Ministru kabineta noteikumi Nr.271

Rīgā 2003.gada 20.maijā (prot. Nr.29, 48.§)

Konsultatīvās padomes attīstības sadarbības politikas jautājumos nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Konsultatīvā padome attīstības sadarbības politikas jautājumos (turpmāk — padome) ir konsultatīva institūcija, kas piedalās ar attīstības sadarbības politiku saistīto jautājumu risināšanā.

2. Padomei ir šādas funkcijas:

2.1. pamatojoties uz Ārlietu ministrijas noteiktajām prioritātēm un iesaistīto institūciju priekšlikumiem, katru gadu līdz 15.maijam dot atzinumu par ikgadējo attīstības sadarbības politikas plānu, ko Ārlietu ministrija izstrādājusi iesniegšanai Ministru kabinetā budžeta programmas pieprasījumam. Minētais plāns ietver divpusējās un trīspusējās sadarbības programmas, kā arī brīvprātīgos maksājumus starptautiskajās organizācijās, izņemot maksājumus Eiropas Savienības budžetā un Latvijas Republikas dalības maksu starptautiskajās organizācijās;

2.2. piedalīties informatīvā ziņojuma izstrādē par attīstības sadarbības politikas īstenošanas gaitu un iesniegt Ārlietu ministrijā attiecīgus priekšlikumus, ņemot vērā, ka minēto ziņojumu ministrija sagatavo pēc ikgadējā plāna izpildes un katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetā;

2.3. iesniegt Ārlietu ministrijā priekšlikumus par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas programmu pieciem gadiem, ņemot vērā Latvijas priekšrocības un palīdzības sniegšanas veidus, kā arī to, ka minēto programmu Ārlietu ministrija līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz Ministru kabinetā;

2.4. ja nepieciešams, sagatavot un iesniegt Ārlietu ministrijā priekšlikumus šī rīkojuma 2.3.apakšpunktā minētās programmas aktualizācijai;

2.5. piedalīties Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas palīdzības programmu īstenošanas mehānisma izveidē un atbilstošu normatīvo aktu projektu izstrādē;

2.6. veicināt Latvijas priekšrocību noteikšanu un ekspertu datu bāzes izveidi, ņemot vērā prioritāro reģionu valstīm nepieciešamo palīdzību;

2.7. pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā atbalstīt Latvijas dalību Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas īstenošanā;

2.8. veicināt sabiedrības informēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar attīstības sadarbības politiku.

3. Padomei ir tiesības:

3.1. pieprasīt un saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām un organizācijām tās darbībai nepieciešamo informāciju;

3.2. sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem;

3.3. ierosināt izveidot darba grupas ar attīstības sadarbības politiku saistīto jautājumu analīzei un risināšanai;

3.4. izskatīt jebkuru attīstības sadarbības politikas jomā svarīgu jautājumu un, ja nepieciešams, pieaicināt padomes sēdē par konsultantiem attiecīgās amatpersonas, speciālistus vai sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

4. Padomes personālsastāvu, kā arī padomes priekšsēdētāja kandidatūru un padomes priekšsēdētāja vietnieku kandidatūras apstiprina Ministru prezidents.

5. Padomes priekšsēdētājs apstiprina padomes sēdes darba kārtību, vada padomes sēdi, paraksta padomes sēdes protokolu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

6. Padomes sēdes sasauc pēc padomes priekšsēdētāja vai padomes priekšsēdētāja vietnieka ierosinājuma vai pēc vismaz piecu padomes locekļu pieprasījuma. Padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi ceturksnī.

7. Ārlietu ministrija pilda padomes sekretariāta funkcijas un organizē padomes darbu, kā arī nodrošina padomes sēžu sagatavošanu un norisi.

8. Padomes lēmumus pieņem ar padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

9. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Ja padomes loceklis nevar ierasties uz sēdi, viņa vietā ierodas cits attiecīgās institūcijas pārstāvis, kuru pilnvarojis šīs institūcijas vadītājs.

10. Padomes sēdes protokolē. Sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretārs. Protokolu nosūta visām padomē pārstāvētajām institūcijām.

Ministru prezidents E.Repše

Ārlietu ministra vietā — īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 31.maiju.