Ar dziļu ieinteresētību Latvijas zinātnē

Foto: Jānis Kristapsons Manitobas universitātes (Kanāda) profesors Juris Pēteris Svenne un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš

Latvijas Zinātņu akadēmijā savu LZA ārzemju locekļa diplomu saņēma Manitobas universitātes (Kanāda) profesors Juris Pēteris Svenne. Pasaulē pazīstams zinātnieks kodolteorijā, dažu nuklonu pētniecībā, autoritāte kolēģu un studentu vidū, cilvēks ar dziļām saknēm Latvijā un dziļu ieinteresētību Latvijas zinātnes attīstībā.

Juris Svenne dzimis 1939. gada 14. februārī Rīgā inteliģentu ģimenē. 1944. gads Svennes ģimeni aizveda emigrācijā. Nokļuvis Dānijā, ģimenes galva, Latvijā pazīstams jurists, bija spiests nodarboties ar zemkopību, taču vēlāk, izceļojis uz Kanādu, veltīja visus spēkus, lai izglītību iegūtu otrreiz un varētu veicināt dēla skološanos un akadēmisko karjeru. 1962.gadā Juris Svenne beidza Toronto universitāti, pēc tam Masačūsetas tehnoloģisko institūtu Bostonā (ASV) kodolfizikas specialitātē, 1965. gadā iegūstot doktora grādu. Tad sekoja gari un raženi darba gadi Manitobas universitātes Fizikas fakultātē, apvienojot pētniecības un administratīvo darbu. J. Svenne ir bijis savas fakultātes dekāna vietnieks, dekāns, kopš 1980. gada ir universitātes profesors. Intensīvi strādā kodolfizikas fundamentālajos pētījumos, daudz publicējas, piedalās daudzās starptautiskās tēmu grupās, arī prestižajā CERN apvienotajā Kodolpētniecības centrā Ženēvā, Šveicē. Darbojies kā viesprofesors Padujas universitātē, 1999. gadā arī Latvijas Universitātē, nolasot lekciju kursu ”Izkliedes kvantu teorija un nedaudzu daļiņu problēma fizikā” LU Fizikas un matemātikas fakultātes studentiem. 2001. gada augustā viņš piedalījās 2. pasaules latviešu zinātnieku kongresā Rīgā un par saviem jaunākajiem pētījumiem referēja latviešu valodā. Ar profesora palīdzību un gādību diviem LU studentiem radās iespēja mācīties Manitobas universitātē.

LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, pasniedzot diplomu, uzsvēra, ka Juris Svenne savā ziņā turpina tās tradīcijas, kuras uzsāka LZA pirmie akadēmiķi Jānis Endzelīns un Lidija Liepiņa. Apguvis fiziku franču un angļu valodās, profesors atrada par iespējamu Rīgā referēt latviski, tādējādi parādot vissarežģītāko terminu pārvaldīšanu latviešu valodā. Viņš ir izveidojis savu zinātnisko skolu. LZA viceprezidents Juris Ekmanis līdz ar apsveikuma vārdiem uzteica J. Svennes darba aktualitāti tieši šodien, kad mēs no jauna sākam runāt par kodolfizikas atdzimšanu Latvijā. Aktuāls kļuvis jautājums par modernu atomelektrostaciju Lietuvā, un bez Latvijas un Igaunijas speciālistu palīdzības tur nevarēs neiztikt. LZA īstenais loceklis Jānis Freimanis atzina – ja mēs pašlaik nevaram nodrošināt kara izklīdinātās zinātnieku paaudzes atgriešanos fiziski, tad vismaz varam viņus piepulcināt Latvijas Zinātņu akadēmijai kā padomdevējus un ekspertus. Pastāstot par iepazīšanos ar J. Svennes darbiem, akadēmiķis nodēvēja tos par “publikācijām ar matemātisko aparātu ekvilibristikas līmenī”.

Profesors Juris Svenne atklāja, ka viņa sadarbība ar Latvijas zinātniekiem turpinās jau kopš 1995. gada, taču pirmās no viņa ģimenes uz Latviju atbrauca meita uz Dziesmu svētkiem un dzīvesbiedre. Atbraucis un iepazinies ar Latvijas kolēģiem Dr. habil. phys. Juri Tambergu un citiem fiziķiem, profesors secināja, ka Latvijā ir labi kodolfiziķi. Šādi spēki noderēs, jo problēma kļūst aktuāla visā pasaulē – pietrūks naftas un ūdens. Savas lekcijas studentiem 1999. gadā lasījis angļu valodā, jo tā ir starptautiskā saziņas valoda, taču sagatavošanās referātam latviešu valodā prasījusi veselus trīs mēnešus intensīva darba.

Izraisījās diskusija par moderno zinātņu terminoloģiju un latviešu valodas bagātināšanos, kuru tiešām veicina nopietna iedziļināšanās un radoša pieeja, jo valodas dabisko attīstību nemitīgi papildina arvien jauni un jauni termini. Akadēmiķi A. Siliņš, E. Blūms, T. Millers, J. Stradiņš no valodnieciskas dabas jautājumiem pārgāja uz gluži profesionāliem – no starptautiskajām pētniecības programmām, kuras piedāvā ES, un kodolsintēzes reaktoru celtniecības līdz jaunākajiem pētījumiem un uzskatiem atoma kodola uzbūves jautājumā. Par pēdējiem akadēmiķis Tālis Millers konstatēja: ”Daudz kas nav skaidrs.” Uz to LZA ārzemju loceklis profesors Juris Pēteris Svenne optimistiski atbildēja: “Mums visiem vajag darbu!”

Latvijas Zinātņu akadēmija ir pagodinājusi vienu no saviem ārzemju kolēģiem.

Ilga Tālberga  — “Latvijas Vēstnesim”