Par novadu veidošanas finansiālajiem aspektiem

Finanšu ministrijā ceturtdien, 29.maijā, tikās Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts kases pārstāvji ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālistiem, lai pārrunātu pašvaldību reformas – novadu veidošanās un rajonu pašvaldību reorganizācijas – finansiālos aspektus.

Valsts ieņēmumu dienesta darbībai novadu veidošanās ir aktuāla, ņemot vērā VID iestāžu izvietojumu rajonos un reģionos. VID struktūra paredz piecas VID reģionālās iestādes katrā novadā un Rīgā, kā arī klientu apkalpošanas centrus rajonu centros. Gadījumos, ja jaunie novadi veidosies pašreizējo rajonu robežās, nodokļu maksātājiem nekādu sarežģījumu sadarbībā ar VID nebūs. Savukārt gadījumos, ja apvienosies dažādos rajonos esoši pagasti, VID laika gaitā šie nodokļu maksātāji būs jānodod attiecīgās VID iestādes ziņā. Finanšu ministrija vienojās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, ka Finanšu ministrija un VID turpmāk iespējami ātri tiks informēti par pašvaldību apvienošanās plāniem.

Apspriesti arī jautājumi par pašvaldību saistībām, vairākām pašvaldībām apvienojoties novados, kā arī gadījumi, kad vienā no pašvaldībām, kas apvienojas, ir stabilizācijas process. Likums par pašvaldību budžetiem jau tagad skaidri noteic, ka gadījumā, ja pašvaldības apvienojas, to saistības pārņem jaunā, apvienotā pašvaldība, tādēļ šis aspekts nekādas problēmas nerada. Tāpat arī pilnīgi skaidri ir gadījumi, ja viena no apvienojamām pašvaldībām ir finanšu stabilizācijas procesā: tā kā visas saistības pārņems jaunais novads, tiks izvērtēts jaunā novada finanšu stāvoklis, un gadījumā, ja tas vairs neatbildīs stabilizācijas nosacījumiem, finanšu ministrs ar rīkojumu var atcelt šajā pašvaldībā finanšu stabilizācijas procesu.

Arī Valsts kase apliecināja, ka atbalsta novadu veidošanās procesu un ir gatava darbam ar pašvaldībām, gan pilnveidojot programmas pašvaldību pārskatu sastādīšanai, gan veidojot optimālāko sadarbību ar jaunajiem novadiem, gan arī rēķinoties, ka ar laiku mērķdotācijas, piemēram, pedagogu algām, būs jāpārskaita tieši katrai pašvaldībai.

Sanāksmē konstatētais pagaidām vienīgais neskaidrais jautājums pašvaldību reformas kontekstā ir saistīts ar rajona pašvaldību nākotni. Tā kā Satversmē 2002.gadā pieņemtie grozījumi nosaka, ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, bet rajona padomi veido visi attiecīgā rajona pagastu padomju, novada domju un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji, veidojas situācija, ka rajona padomi nevar uzskatīt par pilsoņu ievēlētu un tā neatbilst Satversmē noteiktajiem pašvaldību veidošanas principiem. Līdz ar to rajona pašvaldības ne vēlāk kā līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām ir jāreorganizē. Iespējams, ka rajona padomju funkcijas līdz ar finansējumu tiks nodotas jaunajām novadu pašvaldībām. Taču pagaidām vēl nav skaidrs, kas pārņems pašreizējo rajonu padomju saistības, tas ir, atmaksās saņemtos aizdevumus. Sarunas par šiem finanšu jautājumiem saistībā ar pašvaldību reformu tiks turpinātas.

Finanšu ministrijas preses dienests