Cik tālu mums ir līdz Eiropai

Par IKP augstajiem attīstības tempiem un Latvijas vietu Eiropas Savienības kandidātvalstu ekonomikas rangu tabulā

LU dr.h.c. Georgs Lībermanis, valsts emeritētais zinātnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.78, 27.05.2003

Šis secinājums prasa būtisku papildinājumu: tautsaimniecībā visu IKP pieaugumu no 1999.līdz 2001.gadam nodrošināja produktivitātes palielinājums 15,9%, kas pārsniedza IKP izaugsmi 15,1%. Turklāt produktivitātes pieaugums preču ražošanas nozarēs 18,0% ir augstāks nekā pakalpojumu nozarēs 14,8%.6

Vienlaikus EM “Ziņojumā” uzsvērts, ka kopumā salīdzinājumā ar citām ES kandidātvalstīm Latvijas tautsaimniecības produktivitāte ir viena no zemākajām un atpaliek pēc šā rādītāja arī no Igaunijas un Lietuvas. 7

Vēl viena vērā ņemama piezīme. Kaut arī apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējos gados ir straujāka nekā tautsaimniecībā vidēji, tomēr tās īpatsvars IKP samazinās. To nosaka nelabvēlīgās cenu izmaiņas šinī nozarē. 3 Šāds secinājums izraisa izbrīnu, jo cenām IKP salīdzinājumos jābūt salīdzināmām.

Sakarā ar apkalpošanas nozares lielo lomu IKP veidošanā izvirzās nozīmīgs metodoloģisks jautājums: valsts pārvaldes personāls, valsts aizsardzības vīri (arī sievas) no kareivja līdz ģenerālim, obligātās sociālās apdrošināšanas saņēmēji pensionāri un invalīdi rada vai nerada pievienoto vērtīgumu (vērtību), tātad IKP? Pašreizējā oficiālā starptautiskā statistika uz šo jautājumu atbild pozitīvi. Šādas nostājas teorētisko pamatojumu var ietvert divās tēzēs: pirmkārt, katrs ienākuma saņēmējs ir tā radītājs, otrkārt, valsts pārvaldes darbinieki, aizsardzības spēku personāls sniedz sabiedrībai noteikta veida pakalpojumus, kas tiek apmaksāti, līdz ar to tiek radīts jaunais vērtīgums (vērtības).

Ir arī cits viedoklis, kas uz iepriekš izvirzīto jautājumu atbild noraidoši. Šā viedokļa pamatojums ir vienkāršs: valsts pārvaldes darbinieku algas un militārā personāla patēriņš naudā un graudā ir citās sfērās radītā tīrā vērtīguma (vērtības) ar nodokļiem un valsts un pašvaldību budžetiem īstenotā pārdales forma. Šo viedokļu pārstāvji noliedz, ka ierēdņi , militārais personāls , sociālās palīdzības saņēmēji rada tautsaimniecībā ko jaunu, tiek apgalvots, ka minēto iedzīvotāju grupu ienākumu ieskaitīšana IKP pēc būtības ir atkārtots rēķins. Problēma lielā mērā saistīta ar to, vai jaunajā vērtīgumā (vērtībā) darba alga un peļņa figurē ar vai bez nodokļiem. Strīdēties var bezgalīgi, jo katram viedoklim ir sava spēcīgā argumentācija. Latvijas statistiķiem jāpilda vienotās starptautiskās rekomendācijas.

Latvijas IKP pieauguma tempi salīdzinājumā ar citu valstu izaugsmi

Latvija pēdējos gados panākusi savas ekonomikas augstos attīstības tempus apstākļos, kad Rietumu pasaule (valstis ar augstu brieduma pakāpi, arī Latvijas galvenās ārējās tirdzniecības partneres) cīnās ar recesijas draudiem, stagnāciju, lēniem attīstības tempiem. Starptautiskā valūtas fonda “Eurostat”, Deutche Bank, citu ekspertu aprēķini sniedz mums šādu ainu (2.tabula).

Samērā augsts bija NVS IKP pieaugums: 2001. gadā – 6,3%, 2002. gadā – 4,6%p. Latvijas IKP pēdējo gadu izaugsmes temps vairāk nekā divas reizes apsteidz attiecīgos rādītājus Viduseiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm.

Lasītāju, saprotams, interesē Latvijas panākumu salīdzinājums ar sasniegto Lietuvā un Igaunijā. Par to liecību sniedz 3. tabula.

Salīdzinot 3. tabulas datus ar šā raksta sākumā minētiem Latvijas IKP pieauguma tempiem, varam secināt, ka Latvija pēdējo trīs gadu posmā ir Baltijas valstu ekonomikas augšupejas līdere. Reālā tautsaimniecība var atšķirties no valstu statistikas aprēķinātiem izaugsmes rādītājiem: katrā no Baltijas valstīm ir dažāds “Neformālās” ekonomikas īpatnējais svars, visai atšķirīgi ir nacionālo valūtu kursi pret ASV dolāru (vienotā mēraukla starpvalstu salīdzinājumiem), kā arī nacionālo valūtu salīdzinošā pirktspēja jeb t.s. pirktspējas paritātes standarts (PPS).

Latvijas vieta ES kandidātvalstu ekonomikas rangu tabulā

Būt līdervalstij ekonomikas attīstības tempu ziņā ir nepārprotams panākums. Tomēr tautas dzīves līmeņa pamatu pamats ir IKP absolūtais lielums. Var iebilst, ka ar šo nozīmīgo rādītāju nepietiek, lai izvērtētu kādas valsts iedzīvotāju labklājību, jo visai būtiski ir ievērot, kāda ir ienākumu diferenciācijas pakāpe starp bagātajiem, vidēji pārtikušajiem un trūcīgajiem, kāda ir sociālo labumu pieejamība, drošība. Šādus salīdzinošos datus starp valstīm mums statistika nesniedz. Ekonomikas ministrijas speciālisti pamatoti apgalvo, ka Latvijas ekonomikas augstie attīstības tempi ir palielinājuši Latvijas iedzīvotāju materiālās labklājības polarizāciju10, citiem vārdiem, bagātie no augšupejas panākumiem guvuši vairāk nekā pārējās iedzīvotāju grupas, vismazāk no tā saņēmuši trūcīgie iedzīvotāji.

Mūsu rīcībā ir “Eurostat” vērtējums par ES kandidātvalstu (bez Maltas) IKP salīdzinošo lielumu uz vienu iedzīvotāju, ievērojot nacionālo valūtu pirktspējas paritātes (PPS).

4. tabulā ietvertais vērtējums ir visai interesants. Pirmkārt, Latvija starp 9 kandidātvalstīm, kas, domājams (ja iedzīvotāju balsojums būs labvēlīgs), kļūs par ES pilntiesīgiem locekļiem 2004. gada 1. maijā, ieņem pēdējo vietu “Eirostat” tās ekonomisko briedumu novērtēja viszemāk. Otrkārt, virkne kandidātvalstu kā Kipra, Čehija, Slovākija tabulā minētajā laika posmā no ES vidējā līmeņa par dažiem procentu punktiem attālinājās. Treškārt, tādas kandidātvalstis kā Ungārija, Polija, Slovēnija ES vidējam līmenim tuvojās visai pieticīgi, tikai par vienu procenta punktu. Ceturtkārt, visstraujāk ES vidējam līmenim tuvojas Baltijas valstis un visupirms Latvija ar četriem procentu punktiem. Piektkārt, Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju ir Baltijas valstu pastarīte, bet atšķirība no Igaunijas un Lietuvas lēni mazinājās.

Pašlaik Latvijai starp 10 kandidātvalstīm jānostaigā visgarākais ceļš līdz ES vidējam līmenim. 4. tabulas informācija tiek izmantota Eiropas Savienības strukturālo fondu sadalīšanā, lai tādējādi likvidētu reģionālās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Tas ļauj cerēt, ka Latvijai nākotnē varētu būt raitāks attīstības solis, nekā pārējiem jaunajiem ES dalībniekiem.

Mūsu uzmanību par ES kandidātvalstīm vēl saista IKP sadali raksturojošie rādītāji, kā faktiskais individuālais patēriņš un kopējā pamatkapitāla veidošana, lēsts uz vienu iedzīvotāju. Šāda salīdzinoša informācija pret ES 15 valstu vidēji svērto līmeni mums diemžēl ir tikai par 2000. gadu. Ieskatu problēmā tas tomēr sniedz. Ar 84% un 65% pret ES vidējo līmeni pirmās divas vietas pēc rādītāja “faktiskais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju” starp ES kandidātvalstīm ieņem Kipra un Slovēnija. Latvija ar 33% ir pēdējā vietā. Virs Latvijas ar 43% ranga tabulas lejasgalā atradās Igaunija, Lietuva, Polija. Ienākumu diferenciāciju pēc šā rādītāja noteikt nevar.

Pēc otrā nozīmīgā rādītāja “Kopējā pamatkapitāla veidošana uz vienu iedzīvotāju” pret ES vidējo līmeni pirmajā vietā bija Slovēnija ar 80%, otrajā – Kipra ar 76%. Priekšpēdējo vietu ar 26% ieņem Igaunija un Latvija. Pastarīte šoreiz ir Lietuva tikai ar 19%.12

Salīdzinoša statistika ir pamācoša. Tā rāda, cik nopietni un grūti ir tie uzdevumi, kas jāveic Baltijas valstīm, lai daudzu gadu perspektīvā sasniegtu to, kas šobrīd raksturo ES ekonomiku un iedzīvotāju dzīves līmeni.

2. tabula

Iekšzemes kopprodukta pieaugums8

(procentos pret iepriekšējo gadu)

3. tabula

IKP pieauguma tempi9

(salīdzināmās cenās % pret iepriekšējo gadu)

4. tabula

Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju

1999. – 2001. gadā11 (procentos pret ES – 15 = 100)

6Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2002. g. decembris, 19.lpp.

7Turpat

8Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2002. g. decembris, 14.lpp. Geldidee 2003/8,6.lpp.

9 Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. 2002/12, 42.lpp.

10 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2002.g. decembris, 9.lpp.

11 Turpat, 139.lpp.

12 Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga, 2002.g. decembris, 140.lpp.