vērtība. Darbs ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir demokrātijas darbs. Cilvēka dzīve kļūst vērtīga tad, ja to veidojam un tajā ieguldām darbu. Mums jāstrādā pie tā, lai visi cilvēki iekļautos sabiedrībā, jo pēc tā spriež par valsts vērtību sistēmu.”

Labklājības ministre Dagnija Staķe (attēlā) atzina, ka Rīga kļūst aizvien pieejamāka invalīdiem, lai gan darāmā vēl ļoti daudz. D. Staķe pastāstīja, ka šogad invalīdu integrēšanai darba tirgū Labklājības ministrija un Nodarbinātības valsts dienests realizēs četras programmas invalīdu nodarbināšanai. Šim mērķim budžetā ir piešķirti 475 000 latu. Programmu ietvaros tiks radītas subsidētās darba vietas, kā arī sniegts atbalsts invalīdiem bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei darba vietā. Arī Labklājības ministrija ir iecerējusi izveidot darba vietu invalīdiem, tādējādi rādot paraugu citām valsts un pašvaldību institūcijām.

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks (attēlā) savu uzrunu sāka ar skumju secinājumu: mēs dzīvojam ļoti materiālistiskā pasaulē un cīnāmies un domājam par materiālām lietām, nevis par cilvēku. No tā, protams, visvairāk cieš pats cilvēks, īpaši ja viņš nav vesels, jauns un veiksmīgs. Ministrs, novēlot visiem ražīga darba pilnu dienu, atgādināja, ka sekmīgas dzīves pamatā ir katra indivīda un visas sabiedrības vērtību sistēma.

Pārejot pie konferences darba kārtības, pirmais uzstājās Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktors Olafs Brūvers. Viņš pastāstīja, ka VCB ikdienā sastopas ar jautājumiem, kas saistīti ar invalīdu cilvēktiesību pārkāpumiem. Daudzos gadījumos birojs palīdzēt nespēj, jo tas prasītu lielus finanšu līdzekļus, īpaši ja runa ir par vides nepieejamību, par ko arī ir visvairāk sūdzību. Piemēram, daudzās daudzdzīvokļu mājās nav lifta vai tajā nevar iekļūt cilvēks ratiņos. Tajā pašā laikā O. Brūvers atzina, ka notiek pozitīva attīstība, un iesaistītās institūcijas – gan valsts, gan pašvaldības – savu finansiālo iespēju robežās ir gatavas novērst šķēršļus, kas traucē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iekļauties sabiedrībā. Latvija ir ratificējusi 50 starptautiskos aktus cilvēktiesību jomā, daļa no tiem gan nav juridiski saistoši. O. Brūvers atzina, ka likumdošana Latvijā cilvēktiesību jomā pārsvarā atbilst starptautiskajiem standartiem, tikai finanšu trūkuma dēļ tie bieži netiek īstenoti. Latvijai juridiski saistoši ir divi galvenie pakti, kurus ANO pieņēma 1966. gadā, – par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un par politiskajām un pilsoņa tiesībām. 1971. gadā ANO pieņemta deklarācija par garīgi slimu cilvēku tiesisko aizsardzību un 1991. gadā – deklarācija par garīgi slimu cilvēku tiesiskās aizsardzības principiem. Šie dokumenti ir saistoši arī Latvijai. O. Brūvers savu referātu beidza, pastāstot par kādu jaunu māmiņu ratiņkrēslā, kas teikusi, ka atbalsts ir vajadzīgs ne tikai viņai, bet arī diviem viņas bērniem, jo viņu bērnību ļoti ietekmē māmiņas invaliditāte.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās palīdzības departamenta direktora vietniece Daina Podziņa pastāstīja, ka šobrīd Latvijā ir 117 174 invalīdi, no kuriem 11 061 ir bērns. Statistika liecina, ka bērnu invalīdu skaits pieaug. LM galvenais uzdevums ir sabiedrības iesaistīšana invalīdu sociālās aizsardzības politikas izstrādē un attīstībā, jo tikai ar sabiedrības (pedagogu, darba devēju, vienkārši līdzcilvēku) atbalstu varēs izveidot invalīdiem pieejamu vidi. Darba vēl ir ļoti daudz, jo Latvijā daudzas skolas nav piemērotas, lai tajās mācītos bērni ar īpašām vajadzībām, bet

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Konferencē “Tiesības būt”: fonda “Bethphage” direktore Karina Kaktiņa, s/o “Vieglās valodas aģentūra” vadītāja Gunta Anča un izpilddirektore Inese Banceviča

zviedru kolēģi uzskata, ka viņu skolas nav tam gatavas, jo pieaug to bērnu skaits, kas slimo ar dažādām alerģijām, un dažās skolās vide ir tāda, kas bērnam izraisa alerģiju. Latvijai līdz šādām rūpēm vēl tāls ceļš ejams.

Par sabiedrības attieksmi runāja arī Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis. Viņš ar rūgtumu atcerējās pagājušā gada 1. septembri, kad atklāja Teikas vidusskolu, kurā mācīsies arī bērni ar īpašām vajadzībām un ir ierīkoti speciāli lifti. Tos ieraudzījušas divu veselu bērnu mātes, kas neizpratnē noteikušas: vai tad arī kropļi te mācīsies. Ar šādu barbarisku attieksmi Latvija nekad nekļūs par Eiropas garīgās telpas daļu un līdzvērtīgu sarunu biedri, lai arī cik iestāšanās līgumus mēs parakstītu.

Runājot par NVO devumu, nozīmīgs ir Latvijas Portidžas mācību sistēmas asociācijas darbs. Portidža ir pilsēta ASV Viskonsīnas štatā, kurā radās īpaša mācību sistēma bērniem ar attīstības traucējumiem līdz septiņu gadu vecumam, ko sauc par agrīno korekciju. Ar bērniem strādā īpaši sagatavoti pedagogi, kas bērnam iemāca dzīvei nepieciešamākās prasmes – saģērbties, paēst utt. Šogad Portidžas asociācija ir noslēgusi līgumu ar Rīgas domi par palīdzību 100 ģimenēm, kurās ir bērni ar īpašām vajadzībām.

Būtisku darbu cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanai sabiedrībā veic Vieglās valodas aģentūra, kas nodibināta 2003. gadā. Tās izpilddirektore I. Banceviča pastāstīja, ka aģentūras galvenais uzdevums ir veidot pieejamas valodas vidi. Vieglā valoda ir īpaša metodika, kas izstrādāta Ziemeļvalstīs, un tajās veiktie pētījumi rāda, ka 25% cilvēku nav pieejama informācija, ja tā nav sagatavota īpašā, vieglā veidā. Mērķgrupas ir ļoti plašas – cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, migranti, disleksijas slimnieki, arī gados vecāki cilvēki. Vieglā valoda ir gan teksts, gan vizuālais materiāls. Kā uzsvēra I. Banceviča, Latvija ir vienīgā valsts postsociālisma telpā, kur ir šāda aģentūra ar 12 sertificētiem tulkiem, kas izgājuši divu gadu mācību kursu tepat Latvijā un tad sertificēti Zviedrijā.

Konferencē uzstājās un pieredzē dalījās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji no Liepājas, Līvāniem, Tukuma, Talsiem. Darbu beidzot, tika izveidotas darba grupas, kas turpinās strādāt pie cilvēku ar īpašām vajadzībām problēmu risināšanas, sadarbojoties arī ar valsts institūcijām un likumdevējiem. Pēc redzētā un dzirdētā konferencē palika iespaids, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām Latvijā nav pamesti likteņa varā, jo ir ļoti daudz spēcīgu sabiedrisko organizāciju, kas aizstāv invalīdu tiesības, kā arī atbalsta viņu aktīvu iekļaušanos sabiedrības dzīvē. Pati lielākā problēma, protams, ir izglītība un nodarbinātība, kur ļoti nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts.

Kā preses īssaietā pirms konferences pastāstīja “Bethphage” direktore Karina Kaktiņa, mobilā komandā sadarbojas valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji un dodas izbraukumos pa visu Latviju, lai lauku rajonos uzklausītu cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šie izbraukumi ir ļoti svētīgi, jo ne visi lauku cilvēki var aizbraukt uz Rīgu, dažiem pat ir grūtības tikt līdz vietējai pilsētas domei. Mobilā komanda strādā jau gadu un cer savus labos darbus turpināt arī nākotnē.

Vieglās valodas aģentūras izpilddirektore Inese Banceviča pastāstīja, ka ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas (NVO) izteikušas vēlmi piedalīties konferencē un risināt racionālu dialogu, kas nebalstītos tikai emocijās. I. Banceviča norādīja, ka konference aptver visu cilvēka dzīves posmu, izejot trīs ciklus – no piedzimšanas līdz septiņiem gadiem, no septiņiem līdz divdesmit vienam gadam un no divdesmit viena gada līdz mūža beigām, runājot par tām problēmām, ar kurām invalīdi sastopas katrā no šiem dzīves posmiem. Kā uzsvēra konferences rīkotāji, cilvēkiem ar invaliditāti vajadzīgas vienādas iespējas, nevis žēlastība.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore