Latvijas valsts modelis — XXI gadsimta vīzija

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe LLU prof. Baiba Rivža:

Šodienas konference ir turpinājums dialogam starp valdību un sabiedrību, starp pašvaldību un valdību, starp zinātniekiem un valdību — par Latvijas modeli nākotnei.

Latvija ir ceļā uz ES, un tāpēc, domājot par Latvijas valsts modeli, mums ir jāņem vērā mūsu Latvijas valsts prioritātes, tradīcijas un vērtības, kā arī jāredz tās tendences, kas notiek pasaulē, un šajā globalizācijas procesā mums ir ar tām jārēķinās.

XX gadsimta nogalē pasaulē ir izvirzījies jautājums par attīstības paradigmu nomaiņu. Līdz šim divus gadsimtus sabiedrībā prioritāri bija makroekonomiskie rādītāji un zināmā mērā tas bija pašmērķis, bet XX gadsimta beigas un XXI gadsimts iezīmē pāreju no izteikti pragmatiskā ekonomiskā uzsvara uz jaunu modeli — cilvēka attīstības paradigmu. Angliski — "human development", ko Latvijā tulko arī kā tautas attīstības paradigmu. Tā, piemēram, nu jau četrus gadus Latvijā tiek publicēti Tautas attīstības pārskati, ko finansē Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO).

Minētā cilvēka attīstības paradigma balstās uz četriem pamatpīlāriem:

1) vienlīdzība, ko saprot kā līdzīgu attīstības apstākļu veidošanu;

2) attīstības sabalansētība;

3) rezultatīva cilvēka darbība;

4) iespējas darboties katram.

Modeļa centrā ir cilvēks, un attīstība realizējas, no vienas puses, investējot cilvēkā un, no otras puses, sekmējot cilvēka spēju izmantošanu. Tātad jaunā attīstības paradigma līdzās ekonomiskajai attīstībai ietver sociālās investīcijas, cilvēka iespējas darboties, vidi un daudzus citus faktorus. Turklāt tieši investīcijas cilvēkkapitālā (vairāk nekā ieguldījumi fiziskajā kapitālā) sekmē darba ražīguma pieaugumu. Tās ne tikai paaugstina konkrētā indivīda darba ražīgumu, bet ietekmē arī pārējos cilvēkus, jo sāk darboties ārējie efekti. Izglītība un zinātne ir galvenās investīcijas cilvēkā.

Par šo attīstības modeli iestājās ANO, bet sīkāk jaunā attīstības modeļa saturs ir izklāstīts ES Sociālajā hartā, kuru pieņēma 1961. gadā, bet papildināja un precizēja 1986., 1992. un 1996. gadā. Tas ir dokuments, kas Eiropas Savienībā ir uzmanības centrā vismaz pēdējos 14 gadus. Latvija Sociālo hartu gatavojas ratificēt, tātad mums būs jādomā par tās izpildi. Kādas tad ir sociālo tiesību grupas, kas ir ietvertas hartā? Tās ir:

1) nodarbinātības iespējas;

2) dzīves un darba apstākļu uzlabošana;

3) sociālā aizsardzība;

4) pārvietošanās brīvība;

5) sabiedrības informētība, konsultāciju un piedalīšanās iespējas;

6) veselības aizsardzība un darba drošība;

7) pusaudžu, bērnu, invalīdu, vecu cilvēku aizsardzība;

8) vienlīdzīga izturēšanās pret vīrieti un sievieti.

Ja skatāmies uz Eiropas valstu attīstības pieredzi šādā aspektā, tad valsts ekonomiskā attīstība no pašmērķa pārvēršas par Sociālās hartas izpildes līdzekli.

Otrs izpildes līdzeklis ir reforma, par ko diskutējam. Pašvaldību virsuzdevums būtu realizēt jauno attīstības modeli, veidot modeli ar cilvēku centrā, veidot izpratni par to. Cik efektīvi tas izdosies, to noteiks pašvaldībām uzticētās funkcijas un arī nākamgad ievēlēto pašvaldību deputātu kompetence un darbotiesgriba.

Tieši kompetence būs viens no vissvarīgākajiem faktoriem. Pētījumi liecina, ka tās nozīme nemainās gan 4+1 novadu modelī, gan 8+1 modelī. Turklāt jāņem vērā, ka vienas un tās pašas funkcijas dažādos apstākļos var tikt dažādi realizētas. Vai deputāti spēs šīs atšķirības izvērtēt, būt elastīgi, to noteiks viņu kompetence. Pieredze liecina, ka potenciālā deputāta piemērotību tomēr vislabāk novērtē paši iedzīvotāji. Šīs kompetences paaugstināšanā un pasaules redzējuma attīstīšanā lauku reģionos ļoti varētu palīdzēt novadu augstskolas, kas:

1) veido demokrātijas un kultūras vidi, kā arī saimniecisko uzņēmējdarbības vidi;

2) atjauno un rosina sabiedrību;

3) gatavo diplomētus speciālistus, jo šo augstskolu absolventi tomēr biežāk paliek dzimtajos novados;

4) rada apstākļus izglītības papildināšanai mūža garumā, konsultē projektu noformēšanā, palīdz veidot starptautiskos kontaktus, kas pašvaldību pārstāvjiem ir īpaši svarīgi. Tāpēc ieguvēja būs tā teritorija, kam būs sava augstskola.

Cienījamie kolēģi! Lai Latvija ietu kopsolī ar citām tautām, mums būs jārealizē vispasaules deklarācijā un Eiropas hartā noteiktie principi par vietējām pašvaldībām, t.i.:

1) vislielākā atbildība sabiedrības priekšā ir tām vietējās pašvaldības pamatvienībām, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem;

2) vietējās varas iestādēm ir jādod tiesības pēc savas iniciatīvas likuma robežās nodarboties ar jebkuru lietu (jautājumu), izņemot tās, kuras ietilpst citu institūciju kompetencē;

3) vietējās varas iestādēm piešķirtajai varai jābūt pilnīgai un vienīgai;

4) ja centrālās vai reģionālās varas iestādes deleģē kādus pienākumus vietējai pašvaldībai, tai jādod rīcības brīvība šo pienākumu veikšanai, ievērojot vietējos apstākļus.

Diskusija par Latvijas modeli ir jāturpina, ir jābūt skaidrai tautsaimniecības attīstības stratēģijai, kā arī Latvijas konkurētspējai Eiropas Savienībā.

Manuprāt, Latvijas modelis 21. gadsimtā jāveido ar domu, ka visur Latvijā ir jādzīvo, t.i., visiem, ne tikai Rīgā un Ventspilī, ir jādzīvo pilnvērtīga dzīve.