Pietuvoties debesīm ir grūti. Bet mēs cenšamies

Par dāvanu absolventiem “Latvijas grāmata 2003”

Rīgas Latviešu biedrības namā 27. maijā tika laista tautās “Latvijas grāmata 2003”, kas iecerēta kā dāvana skolu absolventiem.

“Latvija pārdzimst. Tā soli pa solim ienāk sava valstiskuma plaukumā un pilngadībā. Tai ir cilvēki, kuru prāti un darbošanās var nodrošināt labus dzīves gadus. Arī Eiropa pārdzimst. Tā atkal ieplūst savos dabīgajos ģeogrāfijas un demokrātijas krastos, tā atkal sapoš dzīvei savas senās mājas. Valsts eksistenci un stiprumu var mērīt ar dažādiem mēriem. Lielā mērā — arī ar to, cik ieinteresēti tās liktenī un nākotnē ir šīs valsts pilsoņi.” Tā grāmatas ievadā raksta Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, novēlot daudz laimes jauniešiem tālākajā dzīves ceļā un daudz laimes Latvijai, kas šogad svinēs savu 85. dzimšanas dienu.

Grāmatas atvēršanas svētkos tās sastādītāja Anna Žīgure sacīja: “Pēc ilga pārtraukuma nu jau otro gadu sabiedriskais fonds “Vēlava” un apgāds “Jumava” cenšas atjaunot kādu tradīciju — dāvāt visu vidusskolu un citu augstu un mazāk augstu skolu beidzējiem vienu un to pašu grāmatu. Pirms kara tā bija “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, un tā iznāca par valsts līdzekļiem. Tagad tā ir “Latvijas grāmata”, un to izdod par saziedotiem līdzekļiem, jo valstij šādam nolūkam naudas nav.”

Krājuma veidošanā piedalījušies 58 autori. Pirmais ieraksts ievadnodaļā “Notikumi Latvijā un pasaulē” vēstī, ka 2002. gada aprīlī beidzies virtuālās enciklopēdijas projekta “Latvijas ļaudis uz 21. gadsimta sliekšņa” skolu konkurss “Mēs Latvijai, Latvija mūsos”, kurā iesniegti 500 darbi.

Pēdējie ieraksti vēstī par notikumiem 2003. gada martā. Un to bijis daudz: parlamenta vēlēšanas Igaunijā un Somijā, referendumi (par iestāšanos Eiropas Savienībā) Maltā un Slovēnijā, Latvijas nacionālā stenda atvēršana Leipcigas grāmatu tirgū, ASV prezidenta Džordža Buša paziņojums par karadarbības uzsākšanu Irākas atbruņošanas un tās iedzīvotāju atbrīvošanas vārdā, bērnu deju ansambļa “Dzintariņš” 50 gadu jubilejas koncerts Nacionālajā operā un tā joprojām.

Gada laikā ir daudz kas noticis — gan mūsu valstī, gan ārzemēs. Materiāli izkārtoti tematiskās nodaļās: Latvija un pasaule, Dzīve Latvijā, Tautsaimniecība, Vēsture, Izglītība un zinātne, Veselība, Vide, Kultūra un brīvais laiks, Sports un nobeigumā — jaunākie statistikas dati. Jaunums ir karte ar īsām ziņām par ES un NATO dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

Anna Žīgure atzīmē, ka grāmatas veidotāju pamatdoma bijusi celt tautā pašapziņu, vairot optimismu. Protams, ne viss ritējis gludi, tomēr katrā dzīves sfērā, katrā nozarē bijis arī daudz kā laba. Te ir mīlestības vārdi Liepājai un Ventspilij, seši stāsti par Vidzemi un apbrīnas pilns vēstījums par vaboļu pētīšanas centru Daugavpilī. Turpmāk paredzēts vēl vairāk pievērsties dzīvei Latvijas novados.

Filoloģijas doktore Astrīda Skurbe raksta par grāmatu gada spozmi: “Īpašs lepnums, ka iznākuši pirmie Rakstu sējumi diviem leģendāriem dzejniekiem — Andrejam Eglītim un Knutam Skujeniekam. Bijušais Zviedrijas trimdinieks Andrejs Eglītis — viens no redzamākajiem trimdas dzejniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, Latviešu nacionālā fonda dibinātājs un ilggadējs vadītājs — savos deviņdesmit gados joprojām ir možs, sabiedriski un literāri aktīvs. Arī bijušajam Morvijas koncentrācijas nometnes ieslodzītajam Knutam Skujeniekam iznācis Rakstu pirmais sējums (..). Gan Andrejs Eglītis, gan Knuts Skujenieks ir dzejnieki, ar kādiem varētu lepoties ikviena tauta. Vai pirms gadiem piecpadsmit mēs varējām sapņot par viņu rakstu izdevumiem? Tie kļuvuši iespējami tikai brīvajā Latvijā.”

Šis mums ir arī Dziesmu svētku gads, un tam veltīts Intas Kārkliņas raksts “Savu likteni izdziedot”. Autore te atgādina Teodora Zeiferta atziņas, kas izteiktas pirms piektajiem Dziesmu svētkiem 1910. gadā, taču aktuālas ir arī mums: “Tur ir vairāk nekā ārējs greznums un mākslas iespaids. Tur lasās kopā un top redzams, ko vesela tauta savos labākajos centienos jau panākusi. (..) Tam tuvināties, pašam sevi pāraugt, no šauras patības un putekļaini pelēkas nīcības ārā izaugt, uz to lai šādi svētki skubina un sagatavo. Viņi ir dārgi pērkami, bet ir lietas, kas nav ar naudu samaksājamas...”

Rūta Paula savukārt raksta par daiļo balsu kori “Latvija”, kas Latvijas vārdu nesis vistālāk gan uz austrumiem, gan rietumiem. Valsts akadēmiskais koris “Latvija” savu spožo 60 gadu jubilejas koncertsezonu vainagoja ar Ludviga van Bēthovena “Svinīgās mesas” atskaņojumu Vladimira Fedosejeva vadībā. Pasaulslavenais mūziķis pēc koncerta sacījis: “Pietuvoties debesīm ir ļoti grūti. Tas iespējams tikai kopā ar izcilu kori — tādu kā jūsu “Latvija”.”

Grāmatas veidotāji cer, ka tā palīdzēs būvēt tiltu pāri laikiem un paaudzēm. “Pēc gadiem šīsdienas absolvents rādīs to bērniem un mazbērniem un teiks: šo grāmatu man uzdāvināja tajā gadā, kad es beidzu skolu. Redziet, te titullapā tā rakstīts. Paskatīsimies, kāda dzīve bija toreiz Latvijā un pasaulē, par ko cilvēki runāja, par ko priecājās, kādas grūtības stājās ceļā.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore