• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pakāpienu uz jauniem tirgiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.2003., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/75494

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par potenciālo Kurzemes naftas ieguvēju

Vēl šajā numurā

30.05.2003., Nr. 81

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par pakāpienu uz jauniem tirgiem

Ja arī Latvija sekos Lietuvas praksei un 20. septembrī atbalstīs dalību Eiropas Savienībā, uzņēmējiem jārēķinās gan ar jaunām iespējām, gan draudiem. Tomēr uzņēmēju spēju veiksmīgi prognozēt pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, ko radīs jaunie apstākļi, apgrūtina fakts, ka valdība vēl arvien nav skaidri definējusi tautsaimniecības prioritārās jomas.

Latvijas uzņēmējiem jau šobrīd svarīgi ir analizēt iespējamos draudus, ar kuriem tie varētu saskarties pēc lēmuma pieņemšanas par iestāju ES. Turklāt jāpatur prātā, ka konkurētspēju, kas ir iegūta šodien, var zaudēt jau rīt.

Uzņēmēju spēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem sniegs atbildi par Latvijas konkurētspēju savienībā. Par ES nevajag domāt tikai kā par jaunu iekšējo tirgu - tas var būt arī tramplīns pasaules tirgus iekarošanai. ES Latvijai kā dalībvalstij piedāvās plašu finansiālo atbalstu. Tomēr Latvijas problēma pašlaik ir tā, ka līdz šim vēl nav skaidri izvērtētas valsts prioritārās jomas, kuras būtu ar zobiem un nagiem jāizvirza kontaktos ar ES. Līdz ar to veidojas situācija, ka Latvijai pašai nav skaidrs, kādu ES atbalstu tā vēlas iegūt. Būtiski jāizvērtē arī tā sauktās jutīgās jomas, piemēram, dabas aizsardzība, nodokļu politika. Konkurētspējas nākotne patlaban ir pašu uzņēmēju rokās, jo valsts līdz šim nav darījusi pietiekami, lai mērķtiecīgi izanalizētu iespējas un draudus. Nākotnē valstij, lai panāktu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu savienībā, būtiska būs viedokļu alianšu veidošana ar citām valstīm, turklāt ne vienmēr draugi jāmeklē tuvākajos kaimiņos, jo jau iestāšanās sarunu gaitā pierādījies, ka trim Baltijas valstīm ir atšķirīgas intereses.

Augsto tehnoloģiju kompānijas “MicroLink Systems” valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs uzskata, ka «vienīgais veids, kā Latvijas uzņēmumiem augt, ir meklēt jaunus eksporta tirgus». Latvijas uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka «mēs esam badīgāki, tādēļ esam gatavi vairāk strādāt», tomēr, sākot jaunus projektus, vislielākās problēmas tradicionāli rodas saistībā ar kvalitatīva darbaspēka atrašanu - «svarīgi ir tas, kas bīdīs biznesu, jo ražot varam arī Ķīnā». Pēc J. Berga domām, konkurētspēju ietekmējošie faktori ir tehnoloģiju izmantošana, noieta tirgus, pieeja darbaspēkam, īpaši reģionos, infrastruktūra un politiskā stabilitāte, kā arī ne mazāk nozīmīgi - jaunas idejas. Pašlaik Latvijas uzņēmumi maz investē tehnoloģijās, un no Latvijas kopējā eksporta tikai seši procenti ir zināšanu ietilpīgi produkti ar pievienoto vērtību, ES tie ir 30 procentu.

«Latvija ir ļoti maziņa valsts salīdzinājumā ar pārējo pasauli, līdz ar to uzņēmumam, kas fokusējas tikai uz vietējo tirgu, izdzīvot ir ļoti grūti.» Uzņēmumiem, kuri darbosies tikai Latvijā, būs grūti konkurēt, pirmkārt, jau tāpēc, ka tie ir samērā mazi. Pat lielākais Latvijas eksportētājs uz Eiropas fona ir niecīgs, akcentēja J. Bergs. Viņš prognozē, ka uzņēmumi ar vietējo kapitālu saglabāsies tikai specifiskās nišās, kuras nebūs interesantas lielajām ārzemju firmām. «Pašlaik mums Rietumos ir ļoti grūti sevi pierādīt», un nākotnē, iespējams, palīdzēs uzraksts «Ražots ES», bet jārēķinās ar augstākām preču kvalitātes un stingras kontroles prasībām. Jāatceras, ka pašlaik Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir tikai 18 ekonomiski aktīvu uzņēmumu, bet ES - 40-60.

J. Bergs norāda arī uz problēmu, ka pašlaik Latvijas augstākās mācību iestādes nespēj sagatavot pietiekami kvalitatīvus uzņēmumu un projektu vadītājus, tāpēc uzņēmējiem pašiem daudz resursu jāiegulda darbinieku izglītošanā. «Pats būtiskākais ir atrast pareizos cilvēkus ar spējām un enerģiju. Neviens tēvocis no Eiropas neatbrauks un šīs lietas mums neiemācīs,» uzsver “MicroLink Systems” pārstāvis. «Ja esi mazs un vājš, tad esi gudrs un oriģināls. Rietumnieki ir ieprogrammēti darīt visu dārgi, mums jādara lēti, bet labi. Būtiski ir iekļūt vietā, kur vējš pūš burās. Prasme dibināt kontaktus un pārdot ir izšķirīgi svarīga.»

Arī “Statoil Latvija” izpilddirektore Baiba Rubesa norāda, ka nav pārliecināta par to, vai Latvijas izglītības iestādes ir pietiekami augstā līmenī, lai latvieši varētu konkurēt pasaules līmenī. Viņasprāt, fakts, ka ir grūti atrast labus vadītājus, skaidrojams arī ar latviešu kultūrpsiholoģisko mantojumu. «Mēs paši mēdzam sevi dēvēt par zemnieku tautu, tāpēc bieži vien ir ārkārtīgi grūti atrast darbiniekus ar tirgotāja prasmēm.» Kā vērā ņemamu Latvijas problēmu B. Rubesa uzsver kardināli atšķirīgās vērtību sistēmas, kuras pastāv Rīgas un reģionu darba tirgū. Raksturojot trīs Baltijas valstu izredzes ES, viņa norādīja, ka «igauņi ātrāk paķer bumbu un skrien, latvieši domā par procesiem, bet lietuvieši dara savu tik un tā».

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”; pēc L. Timmas raksta “Uzņēmējus ES gaida daudz asāka konkurence”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!