Par nevēlēšanos dancot pēc citu stabules
Igaunijas politiskās partijas neatbalsta ieteikumu mīkstināt prasības pilsonības iegūšanai, lai arī to savā vizītē ieteicis Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Valters Švimmers, kurš apgalvo, ka Igaunijā dzīvojošie cittautieši nav nesen ieradušies imigranti, bet gan ilggadēji iedzīvotāji.
Viens no galvenajiem pilsonības likuma veidotājiem Marts Nuts sacīja, ka prasības var tikt vienkāršotas, tikai atsakoties no prasības zināt igauņu valodu, taču nav iemesla tā darīt. It īpaši tāpēc, ka vairākas Eiropas valstis, ieskaitot Dāniju un Zviedriju, ir pat padarījušas stingrākas pilsonības iegūšanas prasības. Reformu partija neatbalsta izmaiņas pilsonības iegūšanas prasībās. Atsauce uz politisko gribu to darīt varētu būt radusies no partijas “Res Publica” priekšvēlēšanu solījumiem krievu valodā iznākošajos medijos. “Res Publica” apgalvo, ka partija nepiekritīs valodas prasības atvieglošanai. Igaunijā ir apmēram 150 000 bezvalstnieku un viņu skaits pēdējos trijos gados sarucis tikai par 25 000.
Pēc “EESTI PÄEVALEHT”