Par visu saprotošo starptautisko fotogrāfijas valodu

Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai

Latvijas Ministru prezidentam Einaram Repšem

Latvijas kultūras ministrei Ingunai Rībenai

Latvijas ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei

Kultūrkapitāla fonda direktoram Edgaram Vērpem

Jūsu ekselences!

Mēs gribam Jūs un sabiedrību iepazīstināt ar mērķprogrammu “Fotogrāfija — starptautiska valoda”, kuras realizēšana lielā mērā ir atkarīga no finansiāla atbalsta, jo ar iepriekšējo valdību tādu vai citādu darbību Latvijas fotomāksla faktiski ir iznīcināta un eksistē no atsevišķu indivīdu ģimenes budžeta. Mēs par paraugu uzskatām Ķīnu, kur nacionālā foto asociācija ir valstiska organizācija, un sešu gadu laikā starptautiskie FIAP kongresi notiek viņu valstī, ar to apliecinot fotogrāfijas lomu mūsdienu sabiedrībā. Ķīnas nacionālajā foto federācijā ir 1 200 000 biedru, tā ir uzskatāms līderis, kur ciena fotogrāfiju. Arī fakts, ka Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP kongresi 1997. un 2003.gadā rīkoti Ķīnā, apliecina to, ka šī valsts izprot fotogrāfijas lomu cilvēces kultūrā un ka fotomāksla ir saprotama vairākumam cilvēku pasaulē.

Latvijas kultūras attīstību it kā atbalsta Kultūrkapitāla fonds, kur dažādiem kultūras projektiem tērē vairāk nekā Ls 5 000 000 gadā. Kultūrkapitāla fondā ir Vizuālās un fotomākslas padome, bet iepriekšējos gados fotomākslas attīstībai tomēr nav pievērsta vajadzīgā vērība, tā ir bijusi vizuālajai mākslai tikai izkārtne, vēl vairāk — šai padomē nav bijis neviena starptautiski atzīta fotomākslinieka, tātad fotomākslinieki tajā nav bijuši pārstāvēti.

Iesniedzot projektu — mērķprogrammu “Fotogrāfija — starptautiskā valoda”, mēs ceram, ka ar Kultūrkapitāla fondu, Kultūras un Ārlietu ministriju turpmākajos gados būsim spējīgi to realizēt.

Mērķprogramma “Fotogrāfija — starptautiskā valoda”

Fotogrāfija ir starptautiska valoda, kurai nevajag tulku. Latviešu fotogrāfijai ir starptautiski panākumi – tādi, kādi ir reti citās jomās. Der atgādināt: 1997. gadā starptautiskajā izstādē Austrijā tika izcīnīts Pasaules kauss 101 valsts konkurencē; Starptautiskā fotomākslas federācija FIAP, kas apvieno vairāk nekā 80 valstis, piešķīrusi 39 mūsu cilvēkiem fotomākslinieka titulu AFIAP; Latvijā ir 8 ekselenti mākslinieki, 23 māksliniekiem ekselences tituls piešķirts par starptautiskiem nopelniem, un vienam ir augstākais Fotomākslinieku savienības nosaukums Hon EFIAP. Tie ir vērā ņemami panākumi, ko Latvijā dzīvojošie fotomākslinieki sasnieguši starptautiskā mērogā. Kultūrkapitāla fondā gan ir Vizuālās un fotomākslas padome, kurā kopš tā dibināšanas diemžēl nav iekļauts neviens starptautiski atzīts fotomākslinieks, tāpēc visus šos gadus fotomāksla faktiski ir bijusi pabērna lomā, jo prioritāte dota tikai vizuālajai mākslai.

Iestājoties Eiropas Savienībā, mūsuprāt, šī attieksme ir radikāli jāmaina. Fotomākslai jāieņem tā vieta, ko tā ir pelnījusi. Kultūrkapitāla fondam būtu jāatbalsta mūsu izstrādātā mērķprogramma, kas paredz vispusīgu fotomākslas attīstības ceļu. Pirmkārt, piedaloties starptautiskajās izstādēs, lai dalībnieku vidū parādītos arī Latvija. Tas ir arī priekšnoteikums starptautiskā fotomākslinieka titula iegūšanai, kam nepieciešama piecu gadu aktīva darbība un vismaz desmit akceptēti darbi starptautiskajās izstādēs. FIAP ik gadu rīko vairāk par 100 fotomākslas skatēm. Tāpēc nepieciešams piedalīties vismaz 12 no tām, lai iegūtu vajadzīgo informāciju un valsts parādītos starptautiskajā apritē.

2002. un 2003. gadā Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienība Ukrainas galvaspilsētā Kijevā sarīkoja Latvijas fotomākslas izstādes, ko palīdzēja noorganizēt Latvijas vēstniecība. Tās guva atsaucību šīs valsts sabiedrībā. Šo praksi vajadzētu turpināt. Lai atceramies, kā savas valsts autoru Kartje Bersonu popularizē Francija, sarīkojot plašu viņa izstādi Arsenāla zālēs, un šo pasākumu atklāja neviens cits kā Francijas vēstnieks Latvijā.

Latvijas fotomākslinieki FIAP biedri ir pelnījuši, lai izdotu fotoalbumu, kurā būtu apkopoti viņu darbi. Fotogrāmatu būtu nepieciešams izdot latviešu un angļu valodā, lai tā būtu pieejama arī ārzemju lasītājiem.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Kultūrkapitāla fondam ir jākļūst par latvisko vērtību atbalstītāju. Tieši ar fotogrāfijas palīdzību ir iespējams visuzskatāmāk rādīt latviešu tautas sabiedrību – dziesmu un folkloras svētkus, Jāņus, tautas mākslas ikgadējos tirdziņus brīvdabas muzejā, kā arī dažādās tautas tradīcijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Ar fotogrāfijas palīdzību iespējams rādīt krāšņos latviešu tautas tērpus. Mums pasaulei ir jārāda savas gara bagātības – tas viss, ar ko esam unikāli, ko Eiropas un pasaules tautas faktiski jau ir zaudējušas vai par tām ir tikai skaistas atmiņas.

Un pēdējais, ko gribam lūgt iekļaut mērķprogrammā, — ikgadējas starptautiskas fotoizstādes rīkošanu “Pasaules slavenības”. Kāpēc šādas izstādes rīkošana Latvijā būtu uzskatāma par prioritāti? Tāpēc, ka Rīgā ir dzimis viens no pasaules slavenību fotogrāfiem Filips Halsmans. 2006. gada 2. maijā būs viņa simtgade, šai jubilejai vajadzētu sarīkot pirmo starptautisko izstādi, ko pavadītu katalogs un fotogrāmata latviešu un angļu valodā “Pasaules slavenības”. 2006. gada aprīlī—maijā paredzēts arī Pasaules čempionāts hokejā, un starptautiskā fotoizstāde “Pasaules slavenības” varētu būt arī šī čempionāta viena no kultūras programmas sastāvdaļām.

Domājam, šo Filipa Halsmana 100 gadu jubileju vajadzētu rīkot kopā ar Pasaules ebreju organizāciju un ASV vēstniecību, jo Filips Halsmans kļuva par pasaules slavenību iemūžinātāju, strādājot žurnālā “Life”. Tas varētu būt Latvijas un ASV kopīgs kultūras pasākums. Mēs, kuri zinām, kas pasaulei un Amerikai ir Filips Halsmans, uzskatām, ka viņa simtgade un piemiņas saglabāšana ir visu mūsu svēts pienākums.

Tātad mērķprogramma “Fotogrāfija – starptautiskā valoda” ietver:

1. LFMS starptautisko darbību: 1.1. Regulāras piedalīšanās starptautiskajās izstādēs; 1.2. Ikgadējas Latvijas fotoizstādes organizēšanu ārzemēs.

2. Starptautiski atzītu autoru daiļrades apkopošanu grāmatā – albumā: 2.1. Starptautiski atzītu fotomākslinieku daiļrades apkopošanu albumos; 2.2. Rakstu krājuma par mūsdienu fotogrāfiju izdošanu.

3. Latvijas savdabības rādīšanu ar fotogrāfijas palīdzību pasaulē.

4. Filipa Halsmana 100 gadu jubilejas pasākumus (Filipam Halsmanam 2006.gada 2. maijā paliek 100 gadu): 4.1. Starptautisku izstādi “Pasaules slavenības; 4.2. Fotogrāmatas “Pasaules slavenības” izdošanu.

Cerot uz atbalstu, ar cieņu, —

2003. gada 21. maijā