Ministru kabineta noteikumi Nr.274

Rīgā 2003.gada 27.maijā (prot. Nr.31 7.§)

Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17.panta pirmo daļu un 26.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk — pakalpojums), kā arī prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs).

2. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām darbspējas vecumā, ja tām noteikta smaga vai mēreni izteikta invaliditāte, kuras dēļ tās nespēj strādāt iepriekšējā profesijā, un tām ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ieteikums apgūt jaunu profesiju.

3. Personai ir tiesības saņemt pakalpojumu atkārtoti ne agrāk kā piecus gadus pēc iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas.

4. Pakalpojuma sniedzējs ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēta juridiskā persona:

4.1. kura nodrošina pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām;

4.2. kurai ir Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegta licence profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

4.3. kuras profesionālās izglītības programmas ir akreditētas vai sagatavotas akreditācijai;

4.4. kura ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

II. Pakalpojuma saņemšanas kārtība

5. Lai saņemtu pakalpojumu, persona:

5.1. iesniedz pakalpojuma sniedzējam šādus dokumentus:

5.1.1. iesniegumu, kurā norādīta izvēlētā profesionālās izglītības programma un profesija;

5.1.2. ģimenes ārsta izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli;

5.2. uzrāda pakalpojuma sniedzējam šādus dokumentus:

5.2.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu invaliditātes izziņu ar norādi par pakalpojuma nepieciešamību;

5.2.2. pasi;

5.2.3. dokumentus, kas apliecina iepriekš iegūto izglītību un kvalifikāciju;

5.2.4. invalīda apliecību.

6. Pakalpojuma sniedzējs:

6.1. izvērtē saņemtos dokumentus, nosakot personas iepriekšējās izglītības un kvalifikācijas atbilstību izvēlētās profesionālās izglītības programmas prasībām;

6.2. izvērtē personas veselības stāvokļa atbilstību izvēlētajai profesijai;

6.3. nosaka personas profesionālo piemērotību un rehabilitācijas iespējas;

6.4. pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu;

6.5. piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē personu par pakalpojuma nodrošināšanas laiku un nosacījumiem.

7. Ja pieņemts lēmums atteikt pakalpojumu, pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē personu, norādot atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

8. Ja personu neapmierina pieņemtais lēmums, persona var to apstrīdēt Valsts sociālo pakalpojumu aģentūrā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Valsts sociālo pakalpojumu aģentūras vadītāja pieņemto lēmumu persona ir tiesīga pārsūdzēt tiesā.

9. Personai ir tiesības iesniegt pakalpojuma sniedzējam vai Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai priekšlikumus un iebildumus pret saņemtā pakalpojuma kvalitāti.

III. Prasības pakalpojuma sniedzējam

10. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina:

10.1. iespēju iegūt profesionālo pamatizglītību, profesionālo vidējo izglītību vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un atjaunot darbspējas, apvienojot individuālo sociālo rehabilitāciju ar medicīniskās rehabilitācijas elementiem atbilstoši personas funkcionālajiem traucējumiem, spējām un attīstības līmenim;

10.2. iespēju apgūt atbilstošu profesionālo izglītību (teorija, praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse), kas nodrošina valsts profesionālās izglītības standartos un profesiju standartos noteikto profesionālās izglītības mērķu sasniegšanu;

10.3. individuālu sociālās rehabilitācijas programmu, ņemot vērā invaliditātes atšķirīgos veidus un izpausmes (piemēram, zīmju valodas tulka nepieciešamība, Braila raksta lietošana apmācības procesā, tehnisko palīglīdzekļu izmantošana, darba vietas pielāgošana, konsultācijas un palīdzība sociālo problēmu risināšanā);

10.4. kvalificētu pedagoģisko personālu, sociālos pedagogus, sociālos darbiniekus, psihologus, ergoterapeitus un medicīnisko personālu atkarībā no pakalpojuma saņēmēju skaita, viņu funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un rakstura;

10.5. regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu darbiniekiem, kuri ir iesaistīti pakalpojuma sniegšanā;

10.6. telpu pieejamību personām ar pārvietošanās grūtībām;

10.7. ēdināšanu un dienesta viesnīcas pakalpojumus;

10.8. pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;

10.9. ja nepieciešams, pirmo medicīnisko palīdzību;

10.10. informāciju par pakalpojuma saņemšanas iespējām, kā arī informē sabiedrību par savu darbību.

11. Lai nodrošinātu sniegtā pakalpojuma efektivitāti un personu iesaistīšanos darba tirgū, pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar darba devējiem, Nodarbinātības valsts aģentūru, personu radiniekiem, sabiedriskajām organizācijām, kuras pārstāv invalīdu intereses, un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu.

IV. Noslēguma jautājumi

12. Personām, kurām pakalpojuma sniegšana uzsākta pirms noteikumu spēkā stāšanās, ir tiesības saņemt pakalpojumu pilnā apmērā saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 28.augusta noteikumiem Nr.383 “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

13. Līdz 2007.gada 1.janvārim pakalpojumu ir tiesības saņemt (papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām personām) pēc vispārējās izglītības programmas apguves arī I un II grupas invalīdiem, kā arī III grupas dzirdes invalīdiem.

14. Līdz Valsts sociālo pakalpojumu aģentūras un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas izveidei iesniegumus par pakalpojuma sniedzēja pieņemtajiem lēmumiem un saņemtā pakalpojuma kvalitāti izskata Sociālās palīdzības fonds.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 31.maiju.