Par potenciālo Kurzemes naftas ieguvēju

Uzņēmējs Uldis Pumpurs:

Jūs taisāties ieiet vēsturē kā pirmais Latvijas naftas ieguvējs. Kad sāksiet urbt naftu Kuldīgas rajonā?

Patlaban ir izsludināta zemes izsole Gudenieku pagastā. Bet tas ir absurds, kas tur notiek.

Cena par augstu?

Nu, protams. Tāpēc es neticu, ka kāds tajā izsolē ar šādiem nosacījumiem piedalīsies.

Jūs nepiedalīsieties?

Nezinu. Nevar prasīt tādu maksu par piedalīšanos izsolē. Arī garantijas maksa par lielu. Un pati zemes izpirkšanas maksa pārāk liela - 500 000 latu. Tā zeme nav to vērta, ja ņem vērā, ka šis bizness ir saistīts ar risku. Tie cilvēki, kas šos noteikumus izstrādājuši, nav kompetenti. Bet tā jau ir, ka cilvēkiem, kuri paši nedara neko, tā gribēšana ir lielāka par varēšanu. Es pagaidīšu, paskatīšos, kas tur notiks. (Tā kā līdz noteiktajam datumam vienīgais pretendents nebija iemaksājis dalības maksu, pašvaldība izsoli pārcēlusi uz vēlāku laiku, samazinot sākumcenu par 20% - “LV”.) Mani tas pārāk neuztrauc. Lai viņi varētu prasīt šo maksu, viņiem būtu jāiesniedz pierādījumi, ka tā nafta apakšā tiešām ir. Bet pagastam šo papīru nav. Ko tad viņi grib pārdot? Ja es aizeju uz tirgu, man taču preci parāda. Pagasts savu preci parādīt nevar. Man, piemēram, ir dokumenti, ka zem man piederošās zemes apakšā ir nafta.

Cik naftas no jūsu atradnes varētu iegūt?

Rēķinām 140 000 tonnu. Valstiskos mērogos tas nav nekas, taču privātiem mērogiem tas jau kaut kas ir. Taču tas nenozīmē, ka kaut kur tur apkārtnē nav arī citas Latvijas naftas atradnes. Ja ir uzņēmība un ja ir jau kas iesākts, var veikt tālākus izpētes darbus. Leiši jau sekmīgi strādā ar naftas ieguvi. Arī mums var būt tas pats. Manā atradnē ir kembrija perioda nafta, bet varbūt kaut kur blakus ir ordovika perioda nafta? Tā ir laimes spēle.

Baltijas jūrā arī ir nafta?

Tā runā. Bet tas ir dārgs prieks - veikt urbumu jūrā. Tie ir desmiti miljonu dolāru. Un tas ir liels risks. Kad bija izsole par naftas ieguves iespējām Baltijas jūrā, atsaucība nebija liela. Lielās naftas kompānijas saprot, ar kādu risku tas ir saistīts, taču mazais pagasts, kura atradnes ir nesalīdzināmi mazākas par to naftas daudzumu, kas varētu būt jūrā, to nesaprot.

Izsole tiek rīkota pagasta līmenī?

Latvijas likumi turklāt paredz, ka noteikts procents no iegūtās naftas tāpat paliktu zemes īpašnieka, tātad pagasta, rīcībā. Taču pagasts zemi grib pārdot par milzīgu naudu. Respektīvi dabūt gaļu no vēl nenošauta medījuma.

Tā galu galā neviens var neko nedabūt?

Tā var būt. Es varu sākt naftas ieguvi uz savas zemes. Bet pagaidām esmu skeptiski atturīgs. Arī mani kolēģi, kas gribētu piedalīties naftas ieguvē, pašlaik jūtas tāpat.

Valdība neko nesaka par šo lietu?

Pagaidām vēl ne. Taču, cik es saprotu, ja šo jautājumu nevarēs atrisināt ar pagastu, valdība var iejaukties.

Kā jūs domājat, vai naftasvads Ventspils virzienā tiks tomēr attaisīts?

Tas ir politisks jautājums. Krievija cenšas iegūt savu ietekmi nevis ar ekonomiskiem, bet ar politiskiem pasākumiem. Iegūt kādā uzņēmumā akciju vairākumu, piemēram. Tās ir manas domas. Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, ja tauta par to nobalsos. Ventspils būs Eiropas Savienības osta. Krievija grib iegūt šeit pieeju jūrai, bet, ja tas neizdodas, - vismaz nobremzēt Ventspils attīstību. Tāpēc grūti pateikt, vai naftasvads tiks attaisīts vaļā, lai arī mēs intensīvi strādājam, lai tas notiktu.

Pastāv uzskats, ja krievi neattaisīs vaļā to trubu, tad ventspilnieki agri vai vēlu būs spiesti biznesu pārdot?

Tas, ka no Krievijas puses pašlaik nav pretimnākšanas, bet ir rupjš spiediens, nenozīmē, ka ventspilnieki guļ. Ventspilnieki domā, kā uzlabot “Ventspils naftas” termināļa darbu, palielinot apgrozījumu pa dzelzceļu, palielinot sortimentu. Notiek intensīvs darbs ar Krievijas kompānijām, un tās ir ar mieru nākt Ventspils virzienā. Spiediens ir politisks, taču naftinieki skatās savā naudas maciņā un viņiem Ventspils virziens ir izdevīgs.

Pa dzelzceļu jau tagad tiek pieņemts miljons tonnu naftas mēnesī. Vai dzelzceļa jaudas nav ierobežotas?

Tas nenozīmē, ka tās nevar palielināt. Ar “Latvijas dzelzceļa” vadību risinām sarunas, kā vēl vairāk palielināt kravu plūsmu uz Ventspili.

Vai Krievijas valdība nevar ietekmēt to kravu plūsmu, kas nāk pa dzelzceļu?

Krievijas valdība var ietekmēt visu, ko grib. Piemēram, noteikt dzelzceļa tarifus. Krievijas valsts monopola “Transņeftj” sistēmā ietilpst noliešanas estakādes, pa kurām nafta tiek pildīta cisternās. Tātad var liegt pieeju. Principā var notikt viss.

Kā Latvijas naftas tranzītu ietekmēs tas, ka ir beidzies karš Irākā?

Vienā ziņā tas varētu uzlabot Latvijas naftas tranzītu. Kā? Jūs zināt, ka Krievijas lielās naftas kompānijas ir vienojušās un grib Murmanskā būvēt lielu naftas pārkraušanas termināli, no kura pa taisnāko ceļu varētu sūtīt uz ASV naftu, turklāt ar lielajiem 500 000 tonnu kravnesības tankkuģiem. Ja tiek noņemts Irākas naftas embargo (nupat ANO Drošības padome to atcēla - “LV”), Amerikai vairs nebūs tāda interese par naftu, kas nāk no Krievijas, līdz ar to samazināsies interese būvēt Murmanskas naftas termināli. Krievijas nafta atrodas trīs kilometru dziļumā, tās ieguve ir dārga. Irākas nafta ir seklumā, tās ieguve maksā pāris dolāru par tonnu. Līdz ar to Murmanskas termināļa būve kļūst problemātiska. Bet naftu, ko bija domāts realizēt ASV, krieviem nāksies pārdot kaut kur citur. Tātad tā būs spiesta izmantot Ventspils virzienu.

Krievijas naftas kompānijas ir lielas un ietekmīgas. Faktiski visas lielās Krievijas naftas kompānijas bija parakstījušas vēstuli savai valdībai, ka tās grib atjaunot naftas tranzītu Ventspils virzienā. Kādēļ tās tomēr nespēja ietekmēt Krievijas valdību?

Tur priekšā stāv politika. Krievijas valdības vēlme iegūt Eiropas Savienības Ventspils naftas termināli. Un tas kaut ko nozīmē.

Cik augstā līmenī Krievijā tiek skatīts jautājums par Ventspils virziena atvēršanu?

Jūs zināt, ka naftas kompānijas rakstīja vēstuli Krievijas valdības vadītājam. Taču tas nenozīmē, ka jautājums ir tikai premjera Kasjanova kompetencē. Cik man zināms, šis jautājums tiek skatīts Krievijas prezidenta Putina līmenī.

“LAUKU AVĪZE”;  pēc S. Toča intervijas “Nafta - nauda - alus - nauda”