Kamēr Latvijā vēl top novadu ligzdas

Līdz 1.jūlijam visām Latvijas pašvaldībām, par pamatu ņemot nosacīti 102 pašvaldību projektu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) jādara zināms viedoklis un priekšlikumi par novada izveidošanas projektu un jāizvērtē veicamie valsts atbalsta pasākumi. Pašvaldības viedoklis jāiesniedz domes vai padomes lēmuma formā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izsūtījusi pašvaldībām anketu ar vairākiem jautājumiem un lūgumu paskaidrot viedokli, kā katra pašvaldība redz savu apvienošanās modeli lielākā novadā.

Jau Latvijas Pašvaldību savienības kārtējā kongresā pašvaldību vadītāju neformālās sarunās un debatēs visvairāk tika pārspriests un arī apšaubīts 102 pašvaldību izveides projekts. Vairums pašvaldību vēl nogaida. Šobrīd Latvijā ir izveidoti 15 novadi, jaunākais no tiem ir Siguldas novads, kas valdībā akceptēts šā gada 20. maijā. Patlaban RAPLM Pašvaldību pārraudzības departamentā ir iesniegts un akceptu no valdības gaida tikai viens — Ozolnieku novada — izveides projekts. Bet priekšlikumus, kas ministrijā iesniedzami līdz 1. jūlijam, par 102 novadu projektu jau iesniegušas vairāk nekā 30 pašvaldības.

Kamēr pašvaldības spriež un domā, kā pareizāk vienoties un vai vispār vienoties, domu apmaiņa notiek arī ministrijās. Šā gada 25.marta sēdē valdība lēma, ka arī nozaru ministrijām līdz tam pašam laikam ir jāiesniedz priekšlikumi par pasākumiem novadu izveidošanas atbalstam. Ministrijām, sagatavojot pieprasījumus kārtējam valsts budžeta projektam, valsts investīciju programmai, kā arī realizējot tautsaimniecības sektoru attīstības programmas, par prioritāriem jānosaka tie pasākumi, kas veicina un atbalsta novadu izveidošanu.

Bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram, apkopojot vietējo pašvaldību domju un padomju priekšlikumus, līdz 2003.gada 1.septembrim jāiesniedz Ministru kabinetā precizēts novadu izveidošanas projekts.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs jau sācis sarunas ar nozaru ministriem par novadu izveidošanas jautājumiem. Savstarpējas sapratnes gaisotnē notikušas sarunas ar labklājības ministri Dagniju Staķi, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, tieslietu ministru Aivaru Aksenoku, iekšlietu ministru Māri Gulbi, vides ministru Raimondu Vējoni, Kultūras un citu ministriju vadošajām amatpersonām.

Ar Labklājības ministriju (LM) pārrunāti pašvaldībām un topošajiem novadiem svarīgākie jautājumi. Gan ar Labklājības, gan citām ministrijām vispirms pārrunājams tādas valsts investīciju programmas veidošanas princips, kam pamatā būtu novadu pašvaldību iesniegtie projekti. Tāpat ir jādomā par visu ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo reģionālo nodaļu apkalpes teritoriju sakārtošanu atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošanu plānošanas reģionu teritorijām. Pārrunātas LM pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju pakalpojumu sniegšanas punktu izvietošanas iespējas novados, kā arī LM pakļautībā un pārraudzībā esošo un rajona pašvaldību pārziņā esošo sociālās aprūpes centru, veco ļaužu pansionātu un bērnunamu nodošanas iespējas novadu pašvaldībām un šo iestāžu finansēšanas kārtība. Līdz novadu izveidošanai jāprecizē funkcijas, kuras LM, kā arī tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevumā pilda rajonu padomes. Un jādomā, kādas varētu būt novadu iespējas piedalīties Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apguvē.

Arī ar Izglītības un zinātnes ministriju pārrunāta Valsts investīciju programmas veidošana, kā prioritārus paredzot novadu pašvaldību iesniegtos projektus, kā arī šādi jautājumi:

• iespējas pārskaitīt mērķdotāciju izglītības darbinieku algām tieši uz novadu pašvaldībām;

• rajona izglītības pārvalžu statuss un rajona pašvaldības kompetencē esošo izglītības funkciju deleģējums pēc novadu izveides pabeigšanas;

• rajona pašvaldību pārziņā esošo internātskolu un profesionālās izglītības iestāžu statuss un finansēšanas kārtība pēc novadu izveides.

Ar Zemkopības ministriju (ZM) ir pārrunāti šādi jautājumi:

• ZM pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām;

• ZM pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju pakalpojumu sniegšanas punktu izvietošanas iespējas novados;

• kārtība, kādā Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija reģistrēs traktortehnikas un tās piekabes īpašnieka (fiziskās un juridiskās personas) juridiskās adreses izmaiņas, ja faktiskā atrašanās vieta nemainās;

• mednieku eksaminācijas komisiju turpmākā darbība;

• novadu iespējas piedalīties SAPARD programmas un ministrijas kompetencē esošo programmu līdzekļu apguvē.

Sarunu laikā nekādas konkrētas vienošanās starp ministrijām netika slēgtas, tomēr pārrunātais ir devis ievirzi viedokļu saskaņošanai. Piemēram, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un ZM speciālisti atzina, ka no iedzīvotājiem nedrīkst prasīt maksājumus, ja traktoru un citu lauksaimniecības tehniku nāktos pārreģistrēt novadu izveidošanas dēļ. Zemkopības ministrs piekrita arī tam, ka mednieku eksaminācijas komisiju funkciju pilnībā varētu nodot virsmežniecībām. Pašlaik mednieku eksaminācijas komisijas izveido rajonu padomes, bet darbību nodrošina virsmežniecības.

Ministra Ivara Gatera sarunas notiks līdz 6.jūnijam. Visām nozaru ministrijām RAPLM ir sagatavojusi un iesniegusi pārrunājamo tēmu sarakstu.

Veselības ministrija:

1) valsts investīciju programmas veidošana, kā prioritārus paredzot novadu pašvaldību iesniegtos projektus;

2) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām;

3) pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju pakalpojumu sniegšanas punktu izvietošanas iespējas novados;

4) rajona pašvaldību pārziņā esošo medicīnas iestāžu nodošanas iespējas novadu pašvaldībām vai valstij, šo institūciju finansēšanas kārtība;

5) vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanas kārtības ieviešana;

6) veselības aprūpes “māsterplāna” aktualizācija novadu izveidošanās gaitā.

Ekonomikas ministrija:

1) Valsts investīciju programmas veidošana, kā prioritārus paredzot novadu pašvaldību iesniegtos projektus;

2) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām;

3) Centrālās statistikas pārvaldes statistisko pārskatu iesniegšanas kārtības pilnveidošana saistībā ar novadu izveidi;

4) statistiskas datu vākšana un apkopošana par novada pagastiem un pilsētām;

5) vienota iekšzemes telefonu tarifa ieviešana;

6) rajonu pašvaldību pārziņā esošo privatizācijas procesu vadības nodošana novadu un pilsētu pašvaldībām.

Kultūras ministrija:

1) valsts investīciju programmas veidošana, kā prioritārus paredzot novadu pašvaldību iesniegtos projektus;

2) zonālo arhīvu darbība, ja izveidotā novada teritoriju ir apkalpojuši dažādi zonālie arhīvi;

3) reģiona centrālās bibliotēkas statuss, tās finansēšanas kārtība pēc novadu izveidošanās;

4) rajona pārziņā esošo muzeju statuss un to finansēšanas kārtība pēc novadu izveidošanās;

5) rajonu kultūras inspektoru statuss pēc novadu izveides;

6) pieminekļu aizsardzības inspektoru un rajona kultūras inspektoru apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņojot plānošanas reģionu teritorijām.

Iekšlietu ministrija:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts policijas rajonu nodaļu apkalpes teritoriju precizēšana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām;

2) iespēja izvietot minēto institūciju nodaļas (filiāles) novados;

3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iespējas veikt iedzīvotāju reģistru novada pagastos un pilsētās;

4) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pakalpojumu nodrošināšana visu pašvaldību, tajā skaitā arī nomaļo pagastu un mazpilsētu teritoriju, iedzīvotājiem;

5) Civilās aizsardzības likumā noteikto rajona pašvaldības funkciju nodošana novadu pašvaldībām vai valstij;

6) civilās aizsardzības plānu un ugunsdrošības uzraudzības plānu koriģēšana saistībā ar novadu izveidošanu.

Satiksmes ministrija:

1) prioritātes nodrošināšana novadu pašvaldību teritorijā esošo ceļu uzlabošanai un asfaltēšanai. To iekļaušana Lauku autoceļu attīstības programmā un Reģionālajā autoceļu attīstības programmā;

2) kārtība, kādā minētās autoceļu attīstības programmas saskaņos ar precizēto novadu izveidošanas projektu;

3) kārtība, kādā Ceļu satiksmes drošības direkcija reģistrēs transporta līdzekļa īpašnieka (fiziskās un juridiskās personas) juridiskās adreses izmaiņas, ja faktiskā atrašanās vieta nemainās;

4) Autopārvadājumu likumā noteikto rajona pašvaldības funkciju nodošanas iespējas novadu pašvaldībām vai valstij;

5) vienota iekšzemes telefona tarifa ieviešana, telefonu pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

6) autoceļu (ceļu) uzturēšanai piešķirto valsts mērķdotāciju pārskaitīšana vietējām pašvaldībām;

7) pasta nodaļu pakalpojumu pieejamības nodrošinājums novados;

8) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām.

Vides ministrija:

1) reģionālo vides pārvalžu apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām;

2) minēto pārvalžu pakalpojumu sniegšanas punktu (filiāļu) izvietošanas iespējas novados un to pilnvaru paplašināšana;

3) valsts investīciju programmas veidošana, kā prioritārus paredzot novadu pašvaldību iesniegtos projektus.

Finanšu ministrija:

1) Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases norēķinu centru apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām;

2) iespēja izvietot minēto institūciju nodaļas (filiāles) novados;

3) par nodokļu maksātāju pārreģistrācijas kārtību, mainoties juridiskajai adresei, ja faktiskā atrašanās vieta nemainās;

4) novadu veidojošo pagastu un pilsētu ņemto kredītu atmaksāšanas kārtība pēc novada izveidošanās;

5) novadu pašvaldību budžetu veidošanas (finanšu nepieciešamības aprēķināšanas) principi;

6) par vietējo pašvaldību budžetu pārskatu apkopošanu, ko veic rajonu padomes;

7) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana, dotāciju aprēķins novadam kā atsevišķo dotāciju un iemaksu summa novadu pagastiem un pilsētām;

8) pašvaldību finanšu stabilizācijas jautājumi saistībā ar novadu izveidošanu;

9) nodokļu un debitoru parādu kontroles pastiprināšana pašvaldībās;

10) rajona finansējuma (kopā ar attiecīgajām funkcijām) nodošana novadu un pilsētu pašvaldībām;

11) pašvaldību finanšu atskaišu sagatavošanas kārtība pašvaldību apvienošanās gadījumā;

12) valsts piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pārskaitīšana vietējām pašvaldībām.

Tieslietu ministrija:

1) ministrijas vadībā esošo tiesu varas institūciju statusa, darbības teritoriju un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju apkalpes teritoriju sakārtošana atbilstoši izveidoto novadu robežām un pieskaņošana plānošanas reģionu teritorijām;

2) pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju pakalpojumu sniegšanas punktu izvietošanas iespējas novados;

3) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārreģistrācijas kārtība, mainoties juridiskajai adresei, ja faktiskā atrašanās vieta nemainās;

4) nekustamā īpašuma piederības nostiprināšana un tā pārreģistrācijas nepieciešamība, mainoties juridiskajai adresei, ja faktiskā īpašuma atrašanās vieta nemainās;

5) novada pagastu un pilsētu nekustamā īpašuma nodokļa prognozēšana;

6) novadu administratīvo robežu aprakstu un karšu sagatavošanas kārtība;

7) dzimtsarakstu nodaļu izveidošanas kārtība, lai tās apkalpotu iedzīvotājus novadu pagastos un pilsētās;

8) bāriņtiesu (pagasttiesu) izveidošanas kārtība, lai tās apkalpotu iedzīvotājus novadu pagastos un pilsētās.

Lai novadu veidošana noritētu atbilstoši mūsdienu sabiedriskajām aktivitātēm, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija bija izsludinājusi konkursu par tiesībām veikt novadu izveidošanas sabiedrisko attiecību kampaņu. Līdz šim no valsts puses novadu izveidošanas pamudinājumam izdoti divi informatīvie bukleti, ko saņēma katra lauku mājsaimniecība. Notika regulāri televīzijas raidījumi “Novadu laiks”, ir uzņemta un pašvaldībās popularizēta videofilma “102 ligzdas”. Patlaban ir noslēdzies piedāvājumu pieņemšanas termiņš, savus piedāvājumus iesniegušas sešas firmas: SIA “Komunikoloģisko pētījumu centrs”, kas šo darbu piedāvā veikt par 24 856,61 latu, SIA “Baltijas Komunikāciju birojs”— 23 320 lati; SIA “Consensus” — 24 013 lati, BO VSIA “Vides projekti” — 24 563,67 lati, “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” — 24 624,24 lati — un “KPMS & Partneri” — 23 682,60 lati. Saskaņā ar konkursa nolikumu un likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” konkursa komisijai piedāvājumi ir jāizvērtē mēneša laikā. Komisija cer šo darbu paveikt agrāk.

Puses strādā, un notiekošais liek domāt, ka Latvijā šīs valdības laikā patiešām notiks administratīvi teritoriālā reforma un tiks izveidoti novadi. Ja vien valdība un pašvaldības spēs vienoties un valsts atbalsts būs ne vien morāls, bet arī finansiāls, tad, pēc prognozēm, Latvijas novadiem ir jākļūst spēcīgākiem, konkurētspējīgiem un uz attīstību vērstiem salīdzinājumā ar pašreizējo sadrumstaloto pašvaldību sistēmu. Jāatgādina, ka saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu brīvprātīgais novadu veidošanas laiks beidzas šā gada 31.decembrī. 2004.gads aizsāksies ar novadu veidošanu, ja vien netiks pieņemti minētā likuma grozījumi.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore